Latvijai tuvākajos gados varētu būt nepieciešami vēl vairāki tūkstoši dažāda līmeņa kiberdrošības speciālistu, taču valsts drošību nevarēs stiprināt, paļaujoties tikai uz jaunu studiju programmu izveidi. Talanti jāmeklē arī starp cilvēkiem, kuri vēlas pārkvalificēties, darba devējiem pašiem jāiegulda jauno darbinieku sagatavošanā, bet interesi par tehnoloģijām un drošu uzvedību digitālajā vidē jāsāk veidot jau bērnībā. Pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Cilvēkkapitāls kā ugunsmūris: kur meklēt nākotnes kiberdrošības speciālistus?”.
Aizsardzības ministrijas “Drošajā teltī” 10. jūlijā notikušo sarunu vadīja “StartSchool” un “Riga TechGirls” līdzdibinātāja un vadītāja Anna Andersone. Tajā piedalījās “Tet” galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Publiskās pārvaldes Digitālās akadēmijas mācību programmu vadītājs Juris Aksels Cīrulis, uzņēmuma “Possible Security” vadītājs un kiberdrošības pētnieks Kirils Solovjovs, kā arī Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Mareks Ozoliņš.
Trūkst ne tikai cilvēku, bet arī pieredzes
J. Paiders norādīja, ka Latvijā pašlaik nav precīzi aprēķināts kiberdrošības speciālistu iztrūkums, tomēr, vērtējot valsts iedzīvotāju skaitu, ekonomikas apmēru un vietu Eiropas Savienībā, varētu būt nepieciešami vēl aptuveni divi līdz četri tūkstoši dažāda līmeņa speciālistu.
“Mēs runājam par diviem, trim vai četriem tūkstošiem speciālistu, kuri mums papildus ir vajadzīgi,” sacīja IZM valsts sekretārs. Viņš uzsvēra, ka jāpalielina gan to cilvēku skaits, kuriem ir kiberdrošības pamatprasmes, gan augstākā līmeņa profesionāļu skaits, attīstot atbilstošas maģistra un nākotnē, iespējams, arī doktorantūras programmas.
Savukārt K. Solovjovs atzina, ka jaunos nozares dalībniekus atrast ir salīdzinoši vienkārši un uzņēmumi viņus var tālāk apmācīt. Daudz sarežģītāk ir piesaistīt profesionāļus ar piecu līdz desmit gadu pieredzi.
Viņaprāt, pašreizējais pieredzējušo speciālistu trūkums daļēji izskaidrojams ar iepriekšējo gadu pieeju IT izglītībai. Savulaik, risinot programmētāju trūkumu, visa informācijas tehnoloģiju nozare jauniešu acīs tikusi gandrīz pilnībā pielīdzināta programmēšanai, bet kiberdrošības profesiju daudzveidība palikusi ēnā.
Kiberdrošība nav viena profesija – zem šī apzīmējuma slēpjas daudzi atšķirīgi amati, sākot ar drošības pārvaldību un incidentu analīzi un beidzot ar sistēmu testēšanu un ievainojamību meklēšanu. Tādēļ nav iespējams visiem kandidātiem izvirzīt vienādas prasības.
Diploms ir svarīgs, taču ar to nepietiek
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka formālā izglītība ir būtiska, tomēr diploms vai sertifikāts pats par sevi neapliecina cilvēka spēju risināt praktiskus uzdevumus.
Darba devēji meklē cilvēkus, kuri prot loģiski domāt, sadarboties komandā, patstāvīgi meklēt risinājumus un ir gatavi nemitīgi mācīties. Tehniskās zināšanas iespējams papildināt, bet daudz grūtāk ir iemācīt motivāciju un vēlmi izprast tehnoloģijas.
“Mums ir vajadzīgi cīnītāji, kuri grib mācīties,” uzsvēra U. Tatarčuks. Viņš norādīja, ka uzņēmumiem pašiem jābūt gataviem ieguldīt darbinieku sagatavošanā, nevis gaidīt, ka izglītības sistēma piegādās pilnībā sagatavotu speciālistu konkrētam amatam.
Līdzīgu pieeju izmanto arī Zemessardze, kur pirms sarežģītu pienākumu uzticēšanas tiek pārbaudītas cilvēka reālās prasmes un spēja darboties komandā. Pulkvedis M. Ozoliņš atzina, ka izglītību apliecinošie dokumenti ne vienmēr precīzi atspoguļo cilvēka praktiskās spējas, tādēļ nepieciešami pieredzējuši kolēģi, kuri jaunos speciālistus ievada darbā un palīdz viņiem profesionāli augt.
