ASV panākusi sākotnējo vienošanos ar Vāciju par pretrunīgi vērtēto “Nord Stream 2” projektu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Stars and Stripes
Image
Nord Stream 2 cauruļvada montāža
Foto: Nord Stream 2 / Axel Schmidt

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ar Vāciju panākusi sākotnējo vienošanos par pretrunīgi vērtētā gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” nākotni. Pret šo projektu aizvien iebilst ASV Kongresa demokrātu un republikāņu pārstāvji, kā arī ASV Eiropas sabiedrotie, tostarp Ukraina un Polija, ka tas ļaus Krievijai izmantot enerģētiku kā ieroci politisko mērķu sasniegšanai Eiropas valstīs.

ASV aizsardzības nozares medijs “Stars and Stripes”, atsaucoties uz ASV kongresmeņu palīgu stāstīto, kuri ir informēti par vienošanās būtību, vēsta, ka izstrādātā vienošanās ļautu pabeigt cauruļvada “Nord Stream 2” celtniecību, nepiemērojot jaunas ASV sankcijas nedz Vācijai, nedz Krievijai, kas ir otra projektā iesaistītā puse.

Vienlaikus sagaidāms, ka ASV un Vācija kopīgi vairākos jautājumos spers pretimnākošus soļus Ukrainas un Polijas interešu aizstāvībā. Tiesa nav skaidrs, vai šīs abas valstis, kas visskaļāk iebilst pret Krievijas virzītā gāzes vada projektu, tos novērtēs atzinīgi.

ASV prezidenta administrācijas pārstāvji pagaidām šo jautājumu atteikušies komentēt, gaidot publisku paziņojumu par panākto vienošanos. Tikmēr ASV Valsts departaments šonedēļ paziņoja, ka tā vecākais diplomāts šonedēļ ieradīsies gan Polijā, gan Ukrainā, lai apspriestu “Nord Stream 2” jautājumu.

“Stars and Stripes” atgādina – pretrunīgi vērtētais “Nord Stream 2” projekts radījis ārpolitisko dilemmu Dž. Baidena administrācijai. Iekšpolitiski abas ASV Kongresā pārstāvētās partijas ilgstoši norādījušas, ka projekta pabeigšana Krievijai sniegs ievērojamu ietekmi Eiropas gāzes piegādēs, kā arī ļaus netraucēti atslēgt gāzes piegādi Ukrainai un Polijai, saglabājot piegādes iespējas Krievijas gāzes galvenajiem noieta tirgiem Rietumeiropā.

Tiesa paša gāzes vada celtniecība jau ir teju pabeigta, turklāt ASV prezidenta administrācijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir attiecību uzlabošana ar Eiropas valstīm, īpaši Vāciju, kas bijušā prezidenta Donalda Trampa pilnvaru laikā tika krietni vien sabojātas.

Jūtīgs jautājums ir arī prezidenta Dž. Baidena pieeja Ukrainas problēmām. Bijušais prezidents D. Tramps centās izdarīt spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai nomelnotu Dž. Baidenu, kurš tolaik vēl bija tikai prezidenta amata kandidāts.

ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss otrdien vēl neapstiprināja, ka Vācijas un ASV vienošanās ir panākta. Viņš gan atzina, ka “Vācijas puse nākusi klajā ar vērtīgiem piedāvājumiem, kas ļāvis ātrāk tuvināties kopīgam mērķim, panākot, ka Krievija energopiegādes Eiropai nespēs padarīt par savu ietekmes vairošanas ieroci.”

Ziņas par gaidāmo Krievijas un Ukrainas līgumu nāk laikā, kad Ukraina ļoti vēlas, lai  Baltais nams Ukrainas prezidentam V. Zelenskim sniegtu skaidru datumu par iespējamo vizīti Vašingtonā. Lai gan uzaicinājums vizītē apmeklēt Vašingtonu Zelenskim ir spēkā, pirms jūnijā notikušās ASV un Krievijas prezidentu tikšanās tas tika pagarināts uz “vēlāku laiku šovasar”.

Pats Zelenskis iepriekš bija paudis viedokli, ka tikšanās ar Dž. Baidenu ir paredzēta šomēnes, taču, ņemot vērā, ka jūlijs tuvojas noslēgumam, iespējams, šādi varētu tikt noklusināta Ukrainas publiskā reakcija pret tā saukto ““Nord Stream 2” vienošanos”.

