Lietuvas aizsardzības ministrs: Līdz 2030. gadam aizsardzībai gribam atvēlēt vismaz 2,5% no IKP

Lietuvas aizsardzības ministrs atzīst, ka Krievijas bruņoto spēku savilkšana pie Ukrainas robežām bija veids, kā pārbaudīt, cik lielā mērā Ukrainas sabiedroto valstis iesaistīsies palīdzības sniegšanā – gan militārā, gan politiskā līmenī. Viņš apstiprina – Lietuvas bruņotie spēki sniedz un arī turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, tai skaitā arī piedaloties Ukrainas armijas karavīru apmācības procesā, palīdzot Ukrainas bruņotajiem spēkiem kļūt modernākiem. “Savu atbalstu mēs nesamazināsim, ņemot vērā, kādi izaicinājumi Ukrainai ir jāpārvar,” viņš saka.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 22. aprīlī ziņoja, ka pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimā dislocētais krievu karaspēks pamazām sāks atgriezties savās pastāvīgā izvietojuma vietās, norādot – Krievijas Dienvidu kara apgabala neplānotās kaujas gatavības pārbaudes mērķi ir sasniegti, tādējādi no var sākties spēku atvilkšana, kas ilgs līdz maija sākumam.

Lietuvas aizsardzības ministrs gan saka – Krievijas paziņojumi paliek tikai paziņojumi, kamēr vien tie netiek pierādīti ar konkrētu rīcību. Viņaprāt, visi krievu militārie spēki no šīm teritorijām pilnībā tomēr netiks atvilkti.

Tāpat viņš nobažījies par aizvien pieaugošo Krievijas un Baltkrievijas militāro sadarbību. To demonstrē arī militārās mācības “Zapad” un to apmērs, tāpēc sagaidāms, ka šogad redzēsim jaunu fāzi abu valstu attiecībās.

Līdz ar to arī Lietuvas interesēs būtu, lai Baltkrievija paliek neatkarīga valsts, bet, visticamāk, Lukašenko, gribot palikt pie varas, turpinās ciešo integrāciju ar Krieviju, kas nākotnē var radīt aizvien vairāk izaicinājumu.

Tāpat ministrs norāda, ka Lietuva pievērš pastiprinātu uzmanību arī t.s. Suvalku koridoram – 65 kilometru garai zemes strēlei Polijā starp Kaļiņingradu un Baltkrieviju. “Sargs.lv” jau rakstījis, ka Krievija pārsviež lielus militāros spēki netālu no Suvalku koridora – gan Pleskavas divīziju, gan spēkus no tālākām Krievijas daļām. Taču tā kā Amerikas Savienotās Valstis ir veicinājušas savu ilgtermiņa karaspēka klātbūtni Polijā, Krievija no reāliem mēģinājumiem graut drošību šajā reģionā var atturēties.

Savukārt uz jautājumu, vai Lietuva arī turpmāk aizsardzības nozarei veltīs NATO rekomendētos vismaz 2% no IKP, viņš atbild – Lietuvā ir izstrādāts plāns tuvākajiem trim gadiem, kas paredz aizsardzības finansējuma pieaugumu par  vismaz vairākiem miljoniem eiro. “Turklāt vienošanās starp politiskajām partijām paredz līdz 2030. gadam aizsardzībai veltīt vismaz 2,5% no valsts IKP. Šeit svarīgs ir “reālā” finansējuma apjoms un pagaidām pie šī plāna arī pieturamies,” saka Lietuvas aizsardzības ministrs.

Viņš piebilst, ka valdības un premjerministra līmenī šī saprašanās ir panākta, taču, ņemot vērā ekonomikas sarukumu Covid pandēmijas dēļ, noteikti atradīsies politiskie spēki, kuri spekulēs un iebildīs, ka aizsardzības nozarei šajā laikā nevajag atvēlēt tik lielu finansējumu.