Pabriks: vērojam Krievijas un Baltkrievijas pastiprināto militāro aktivitāti pierobežā

MILITĀRĀS MĀCĪBAS I 23.09.2020
Sargs.lv Baltija Baltkrievija Krievija mācības

Foto: Foto: EPA/Scanpix

Lai arī Baltkrievijas un Krievijas armijas rīkotās militārās mācības Latvijas pierobežā nenotiek pirmo reizi, šogad Austrumu kaimiņu militārā aktivitāte esot īpaši augsta. Tas liek uzdot jautājumus – vai no viņu puses nesekos cita veida militāras provokācijas un vai šie spēki pierobežā tiks izvietoti uz ilgāku laiku. Tā, stāstot arī par citām šī brīža aktualitātēm Latvijas aizsardzības nozarē, “TV3” rīta raidījumā “900 sekundes” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš norāda – laikā, kad Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko izteicies, ka NATO it kā izvieto savus spēkus pie Baltkrievijas Rietumu robežām, tādējādi apdraudot valsti, pati Baltkrievija un, protams, Krievija paaugstinājusi savu militāro aktivitāti Latvijas pierobežā.

aizsardzības ministrs

Artis Pabriks

“Redzam, ka tiek pārsviesti lieli militārie spēki netālu no Suvalku koridora – redzam gan Pleskavas divīziju, gan spēkus no tālākām Krievijas daļām. Jautājums - vai tam varētu sekot vēl cita veida provokācijas no Austrumu kaimiņiem, un vai šie militārie spēki ir uz ilgāku palikšanu? Jebkurā gadījumā Latvijas puse šo militāro aktivitāti pastiprināti vēro. Negribētu redzēt nekādas militāra rakstura provokācijas mūsu robežas tuvumā, ar kurām aizbildinoties, varētu, piemēram, novērst uzmanību no demonstrantiem, kuri ikdienā joprojām pulcējas Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās."

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 22. septembrī sākās Krievijas bruņoto spēku Pleskavas 76. divīzijas pulka līmeņa mācības Pleskavā, Krievijā. Vienlaikus Krievijas bruņoto spēku Pleskavas 76. desanttrieciena divīzijas karavīri un tehnika arī devušies uz Baltkrieviju, lai piedalītos Krievijas un Baltkrievijas apvienotajās mācībās “Slavjansko bratstvo – 2020”. Tās ir ikgadējas militārās mācības, kas kopš 2015. gada norisinās Krievijas, Baltkrievijas vai Serbijas teritorijā. Šogad mācības notiek Baltkrievijā, jo Serbija savu dalību tajās ir atteikusi.

Tikmēr arī Latvijā jau kopš augusta norisinās visu NBS spēka veidu ikgadējās militārās mācības bruņoto spēku mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros.

Kā atzīst Latvijas aizsardzības ministrs – Austrumu kaimiņi interesējas par visām militārajām mācībām, kuras mūsu valstī notiek, un šīs nav izņēmums. Šogad vērienīgās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības “Sudraba bulta 2020” notiek galvenokārt Latvijas centrālajā daļā un Pierīgā, un šī gada mācībās īpaša loma paredzēta Zemessardzes 1. Rīgas brigādei, kuras uzdevums ir izspēlēt mācību scenārijus Rīgas aizstāvēšanai.

“Iedzīvotājus aicinu nesatraukties, ja redzat militārā transporta pārvietošanos Rīgas tuvumā vai Rīgā, arī pie Aizsardzības ministrijas – tas viss ir plānots. Mācības notiek ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, citiem operatīvajiem dienestiem, pašvaldības un civilajām struktūrām. Laikā, kad tiek ieviesta visaptveroša valsts aizsardzība, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes uzdevums sadarbībā ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi ir trenēt spējas aizstāvēt Rīgu.

Jautāts par iespējamo ASV karavīru kontingenta pastāvīgo klātbūtni Latvijā, Artis Pabriks sacīja, ka tas galvenokārt ir politisks lēmums, turklāt ilgstošs process. Taču Latvijas Austrumu kaimiņzemēs – Krievijā un Baltkrievijā – šobrīd notiekošais dod papildu iemeslu aicināt amerikāņus Latvijā bāzēties pastāvīgi.

Black Hawk — Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Lēmums, vai ASV kontingents varētu uzturēties Latvijā, atkarīgs no daudziem faktoriem – politiskajiem izaicinājumiem, pašu ASV vēlmes un resursa Latvijā būt, kā arī Latvijas spējas uzņemt skaitliski lielu karavīru skaitu; tādā gadījumā būtu nepieciešams pilnveidot NBS loģistikas bāzi, lai Latvija kā uzņemošā valsts būtu gatava kontingentu ne tikai sagaidīt, bet arī nodrošināt viņu uzturēšanos šeit.

Savukārt, komentējot nākamā gada aizsardzības budžeta jautājumu, ministrs ir gandarīts, ka valdības vadītājam ir izpratne par aizsardzības nozares nozīmīgumu, kā dēļ budžetu mazināt nedrīkst. Viņš norāda – tas ir arī loģiski, jo visas pārējās nozares, izņemot aizsardzības nozari, ir spējīgas piesaistīt papildu līdzekļus no dažādiem Eiropas Savienības atbalsta fondiem un programmām.

“Vienlaikus jāsaprot – ja pie jebkurām finansiālām svārstībām automātiski ķersies klāt aizsardzības budžeta mazināšanai, tas mūsu attīstības iespējas nobremzēs vismaz uz tuvākajiem pieciem gadiem. Tāpēc panākta vienošanās, ka ejam uz priekšu ar visiem industriālās, loģistikas un bruņojuma attīstības projektiem, vienlaikus nepieciešamības gadījumā turpinot sniegt atbalstu, piemēram, Iekšlietu ministrijai. Turklāt starpresoru sadarbība visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros veicinās ne tikai ārējo, bet arī iekšējo drošību,” rezumē Artis Pabriks.

Pabriks: vērojam Krievijas un Baltkrievijas pastiprināto militāro aktivitāti pierobežā

Dalīties ar šīs lapas saturu!