Pretrunīgi vērtētā gāzes vada projekts jau ilgāku laiku ir ASV un Vācijas pārstāvju sarunu centrā. Tas bija galvenais jautājums nesenajā ASV prezidenta Dž. Baidena un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās laikā. A. Merkele turpina atbalstīt šo projektu, tikmēr Dž Baidens norādījis, ka Vācijas sodīšana par iesaisti šajā projektā būtu pretēja ASV interesēm.

Līdzīgi kā D. Trampa administrācija, arī Dž. Baidena administrācija norāda, ka “Nord Stream 2” ir drauds Eiropas enerģētiskajai drošībai, nosakot sankcijas daļai šī projekta celtniecībā iesaistīto uzņēmumu.

“Mēs aizvien esam noskaņoti pret “Nord Stream 2” projektu,” žurnālistiem sacīja N. Praiss. “Mēs to vērtējam kā Kremļa ģeopolitisko projektu, kas ir domāts Krievijas ietekmes palielināšanai Eiropas enerģijas tirgū, kā arī dos iespējas gāzes tranzītā apiet Ukrainu. Mums nav šaubu, ka tas ir slikts darījums Vācijai, ka tas ir slikts darījums Ukrainai un plašāk arī visai pārējai Eiropai,” atzina ASV Valsts departamenta pārstāvis.

Tomēr ASV prezidents Dž. Baidens šā gada sākumā atcēla ASV sankcijas Vācijas uzņēmumam, kas bija iesaistīts cauruļvada būvniecībā, kā arī virknei par projektu atbildīgo amatpersonu. Šāda rīcība izraisīja sašutumu abu partiju kongresmeņu vidū, kā arī izraisīja vilšanos sabiedrotajiem Ukrainā un Polijā. Lai informētu Polijas un Ukrainas pārstāvjus par pieņemtajiem lēmumiem, uz Kijevu un Varšavu šonedēļ devies ASV Valsts departamenta padomnieks Dereks Čollets.

ASV prezidenta administrācijas pārstāvji gan aizstāv pieņemtos lēmumus par sankciju atcelšanu, norādot, ka tās iespējams atjaunot jebkurā brīdī. Tādējādi šāds risinājums ASV prezidenta administrācijai devis lielākas ietekmes iespējas. Tomēr kritiku par šādu retoriku pauduši cauruļvada projekta pretinieki, lai gan ASV Valsts departaments turpina uzsvērt, ka sankciju turpināšana būtu neproduktīva.

“Nav jēgas piemērot sankcijas mūsu sabiedrotajiem par projektu, kas jau par 90% ir pabeigts. [..] Mēs neuzskatām, ka sankcijas varētu apturēt cauruļvada celtniecību. Lietderīgāk ir pievērsties Krievijas enerģijas izmantošanai kā tādai, aplūkojot to no prizmas, kurā Krievija šīs piegādes mēģina padarīt par ietekmes ieročiem,” skaidroja N. Praiss.

Polija, Ukraina, kā arī virkne citu Centrālās un Austrumeiropas valstu, kuru teritorijas apiet Krieviju un Vāciju savienojošais gāzes cauruļvads bažījas, ka Krievija gāzes piegādes Eiropai sāks izmantot kā politiskās ietekmes ieroci. Šo viedokli atbalsta arī abu partiju kongresmeņi, kā arī atsevišķas amatpersonas Dž. Baidena administrācijā.

Saskaņā ar gaidāmo ASV – Vācijas vienošanos Ukrainai tiks piedāvāti kredīti 50 miljonu ASV dolāru apmērā zaļo tehnoloģiju attīstībai. Tāpat tai būs pieejamas, garantijas par gāzes tranzīta maksai, ko tā varētu zaudēt no 2024. gada, kad Krievijas gāzes plūsmas tiks pārorientētas pa “Nord Stream2”, kā arī garantiju no Vācijas un ASV, ka tās pārskatīs pret Krieviju noteiktās sankcijas, ja Krievija energopiegādes sāks izmantot kā ietekmes ieroci. Savukārt Polijas gadījumā Vācija apņemsies iesaistīties tā sauktajā “Trīs jūru iniciatīvā” – Eiropas Savienības un ASV virzītā sadarbības projektā, kas paredz infrastruktūras un energodrošības uzlabošanu reģionā, kas robežojas ar Baltijas, Melno un Adrijas jūru.

Dalies ar šo ziņu