Profesors Dmitrijs Suslovs, Krievijas Eiropas un starptautiskās politikas salīdzinošo studiju centra direktora vietnieks, “Rīgas konference 2020” diskusijas “Russia un International Affairs” ietvaros analizē: Krievija ir pārliecināta, ka ilgtermiņā starptautiskajā sistēmā sākušās pārmaiņas nemainīsies.
Profesors Dmitrijs Suslovs konferences laikā, analizējot Krievijas starptautisko politiku pēdējās dekādes laikā uzsvēra - Krievijas ārlietu politika nav mainījusies un fundamentāli nemainīsies.
Krievija aizstāv multipolāru sistēmu, kurā Krievija ir viena no spēlētājiem. Šajā situācijā Ķīnas spēka pieaugums Krievijai sniedz gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus.
Lai arī Ķīna var apsteigt Krieviju demogrāfiskos, ekonomiskos un militāros rādītājos, tik ilgi, kamēr ASV uztvers Ķīnu kā būtiskāko draudu, Krievijai nav riska kļūt par vājāko partneri attiecībās ar Ķīnu, jo pēdējā nevar atļauties vienlaicīgu konfliktu ar ASV un Ķīnu. Krievija balansēs attiecības ar Ķīnu, tuvinoties ar citām Āzijas valstīm, piemēram, Indiju, kuras Ķīnas ietekmes pieauguma apstākļos meklēs atbalstu Krievijā.
Nākotnē Krievija centīsies paturēt centrālo lomu savā ietekmes zonā, bet vienlaikus uzsvērs sevi kā svarīgu spēlētāju visā pasaulē. Šajā kontekstā Krievija nostiprina savu lomu postpadomju sfērā. Tiesa, Suslovs nepiekrīt, ka Krievija palielina, vai cenšas palielināt savu ietekmes zonu; Krievija cenšas postpadomju zonā savu ietekmi saglabāt. Šī iemesla dēļ Krievija pagaidām nevēlas iekļaut Baltijas valstis savā ietekmes sfērā.
Profesors Suslovs uzsver – uzskats, ka Krievijas starptautiskās politikas loģika mainījās 2014. gadā, ir kļūdains. 2014. gadā, anektējot Krimu un uzbrūkot Ukrainai, Krievijas starptautiskā politikas loģika nemainījās – mainījās tikai mērķi. Krievijas loģika ir visiem spēkiem nepieļaut izmaiņas Krievijas ietekmes zonā Krievijai neizdevīgā veidā.
Krievijas skatījumā pašreizējā situācija kalpo Krievijas starptautiskajam skatījumam, kurā ASV no globālas lielvaras kļūst par lielvaru multipolārā pasaulē. Pēc Krievijas domām, notikumi Turcijā, Saūda Arābijā ir vēl viens piemērs reģionālu spēku neatkarīgajai lomai.
Otrkārt, Krievijas skatījumu papildina tas, ka individuālā līmenī Krievija ir atzīta kā globāls spēks arī lielā daļā Rietumu pasaules, piemēram, Turcijā. Vienlaicīgi Transatlantiskās problēmas starp ASV un Rietumiem, ASV iekšpolitiskās problēmas, ES lomas samazināšanas Tuvajos Austrumos un Balkānos kā arī ASV ārpolitikas kursa maiņa no globāla spēka uz lielvaras statusu liek Krievijai pieņemt, ka konfrontācija ar Rietumiem Krievijai ir pieņemams izaicinājums, jo Krievijas vadība ir pārliecināta, ka eventuāli Rietumi atzīs Krievijas diktētos spēles noteikumus. Jāņem vērā, ka Džo Baidena prezidentūra Krievijā netiek uzskatīta par būtisku spēles elementu, turklāt Krievija uzskata, ka Baidenam neizdosies ilgtermiņā sakārtot fundamentālās tendences attiecībās starp Eiropu un ASV.