Diskusijā vairākkārt izskanēja aicinājums kandidātu loku neierobežot tikai ar skolu un augstskolu absolventiem. Zemessardzē dienestu var sākt arī cilvēki ar ievērojamu profesionālo un dzīves pieredzi, turklāt kiberaizsardzības vidē tieši vecāki speciālisti nereti ir vieni no spēcīgākajiem.
Šāda pieeja kļūs arvien nozīmīgāka demogrāfiskās situācijas dēļ. J. Paiders prognozēja, ka nākamajos 15–20 gados skolu absolventu skaits varētu būtiski samazināties. Tas nozīmē, ka valsts iestādēm, aizsardzības nozarei un privātajiem uzņēmumiem nāksies arvien asāk konkurēt par katru jaunieti ar matemātikas, tehnoloģiju un inženierzinātņu dotībām.
Interese jāveido jau bērnībā
Lai nākotnē būtu pietiekami daudz augsta līmeņa profesionāļu, vispirms nepieciešams daudz plašāks cilvēku loks ar pamatzināšanām par digitālo vidi. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka kiberhigiēna bērniem jāmāca vecumam saprotamā veidā jau pirmsskolā un sākumskolā.
Tas nenozīmētu sarežģītu tehnisko terminu apguvi, bet gan izpratni par drošu interneta lietošanu, personas datu aizsardzību, aizdomīgu saišu atpazīšanu un atbildīgu rīcību ar digitālajām ierīcēm. Vēlāk šo interesi iespējams attīstīt ar spēlēm, sacensībām, nometnēm un praktiskiem uzdevumiem.
K. Solovjovs kā vienu no piemēriem minēja Aizsardzības ministrijas organizēto kiberdrošības izaicinājumu jauniešiem “Kibiz”, kas ļauj izmēģināt spēkus praktiskos uzdevumos un perspektīvākajiem dalībniekiem pretendēt uz vietu Latvijas komandā Eiropas kiberdrošības sacensībās.
Arī A. Andersone norādīja, ka spēle var būt efektīvs veids, kā atklāt cilvēka domāšanu. “StartSchool” atlases procesā kandidātiem tiek piedāvāts tiešsaistes uzdevums, kurā svarīgākais ir nevis iepriekš zināt pareizo atbildi, bet spēt patstāvīgi saprast nākamo nepieciešamo darbību.
Savukārt “Riga TechGirls” rīkotā kiberdrošības apmācību programma sievietēm šogad saņēmusi vairākus tūkstošus pieteikumu. Tas apliecina, ka sabiedrības interese par nozari pastāv, taču cilvēkiem nepieciešams saprotams un pieejams pirmais solis.
J. Paiders uzsvēra arī ārpus formālās izglītības strādājošo skolu, centru, sacensību un interešu grupu nozīmi. Līdzīgi kā jauniešu interesi par fiziku palīdzējusi vairot Latvijas iesaiste Eiropas Kodolpētniecības centrā CERN, arī kiberdrošības jomā nepieciešami starptautiski atpazīstami un prestiži projekti, kuri jauniešiem parāda iespējamo karjeras ceļu.
Izglītībai jāsadzird darba devēji
Profesionālajā un augstākajā izglītībā jau tiek piedāvātas vairākas ar kiberdrošību saistītas programmas. Diskusijā tika pieminēta Saldus tehnikuma profesionālās izglītības programma, Vidzemes Augstskolas piedāvājums, Latvijas Universitātes un Banku augstskolas programmas, kā arī plānotā Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgā maģistra programma “Viedā kiberdrošība”.
Vienlaikus no auditorijas izskanēja bažas par jauniešu iespējām pēc mācību pabeigšanas iegūt pirmo praktisko pieredzi. Darba sludinājumos nereti tiek prasīta vismaz divu gadu pieredze, kuru tikko skolu vai augstskolu pabeigušam cilvēkam nav iespējams uzrādīt.
