NATO Austrumu flangs, jo īpaši Baltijas valstis, pašlaik kalpo kā unikāla laboratorija, kurā var izmēģināt dažādus dabīgos pretmobilitātes risinājumus. Šāda pieeja ļauj apvienot militāro drošību ar dabīgo mitrāju atjaunošanu, kas ir kritiski svarīga CO2 emisiju mazināšanai un klimata mērķu sasniegšanai. Tā sarunā ar portālu "Sargs.lv" atzina NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centra direktors Matjē Busjērs (Mathieu Bussieres).
Lai pārrunātu iespējas apvienot vides sanācijas un aizsardzības projektus, Rīgā 7. un 8. jūlijā norisinājās Aizsardzības ministrijas, NBS un NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centra rīkotā starptautiskā konference “Mitrāju loma klimata izmaiņu mazināšanā un aizsardzībā”. Tajā pulcējās vairāk nekā 25 NATO dalībvalstu eksperti, lai dalītos pieredzē par dabīgās vides atjaunošanas projektiem un vērtētu to izmantošanu alianses dalībvalstu aizsardzībā.
Kā sarunā ar “Sargs.lv” pauda M. Busjērs, purvu un citu dabīgo šķēršļu izmantošana militārajā aizsardzībā nav jaunums. Dabas sniegto priekšrocību izmantošana bijusi raksturīga jebkura laikmeta militārajos konfliktos. Tomēr pēdējo gadu laikā – jo īpaši līdz ar krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un pastāvīgi augošajiem draudiem agresorvalsts kaimiņvalstīm – nepelnīti aizmirstā ideja par purviem un mitrājiem kā grūti pārvaramiem šķēršļiem iespējamajos ienaidnieka uzbrukuma virzienos sāk atdzimt.
M. Busjērs atzina, ka ģeopolitiskie riski teju visas NATO Austrumu flanga valstis spiež meklēt inovatīvus un adaptīvus risinājumus. Tādējādi dabas veidotie aizsardzības mehānismi ir loģiska atbilde uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Šādu risinājumu veiksmīga ieviešana NATO Austrumu flangā, jo īpaši Baltijas valstīs, nākotnē var kalpot par paraugu arī citviet pasaulē.
Purvu atjaunošana – gadu desmitiem ilgs darbs
Lai gan ideja līdztekus militāro inženieru radītajiem šķēršļiem atjaunot reiz nosusinātos dabīgos mitrājus šķiet loģiska apstākļos, kad Baltijas reģiona valstīm jāsaskaras ar augošiem krievijas un baltkrievijas draudiem, M. Busjērs uzsver – tas nekādā gadījumā nav paveicams viena gada laikā.
Eksperts norāda, ka purvu atjaunošana ir ilgstošs process, kurā atsevišķi darba posmi var prasīt pat vairākas desmitgades. Mitrāju atjaunošanas ātrums un efektivitāte ir atkarīga no vairākiem būtiskiem faktoriem: vides revitalizācijas projektam pieejamā finansējuma apjoma, izmantotajām inženiertehniskajām darba metodēm un aprīkojuma, kā arī paša purva tipa, kādu plānots atjaunot. Raugoties no NATO valstu aizsardzības viedokļa, ekspertu vidū joprojām ir atklāts jautājums – kāda tipa purvs nodrošina vislabāko militārās atturēšanas efektu.
Turklāt M. Busjērs īpaši uzsvēra, ka šādu dabīgo purvu un vides sanācijas projektu īstenošanā nepieciešama stingra un cieša koordinācija ar privātajiem zemes īpašniekiem un civilajām iniciatīvām. Bez saskaņotas rīcības ar civilo pusi panākumu nebūs.
Baltija kā zaļo inovāciju laboratorija
Kaut arī šobrīd Baltijas reģions saskaras ar arvien pieaugošiem krievijas radītajiem drošības draudiem, tie vienlaikus kalpo kā katalizators dažādu vides sanācijas projektu integrācijai NATO kopējās drošības stiprināšanā.
Viņš atzina, ka dabīgi un dabas pamatoti risinājumi dažādu drošības draudu mazināšanai tiek pielietoti arvien plašāk. Kā vienu no piemēriem M. Busjērs minēja savu dzimto Kanādu, kur savvaļas meža ugunsgrēku riska mazināšanai esošajos mežu masīvos tiek stādītas specifiskas koku sugas, kas ir ugunsizturīgākas, tādējādi neļaujot liesmām strauji izplatīties.
Eksperts rezumē, ka interese par šādiem vides risinājumiem pasaulē strauji aug, un pašlaik vieni no aktīvākajiem šādu risinājumu ieviesējiem ir tieši pilsētu pašvaldību vadītāji un pilsētplānotāji.
