ASV un Vācija parakstījušas jaunu vienošanos par “Nord Stream 2” cauruļvada tālāku būvniecību, solot piemērot Krievijai jaunas sankcijas, ja tā izmantos cauruļvadu, mēģinot šantažēt Ukrainu. Tomēr ASV un Vācijai var būt maz iespēju kavēt Krievijas ekonomiskos un politiskos mērķus, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”.
ASV gadu desmitiem ir stingri iebildušas pret enerģētikas projektiem starp Krieviju un ES, bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai nosakot sankcijas pret uzņēmumiem, kas iesaistīti cauruļvada būvniecībā. Tomēr ASV un Vācija 21. jūlijā panāca vienošanos par “Nord Stream 2” cauruļvada tālāku būvniecību.
Vašingtonas un Berlīnes vienošanās paredz sankcijas pret Maskavu, ja tā nolems izmantot cauruļvadu politisku un ekonomisku ambīciju sasniegšanai, kā arī nosaka mērķi saglabāt esošo gāzes tranzītu caur Ukrainu, tomēr šie mērķi vērtēti visai pretrunīgi.
“Tagad, kad kanclerei A. Merkelei tika vaicāts, kā viņa izpildīs šo solījumu, viņa sacīja, ka viņai ir Putina solījums. Vai Putina solījums tagad ir garantija globālos jautājumos?”
ASV, atzīstot “Nord Stream 2” pabeigšanu un līguma parakstīšanu, var sarežģīt transatlantisko saišu stiprināšanu ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju.
“ASV neuzlabos savas attiecības ar Eiropu, parakstot šo vienošanos. Es nedomāju, ka šis līgums tika parakstīts, lai atjaunotu transatlantiskās attiecības,” portālam “LRT.lt” sacīja ASV Vācijas Māršala fonda pētniece Kristīne Bērziņa. “Es teiktu, ka tas ir vairāk saistīts ar pragmatisku pieeju, ka viena no divām “Nord Stream 2” līnijām jau ir pabeigta, kā arī drīzumā tiks pabeigta otra.” Tāpat viņa norādīja, ka, lai arī Vašingtonai bija maz iespēju apturēt būvniecību, Vācijai tāda iespēja būtu bijusi, tomēr tā izvēlējās dot zaļo gaismu tālākai būvniecībai.
Šis darījums ASV un Vācijai bijis pēdējais salmiņš, cenšoties aizsargāt Ukrainu un uzturēt transatlantiskās attiecības, uzskata Bērziņa.
“Ja tā būtu cena, kas Krievijai jāmaksā nākotnē, lai viņi saņemtu atļaujas “Nord Stream 2” pabeigšanai, bet process novestu pie Ukrainas enerģētiskās neatkarības ar Rietumu palīdzību – varbūt tas strādātu,” norādīja Stoicesku. “Bet es baidos, ka Ukrainas enerģētiskās neatkarības iegūšanas process būs ļoti garš un sāpīgs un ka Krievija izmantos “Nord Stream 2” kā sviru pār Ukrainu, pār mums un visu Eiropu.”
Krievija jau iepriekš nepārsniedza 70% no jau esošā “Nord Stream” cauruļvada jaudas un Stoicesku uzskata, ka ir naivi uzskatīt, ka Krievijai nebūtu nekādu politisku mērķu attiecībā uz “Nord Stream 2”. “Nekam, kas saistīts ar Krieviju, nav tikai ekonomiski apsvērumi, tam vienmēr seko arī politiski mērķi. Rietumi uzskata, ka, neskatoties uz domstarpībām ar Krieviju politiskos jautājumos, mēs varam sadarboties. Krievija tā nedomā, viņiem visur ir savi politiskie mērķi,” uzsver pētnieks. “Mēs varam tikai cerēt, ka nākotnē mums nebūs par to jācieš.”
Krievija izmantos šķelšanos Rietumos savā labā, atrodot piemērotus partnerus Vācijas valdībā, lai gūtu ekonomisku un politisku labumu, uzskata K. Bērziņa. “Tas ļaus turpmāk izmantot ekonomiskos instrumentus, lai sasniegtu savas ambīcijas un ārpolitiskos mērķus. Tā ir Maskavas uzvara un Eiropai būtu par to jāuztraucas,” sacīja Bērziņa.