K. Solovjovs norādīja, ka Saldus tehnikuma programma, viņaprāt, ir atbilstoša profesionālās izglītības līmenim un uzņēmums ir uzņēmis tās audzēkņus praksē. Tomēr problēma ar pirmās darba pieredzes iegūšanu pastāv ne tikai kiberdrošībā, tādēļ nepieciešama ciešāka uzņēmumu, skolu un valsts sadarbība.
Izglītības programmu saturam jāspēj ātri reaģēt uz tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā cilvēks formāli ieguvis nepieciešamo izglītību, bet, sākot darbu, viņš jāapmāca gandrīz no jauna.
J. Paiders norādīja, ka 2027. gada pavasarī plānotās kopīgās maģistra programmas izstrādē iesaistīti gan CERN un Aizsardzības ministrijas, gan citu organizāciju pārstāvji. Mērķis ir sagatavot nevis abstraktus kiberdrošības speciālistus, bet cilvēkus ar konkrētām, pašlaik trūkstošām prasmēm.
Ar algu vien nepietiks
Pieaugot konkurencei par speciālistiem, darba devējiem būs jādomā ne tikai par atalgojumu, bet arī darba vidi, elastību, profesionālo izaugsmi un darba jēgu.
Diskusijas dalībnieki kā būtiskus faktorus minēja iespēju strādāt attālināti, elastīgu darba laiku, piekļuvi jaunākajām tehnoloģijām, kvalitatīvas apmācības un emocionāli drošu darba vidi. Daļai cilvēku tikpat nozīmīga kā alga ir iespēja piedalīties projektos, kuru rezultātā viņi redz reālu ieguvumu sabiedrībai un valstij.
U. Tatarčuks norādīja, ka šādu motivāciju rada dalība sarežģītos un valstiski nozīmīgos projektos. Kā vienu no piemēriem viņš minēja NATO kiberaizsardzības mācības “Locked Shields”, kuru infrastruktūras nodrošināšanā iesaistās “Tet”. Latvijas speciālistu sasniegumi starptautiskajās mācībās apliecina, ka valstī jau ir augsta līmeņa kompetence, uz kuras iespējams būvēt turpmāko attīstību.
Arī dalība Zemessardzes kiberaizsardzības vienībā dod iespēju iegūt pieredzi un prasmes, kuras iespējams izmantot civilajā darbā. Pulkvedis M. Ozoliņš uzsvēra, ka dienests šajā vienībā ir prestižs un kvalifikācija tajā var kļūt par vērtīgu ierakstu speciālista profesionālajā dzīvē.
Vienlaikus publiskais sektors ne vienmēr spēs sacensties ar privātajiem uzņēmumiem atalgojuma ziņā. Tādēļ īpaši nozīmīga būs elastīga sadarbība ar uzņēmumiem, augstskolām, Zemessardzi un brīvprātīgajiem speciālistiem.
Kiberdrošībai jābūt iestrādātai jau no pirmās dienas
Diskusijas noslēgumā eksperti nosauca konkrētus darbus, kas tuvāko divu vai trīs gadu laikā varētu uzlabot Latvijas kiberdrošības cilvēkkapitāla situāciju.
U. Tatarčuks aicināja uzņēmumus negaidīt jaunas valsts programmas, bet pašiem sākt rīkoties, veidot apmācības un ieguldīt speciālistu sagatavošanā.
M. Ozoliņš uzsvēra apmācību darba vietā jeb “on-the-job training” nozīmi. Cilvēkus ar atbilstošu domāšanu un motivāciju iespējams atrast sacensībās, spēlēs un praktiskos pārbaudījumos, bet nepieciešamās profesionālās zināšanas viņiem tālāk var palīdzēt iegūt pati organizācija.
J. Paiders aicināja prioritizēt ieguldījumus tajās izglītības un kompetenču jomās, kas ir kritiski nozīmīgas valsts drošībai. Savukārt K. Solovjovs mudināja pieredzējušos nozares profesionāļus neklusēt, vairāk stāstīt sabiedrībai un jauniešiem par savu darbu un parādīt, ka kiberdrošība ir interesanta, daudzveidīga un nozīmīga profesija.
J. A. Cīrulis uzsvēra, ka kiberdrošību nedrīkst uztvert kā atsevišķa speciālista pienākumu, kuru projektam pievieno tikai noslēgumā.
“Visam, ko mēs veidojam no jauna, jābūt kiberdrošam jau no pirmās dienas. Tam jābūt iestrādātam visur, un mums visiem par to ir jādomā,” viņš sacīja.
