Krievija jau no paša sākuma atbalstījusi un, iespējams, pat iedvesmojusi Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko hibrīdkaru pret Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm. Tagad Kremlis sasniedzis savu pirmo mērķi, proti, Baltkrievijas dienestu vadīto migrantu uzbrukumu eskalāciju galvenokārt pie robežas ar Poliju. Tagad Maskava uzsāk operācijas nākamo posmu – uzņemties starpnieka lomu starp A. Lukašenko un ES. Šai Krievijas operācijai, no vienas puses, vajadzētu nostiprināt tās kontroli pār Baltkrieviju, un, no otras – nostiprināt pozīcijas Eiropā. Iespējams, Kremļa vadītāja piedurknē paslēpies kāds plašāks plāns, kas aptver ne tikai Baltkrieviju, bet arī citus punktus Krievijas un Rietumu robežlīnijā, sākot ar Ukrainu, analizē domnīca “Warsaw Institute”.
Maskava pirmos krīzes mēnešus uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latvijas ievēroja piekopa klusumu. Lai gan šajā hibrīdkarā, kur aktīvi tiek izmantoti migranti, Krievijai bija jāieskaitās. Tomēr tā pacietīgi gaidīja, līdz situācija kļūs tik dramatiska, ka tā nonāks ne tikai Polijas, Lietuvas, Latvijas un ES valstu, bet arī Briseles, ASV un NATO uzmanības lokā.
Apdraudējumam pieaugot, par notiekošo 9. novembrī izteicās arī Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas salīdzināja ar patvēruma meklētāju vilni no Turcijas teritorijas. Viņš sacīja – ja Eiropas Savienība Turcijai par migrantu neielaišanu varēja sniegt finansiālo atbalstu, tā to pašu var darīt Baltkrievijas gadījumā. Tādējādi S. Lavrovs Briselei parādīja iespējamo izeju no situācijas.
Tomēr Eiropas Savienības sankcijas pret Lukašenko režīmu paliks. Savukārt, ja parādītos naudas plūsma no ES uz Baltkrieviju, tā A. Lukašenko varētu palīdzēt pārvarēt Eiropas noteiktās sankcijas. Šķietami, šī ir tikai pirmā Eiropas attieksmes pārbaude no Maskavas puses, ņemot vērā, ka 9. novembrī notika vēl viena V. Putina un A. Lukašenko telefonsaruna par krīzi uz robežām. Turklāt Kremlis ir atzinis, ka pastāvīgi sazinās ar Minsku, arī slepeno dienestu jomā. Domājams – ja ES nesniegs pozitīvu atbildi attiecībā par S. Lavrova piedāvājumu, uz Baltkrievijas robežām ar Poliji, Lietuvi un Latviji gaidāmai arī turpmāki migrantu uzbrukumi.
