Krievija saskata “iespējama bruņota konflikta” risku ar NATO dalībvalstīm Eiropā, norādījis viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina drošības padomniekiem, tikmēr alianses un ASV amatpersonas pieļauj, ka Kremlis varētu mērķēt arī uz mazāku diktatūru, piemēram, pašu Baltkrieviju raksta ASV medijs “Washington Examiner”.
Kamēr Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko piesauc Kremļa aizsardzību, Baltkrievijas drošības dienestiem nogādājot migrantus no Tuvajiem Austrumiem uz Eiropas Savienības valstu robežām, Krievijas militārā aktivitāte pie vairāku NATO valstu robežām pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami pieaugusi.
Kā Krievijas medijiem sacījis Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Grebenkins, draudu līmenis uz robežas nemazinās, un tas var arī izraisīt iespējamus bruņotus konfliktus un incidentus.
Tikmēr ASV vēstniece Baltkrievijā Džūlija Fišere pirmdien norādīja: “Šīs ir militāras attiecības… Tādas, kas gadu desmitiem palielinājušas Baltkrievijas atkarību no Krievijas. Tāpēc, skatoties uz spēku kustību pēdējo nedēļu laikā, svarīgi arī saprast, vai tam ir tikai viens iemesls. Manuprāt, šādi domāt būtu situāciju pārlieku vienkāršot.”
Tikmēr Eiropas Savienības delegācijas Baltkrievijā vadītājs Dirks Šēbels izteicies skaidrāk, liekot domāt, ka Putins, iespējams, izmanto pašreizējās pretrunas kā attaisnojumu, lai paplašinātu Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā. Jo, kā zināms, Baltkrievija iepriekš pretojusies Kremļa centieniem īstenot gadu desmitiem seno “Apvienotās valsts” līgumu starp Minsku un Maskavu.
Jau zināms, ka Lukašenko 2019. gadā pretojās, kad Kremlis mēģināja izdarīt spiedienu uz bijušo padomju satelītvalsti, lai izveidotu ciešāku politisko savienību ar Maskavu. Tikmēr ASV un Eiropas centieni izolēt Baltkrieviju no Putina spiediena izgāzās pagājušajā gadā – pēc Lukašenko neleģitīmajām vēlēšanām un tām sekojošajām opozīcijas līderu un protestētāju apspiešanām. Kā norāda eksperti – tas izbeidza Rietumu interesi par attiecībām ar Baltkrievijas režīmu.
D. Šēbels uzsver – Lukašenko režīms radīja šo robežās krīzi. Viņš atveda šos cilvēkus uz Baltkrieviju, “melojot viņiem par vieglu piekļuvi ES. Tā kā viņi atrodas Baltkrievijas teritorijā, tad tagad Lukašenko pienākums ir atrisināt krīzi un rūpēties par šiem cilvēkiem.”
Piemēram, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans pat izteicies, ka šāda rīcība “pilnībā atklāj “brīvības” un “demokrātijas” šokējošo liekulību”, ko sludinājusi gan Lietuva, gan citas valstis. “Mēs stingri mudinām Lietuvu pārtraukt vardarbību un veikt efektīvus pasākumus, lai aizsargātu bēgļu cilvēktiesības un pamatbrīvības,” viņš paudis.
Eiropas Savienības amatpersonas migrantu krīzi uzskata par draudu gan no Maskavas, gan no Minskas puses.
Savukārt Krievijas amatpersonas uzstāj, ka Rietumvalstis izmanto šo migrantu krīzi kā iemeslu strīdu izraisīšanai ar Krieviju.
“Pastāv riski, ka Krievijā var iefiltrēties starptautisko teroristu un ekstrēmistu organizāciju dalībnieki,” sacīja Krievijas ārpolitikas padomnieks Grebenkins. “Tas izriet no fakta, ka pie mūsu robežas pieaug militāri politiskā nestabilitāte.”
