Igaunijas izlūkdienests: Krievijai ir izdevīgi kaimiņvalstīs uzturēt “kontrolēto nestabilitāti”

Ārvalstīs
Sargs.lv
Image
Baltkrievija
Foto: ZUMAPRESS/Scanpix

Kamēr starptautiskajā arēnā Krievija visiem spēkiem mērojas ar Rietumvalstīm, tai ir ļoti svarīgi saglabāt kontrolējošo lomu kaimiņu reģionā, savu ietekmi īpaši nostiprinot Ukrainā un Baltkrievijā. Kamēr tur valda t.s. “kontrolētā nestabilitāte”, Krievija var manipulēt ar konflikta eskalāciju reģionā un kavēt kaimiņvalstu centienus tuvināties Rietumeiropai, ikgadējā pārskatā par drošības izaicinājumiem secina Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

Krievija militāro un ekonomisko dominanci reģionā vēlējusies saglabāt jau kopš Padomju Savienības sabrukuma, solot – tas garantēs izaugsmi un stabilitāti. Taču pēdējie 30 gadi liecina par pretējo – reģions cieš no teritoriāliem konfliktiem, iekšpolitiskām krīzēm un ekonomikas lejupslīdes, atšķirībā no Baltijas un citām Austrumeiropas valstīm, kuras šajā laikā iestājušās gan ES, gan NATO.

Krievijai ir izdevīgi kaimiņvalstīs uzturēt t.s. “kontrolēto nestabilitāti”, kad nav brīvu vēlēšanu iespējas, pret iedzīvotājiem tiek vērstas represijas, ierobežotas attiecības ar Rietumvalstīm un tiek uzturēta arī Krievijas karaspēka klātbūtne militāro bāžu veidā. Visi šie apstākļi ļauj Krievijai manipulēt ar konflikta eskalāciju reģionā un kavēt kaimiņvalstu centienus tuvināties Rietumeiropai, jo tā baidās – šīs idejas varētu aizraut arī pašas Krievijas iedzīvotājus un satricināt jau tā nokaitēto iekšpolitisko un sociālo gaisotni.

Pieņemot, ka Krievijas politiskā un ekonomiskā ietekme kaimiņzemēs paliks nemainīga, paredzams, ka tuvākajos gados reģionā radīsies aizvien jaunas krīzes, radot drošības draudus arī Baltijai un Eiropai kopumā.

Tajā pašā notikumu attīstība Baltkrievijā pēdējā gada laikā Krievijai likusi nervozēt, jo Baltkrievijas prezidenta A. Lukašenko vēlēšanas un tām sekojošie bezprecedenta protesti 2020. gadā sāka graut Baltkrievijas autoritārā režīma pamatus. Tas satricināja arī Krieviju, jo tā apzinās – dzīves līmeņa uzlabošanai Baltkrievijā būtu vajadzīgas ekonomiskas reformas, un tas neizbēgami izraisītu sociālo krīzi.

Baltkrievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no Krievijas, tā kontrolē faktiski visus sektorus, ieskaitot arī eksporta un importa nosacījumus, kā arī ir lielākais Baltkrievijas produktu noieta tirgus. Ja tas tiktu pazaudēts, Baltkrievijas pārorientēšanās uz Eiropas tirgiem būtu izaicinājums – gan kvalitātes prasību, gan lielāks konkurences dēļ.

Image
Baltkrievija
Krievijas prezidents V. Putins (no labās) un Baltkrievijas līderis A. Lukašenko, slēpojot Sočos pēc tikšanās 22.02.2021. Foto: AFP/Scanpix
Krievijas prezidents V. Putins (no labās) un Baltkrievijas līderis A. Lukašenko slēpo Sočos pēc tikšanās, 22.02.2021. Foto: AFP/Scanpix
Ņemot vērā 26 gadus ilgušās abām pusēm izdevīgās attiecības ar A. Lukašenko, Krievija šobrīd ir dilemmas priekšā – kā saglabāt savu ietekmi Baltkrievijā gadījumā, ja tai mainītos līderis; Krievija sev lojālu kandidātu nevarētu tik ātri atrast. Taču pašreizējā situācija rāda – jo vairāk Krievija “piesedz” A. Lukašenko, jo vairāk baltkrievu atsvešinās no Krievijas, kas nepavisam nav tās interesēs.

Krievijas lielākais izaicinājums šobrīd ir – mēģināt nodrošināt, ka Baltkrievijas prezidents tomēr tiek uztverts kā “veiksminieks”, tajā pašā laikā nepieļaujot, ka valstī nostiprinās rietumu idejas.

Savukārt attiecībās ar Ukrainu kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, kā arī konflikta atrisinājumā Austrumukrainā, kur joprojām notiek karadarbība, nav panākts nekāds progress.

Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem – okupācijas spēku rīcībā ir gan tanki un citi bruņoti transportlīdzekļi, gan artilērija un vairākas raķešu palaišanas iekārtas. Kopējais transportlīdzekļu skaits sasniedz vairākus tūkstošus, un reti kura Eiropas valsts varētu ko tādu nodrošināt. Turklāt Luhanskā un Doņeckā izvietotajā Krievijas 1. un 2. armijas korpusa sastāvā ir apmēram 35 000 karavīru.

Kā secina Igaunijas izlūkdienests, šāda militārā spēka esamība okupētajā Ukrainas daļā joprojām ir drauds visai Eiropai un demonstrē Krievijas nevēlēšanos izbeigt agresiju.

Kamēr joprojām nav skaidrības par Donbasa reģiona nākotni, Krievija ieņēmusi nogaidošu pozīciju, cerot, ka Ukrainas vadība agri vai vēlu piekāpsies. Tā uztur ciešus kontaktus ar Ukrainas prokrieviskajiem politiskajiem spēkiem, un 2020. gadā pirms reģionālajām vēlēšanām Ukrainā Krievijas prezidents V. Putins pat Covid pandēmijas apstākļos personīgi tikās ar Ukrainas opozīcijas politiķi V. Medvedčuku.

Image
Ukraina
Foto: Alexei Druzhinin/TASS/Scanpix
Foto: Alexei Druzhinin/TASS/Scanpix

Šim solim sabiedrībai vajadzēja nodot skaidru signālu par abu valstu ciešajām attiecībām. Medvedčuks arī kļuva par daļu no Krievijā izstrādātās Covid-19 vakcīnas kampaņas, sakot, ka pats poti saņēmis atvaļinājuma laikā Krimā. Tāpat viņš “sarunājis” ar Krieviju, ka tā mazina pret Ukrainu vērstās sankcijas un patiesi – nedēļu vēlāk Krievija no sankcijām atbrīvoja trīs ukraiņu uzņēmumus.

Ar šādiem un līdzīgiem manipulatīviem soļiem Kremlis cer, ka Ukraina tomēr vairāk slieksies uz Krievijas pusi, nevis lūkosies Eiropas un NATO valstu virzienā.

Dalies ar šo ziņu