Krievijas izraisītā krīze ir tik tālu attīstījusies, ka bez militāra konflikta V. Putinam būs grūti iziet no šīs situācijas. Šobrīd nekas neliecina par situācijas deeskalāciju, drīzāk tieši pretēji, proti, situācija arvien vairāk tiek saasināta. V. Putins ar viltu ir ievedis savu karaspēku Baltkrievijā, kas rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Polijai un Baltijai. Baltkrievija ir kļuvusi vēl atkarīgāka no Kremļa, kas V. Putinam ļauj to kontrolēt de facto, portālam “Sargs.lv” skaidro politologs Andis Kudors.
V. Putina Doņeckas un Luhanskas “neatkarības” atzīšana ir solis uz saasinājumu. Neatbildēts paliek jautājums, vai V. Putins ar karaspēka palīdzību pārņems atlikušo teritoriju, kas būtu reāls kara pieteikums.
V. Putins ir nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, karaspēka izvietošana Baltkrievijā izdara spiedienu uz Ukrainu un visiem Rietumiem, un otrs – pašas Baltkrievijas teritorijas kontrolēšana, kura pavisam nesen cieta no ievērojamiem protestiem pret autoritāro režīmu.
Krievijai bija jāmeklē ceļi, kā nepieļaut Baltkrievijas aiziešanu no Maskavas ietekmes zonas. Pēc protestiem V. Lukašenko bija ieradies Maskavā un runāja par Kolektīvā drošības līguma (KDLO) realizēšanu un situācijas stabilizēšanu Baltkrievijā. Pirmajās sarunās V. Putins bija ļoti piesardzīgs un īpaši nevēlējās iesaistīt savus bruņotos spēkus, jo protesti nebija klasificējami kā ārēji draudi, kas liktu aktivizēt KDLO 4. paragrāfu, kas ir pēc būtības līdzīgs NATO 5. paragrāfam. Šo saprotot, tika mākslīgi radīta migrantu krīze, kas bija principā hibrīdkarš pret Poliju, Latviju un Lietuvu.
Taujāts par iespējamību, vai kara gadījumā Baltkrievija varētu palīdzēt ar saviem bruņotajiem spēkiem uzbrukumā, eksperts skaidroja, ka šī situācija būtu ļoti sarežģīta. A. Lukašenko tā būtu ļoti grūta izšķiršanās, jo līdz šim brīdim varēja redzēt, ka A. Lukašenko nav agresīvi noskaņots pret Ukrainu. Diemžēl lielās Kremļa ietekmes dēļ šādu iespēju nevar izslēgt, taču, viņaprāt, A. Lukašenko to darīto ļoti nelabprāt.
Lai arī Baltkrievijas teritorijā ir izvietoti vairāki desmiti tūkstoši Krievijas karavīru un tā būtībā atrodas un jau iepriekš atradās Kremļa ietekmes zonā, tomēr “Sargs.lv” intervētais eksperts nesaredz, ka V. Putins varētu mainīt pakļautās Baltkrievijas nosaukumu vai to tieši pievienot Krievijai.
Baltkrievijas tauta negaida Krieviju ar atplestām rokām, jo, bēgot no viena autoritāra valdnieka, cilvēki nokļūs cita autoritāra valdnieka rokās. Krievijā var novērot arī totalitāra režīma faktorus, piemēram, opozīcijas žurnālistu aizturēšanu un indēšanu. V. Putina galvenais mērķis pret bijušajām Padomju savienības republikām ir tas, lai tās neveidotu saites ar Rietumiem un netuvinātos demokrātijai.
Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā rada draudus Baltijas valstīm. Lai arī ar modernajām tehnoloģijām un gaisa spēku tehniku ir iespējami uzbrukumi no liela attāluma, tomēr tagad šī karaspēka izvietošana ir radījusi priekšrocības arī sauszemes spēkiem.
Šī ir jauna problēma NATO un tas prasa papildus resursus no aizsardzības struktūrām, kuriem ir jāstrādā pie šo jauno risku novēršanas. Tas, protams, prasa papildus finanšu līdzekļus. “Sargs.lv” jau iepriekš ziņoja, ka Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir izteicis vēlmi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, kas palīdzētu ātrāk reaģēt uz arvien jaunajiem draudiem.