Trešdien Ādažu militārajā bāzē notika Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska un Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) kopīgā preses konference. Ministri uzsvēra, ka Krievijas atgriešanās pie imperiālistiskas valsts ideoloģijas un tās radītais apdraudējums padarījis Latvijas un Polijas sadarbību vēl būtiskāku, kā arī aicināja uz stingrāku rīcību pret Krievijas valsts terorismu un diversijām.
Putina sarkanās līnijas un ASV sūtņu vizīte Kijivā
Radoslavs Sikorskis norādīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā un sasniegt savus mērķus, tādēļ patlaban nav pamata optimismam par ASV un Krievijas sarunām.
Vertējot ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa un znota Džareda Kušnera vizītes Maskavā un Kijivā, Sikorskis atzīmēja, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski bija laba iespēja Ukrainai pastāstīt par patieso situāciju kaujas laukā un faktiskajām grūtībām.
Vitkofs iepriekš paziņoja, ka panākts būtisks progress un uz Kijivu atvestas "jaunas idejas", taču Sikorskis uzsvēra, ka Putins nav pietiekami mainījis savas sarkanās līnijas, lai tās saskartos ar Ukrainas pozīciju.
Viņš paskaidroja, ka Putins paļaujas uz diviem trumpjiem — mobilizāciju un ziemu —, tāpēc citām valstīm ir jāstiprina Ukraina, sniedzot iespējas dot triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām un noturēt frontes līniju.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže papildināja, ka Krievija ar tā saucamajām "miera sarunām" cenšas panākt to, ko nespēj kaujas laukā — Ukrainas kapitulāciju. Šāds scenārijs nav pieņemams nei Ukrainai, nei tās sabiedrotajiem, tāpēc jāturpina starptautiskā izolācija, jāpagarina sankcijas pret oligarhiem un jāsamazina Krievijas spējas ražot militāro ekipējumu.
Baltijas un Polijas aizsardzības sadarbība un militārie iepirkumi
Abi ministri uzsvēra, ka Latvija un Polija drošības jomā saskaras ar līdzīgiem apdraudējumiem — gaisa telpas pārkāpumiem, migrācijas instrumentalizāciju un diversijām.
Kopš gada sākuma abu valstu starpā sākts darbs pie saprašanās memoranda drošības politikas jomā, kā arī pieņemta kopīga deklarācija par ārējo robežu stiprināšanu. Abas valstis aizsardzībai atvēl vairāk nekā 4,5% no IKP, krietni pārsniedzot NATO saistības. Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei Baltijas jūras reģions kļūst par NATO stratēģiskās darbības centru.
Aizsardzības stiprināšanai tiek īstenoti arī vērienīgi kopīgie iepirkumi. Ar Eiropas Savienības instrumenta "SAFE" atbalstu Polija kopā ar Latviju, Lietuvu un Norvēģiju par diviem miljardiem eiro iegādāsies vairākus simtus pretgaisa aizsardzības sistēmu "Piorun" un vairākus tūkstošus raķešu.
Vienlaikus Polijas uzņēmums "WB Group" veic sarunas ar Latviju par sadarbību bezpilota sistēmu jomā, savukārt Latvija un Igaunija ir pievienojušās ASV un Polijas iniciatīvai par spārnoto raķešu "Barracuda-500M" ražošanu Polijā un to turpmāku iegādi.
Reakcija uz Krievijas sabotāžām un terorismu Eiropā
Reaģējot uz prokremliskā grupējuma "Global Citizens Against War 1984" izteiktajiem draudiem Latvijai, Polijai un Portugālei, Sikorskis uzsvēra, ka Krievijas rīcība ir valsts terorisms. Viņš atgādināja par Krievijas mēģinājumu uzspridzināt vilcienu Polijā, slepkavībām un dedzināšanas gadījumiem Eiropā.
Savukārt Braže vērsa uzmanību uz novērsto diversiju Leipcigas lidostā Vācijā, kurā iesaistīts Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, kurš Latvijā nedzīvo, kā arī Baltkrievijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš Eiropā ceļoja ar citas ES valsts vīzu.
Lai pretotos šiem draudiem, ministri aicināja ieviest stingrus pretpasākumus. Tas ietver pārvietošanās ierobežojumu noteikšanu Krievijas diplomātiem un to skaita samazināšanu Eiropas Savienībā, ko Polija jau daļēji īsteno, ļaujot viņiem uzturēties tikai valsts centrālajā reģionā.
Tāpat nepieciešams pieprasīt biometriskās pases visiem ES ieceļojošajiem Krievijas pilsoņiem, lai apgrūtinātu izlūkdienestu aģentu iekļūšanu Eiropā, kā arī atbalstīt Igaunijas iniciatīvu liegt ieceļošanu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri karojuši Ukrainā un rada augstu diversiju risku.
