Kremļa slēptā operācija A. Lukašenko hibrīduzbrukumā pret ES valstīm

Maskava pirmos krīzes mēnešus uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latvijas ievēroja piekopa klusumu. Lai gan šajā hibrīdkarā, kur aktīvi tiek izmantoti migranti, Krievijai bija jāieskaitās. Tomēr tā pacietīgi gaidīja, līdz situācija kļūs tik dramatiska, ka tā nonāks ne tikai Polijas, Lietuvas, Latvijas un ES valstu, bet arī Briseles, ASV un NATO uzmanības lokā.

Apdraudējumam pieaugot, par notiekošo 9. novembrī izteicās arī Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas salīdzināja ar patvēruma meklētāju vilni no Turcijas teritorijas. Viņš sacīja – ja Eiropas Savienība Turcijai par migrantu neielaišanu varēja sniegt finansiālo atbalstu, tā to pašu var darīt Baltkrievijas gadījumā. Tādējādi S. Lavrovs Briselei parādīja iespējamo izeju no situācijas.

Tomēr Eiropas Savienības sankcijas pret Lukašenko režīmu paliks. Savukārt, ja parādītos naudas plūsma no ES uz Baltkrieviju, tā  A. Lukašenko varētu palīdzēt pārvarēt Eiropas noteiktās sankcijas. Šķietami, šī ir tikai pirmā Eiropas attieksmes pārbaude no Maskavas puses, ņemot vērā, ka 9. novembrī notika vēl viena V. Putina un A. Lukašenko telefonsaruna par krīzi uz robežām. Turklāt Kremlis ir atzinis, ka pastāvīgi sazinās ar Minsku, arī slepeno dienestu jomā. Domājams – ja ES nesniegs pozitīvu atbildi attiecībā par S. Lavrova piedāvājumu, uz Baltkrievijas robežām ar Poliji, Lietuvi un Latviji gaidāmai arī turpmāki migrantu uzbrukumi.