Pašreizējā Ukrainas kara fāzē varam būt pārliecināti, ka kodolieroču izmantošana nav Krievijas interesēs un, piedraudot ar tiem, netiks sasniegts neviens no V. Putina mērķiem, norāda Igaunijas drošības eksperts Rainers Saks. Kodolieroči vairāk tiek izmantoti pašaizsardzībai un nav īsti piemēroti kā uzbrukuma ieroči, viņš norāda.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Krievija vairākkārt ir draudējusi Rietumiem ar iespējamu kodolieroču izmantošanu, un līdz šim tas raisījis lielas starptautiskās sabiedrības bažas. Piemēram, Vācijā tie, kas iebilst pret smago ieroču piegādi Ukrainai, bieži ir izmantojuši argumentu, ka šāda rīcība varētu provocēt kodolkaru. Tomēr, pēc drošības eksperta Rainera Saksa domām, šāda veida draudi vairs nav efektīvi.
Eksperts arī pauda skepsi par Vācijas kanclera Olafa Šolca nodomu telefoniski runāt ar Vladimiru Putinu, lai viņu pārliecinātu izbeigt karu Ukrainā.
"Nav jēgas [tā darīt]. Prātīgāk būtu darīt kaut ko, kas nav atklāti iepriekš pateikts. Vācijas un arī Francijas problēma ir tā, ka viņiem nav iniciatīvas karā Ukrainā, viņi galvenokārt ir reaģējoši. Viņi nezina, kā noturēt iniciatīvu stratēģiskā līmenī. Lai aktīvi censtos izbeigt karu, viņiem nav jārunā savā starpā, bet viņiem ir jāsūta ziņa, ka spēs atturēt Krieviju. Viņiem arī jāstrādā globāli, visā pasaulē, bet viņi to nedara," uzskata R. Saks.
Pēc viņa teiktā, Ukraina šobrīd pārsvarā karo ar Rietumu ieročiem, no kuriem lielākā daļa ir artilērijas kategorijā. Sakaru un izlūkošanas sfērā arī ir ļoti daudz tehnoloģiju un aprīkojuma, kas ne vienmēr ir redzams ikdienā. Bez tā Ukraina nespētu noturēties tik ilgi. Viņaprāt, Vācijas nesen apsolītie tanki “Leopard 2” Ukrainas kaujas laukā nebūs redzami ātrāk par aprīli.
Savukārt, komentējot Ukrainas pieprasījumu pēc iznīcinātājiem no Rietumiem, R. Saks norāda – tas ir daudz grūtāks lēmums nekā lēmums par tanku piegādi.
“Savā ziņā Ukrainai būtu vieglāk dabūt iznīcinātājus nekā tankus, jo Rietumu armijās bruņojumā palikušo tanku skaits vairs nav liels, turklāt tie arī nav tikuši daudz izmantoti,” viņš saka.
Tikmēr rietumvalstu bruņoto spēku gaisa spēki nepārtraukti turpina attīstīties, gaisa flotēs ienāk jaunākās paaudzes iznīcinātāji, un vecos teorētiski varētu sūtīt Ukrainai. Tomēr ar to nebūtu gana, jo lielākās problēmas sagādātu lidmašīnu apkope, loģistika, aprīkojums, ko būtu grūti paveikt Ukrainas teritorijā.
“Ukrainā aviobāžu nav, tāpēc, iespējams, būtu jāatjauno lidlauki. Tas būtu liels izaicinājums, un tas prasītu mēnešus," teica drošības eksperts.
Prognozējot tālākās kustības frontē, R. Saks norādīja, ka pašreizējie laikapstākļi Ukrainā ir siltāki nekā parasti ziemā, kas ir labvēlīgi ukraiņiem, jo tie ierobežo Krievijas iespējas izmantot savu smago tehniku.
Tomēr, eksperta ieskatā, Vladimirs Putins nevar apturēt karu vai atzīt sakāvi, jo tas būtu “nāves zvans” visai Krievijas pašreizējai varas elitei.
