Viņi darbojas neoficiāli, bez karoga, pārklāti ar klusuma un slepenības plīvuru. Sauktas par Vladimira Putina privāto armiju, tie parādās dažādos konfliktos dažādās pasaules daļās, lai īstenotu Kremļa mērķus, lai gan Maskava oficiāli noliedz jebkādu saistību ar “vāgneriešiem”. Viņi darbojas no Sīrijas caur Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Mali, Mozambiku līdz pat Ukrainai - visur, kur uz spēles liktas Krievijas stratēģiskās intereses, skaidro Polijas specdienestu preses pārstāvis Staņislavs Žarins.
Vāgnera grupas pirmsākumi ir saistīti ar Krievijas īpašo dienestu vidi. Tiek uzskatīts, ka Dmitrijs Utkins, bijušais “specnaza” pulkvežleitnants, ir šīs privātās algotņu vienības, kas sākotnēji darbojās kā “Slāvu korpuss”, dibinātājs un komandieris. “Vāgners” ir viņa kara iesauka, kas izvēlēta par godu Ādolfa Hitlera iecienītākajam komponistam. D. Utkins ir aizrāvies ar Vācijas III reihu un nacistisko ideoloģiju, proti, uz viņa ķermeņa esot uztetovēti daži “Waffen SS” atribūti.
“Vāgnera” grupa Āfrikā
Mūsdienās "Vāgnera grupa" apzīmē visu sadarbības uzņēmumu, konsultāciju un algotņu tīklu, taču pati grupa kā vienota organizācija nekur nav reģistrēta. Tajā dien bijušie regulāro spēku karavīri un atvaļinātie specdienestu virsnieki, skaidro S. Žarins.
Šodien Vāgnera grupa paplašina savu ietekmi Āfrikā, un grupas darbība tiek uzskatīta par nozīmīgu Krievijas stratēģiskajās interesēs šajā reģionā. Ļoti bieži viņi palīdz centrālajām varas iestādēm saglabāt varu un apmāca vietējās armijas. Nav šaubu, ka tas ir tikai kārtējais Krievijas ekspansijas instruments Āfrikā.
Tiek ziņots par Vāgnera grupas klātbūtni daudzās Āfrikas valstīs, kur viņi izmanto savu iepriekš Sīrijā gūto pieredzi. Lībijā viņi izvietoja pretkājnieku mīnas un pretī ieguva kontroli pār lielāko naftas atradni valstī. Centrālāfrikas Republikā, kur viņi plēsonīgā veidā izmanto zeltu un dimantus, viņi tiek apsūdzēti par valsts varas aizstāšanu un kontroles iegūšanu pār vietējo nodokļu sistēmu. Mozambikā viņi darbojas kopš 2019. gada. Viņi ir atbalstījuši cīņas ar vienu no Islāma valsts partizāniem un ir veikuši savu misiju rubīnu un dabasgāzes bagātajā reģionā. Vāgnera grupas darbībai Sudānā bija ģeostratēģiska nozīme. Krievijas jūras kara flotes bāzi bija plānots būvēt Portsudānas pilsētā. Lai gan projekts tika apturēts, iespējama pastāvīgas Krievijas bāzes būvniecība Āfrikā būtu mainījusi spēku līdzsvaru Sarkanās jūras reģionā.
Konflikts Mali
Mali, kas atrodas Sāhelas joslā, šobrīd ir reģions, kurā saduras džihādistu, Rietumu un Krievijas federācijas intereses. Šī valsts ir svarīga drošības apsvērumu dēļ, jo tā ietver nelegālās satiksmes un migrācijas ceļus. Kopš 2012. gada tā ir ieslīgusi konfliktā, un islāma spēki ieguva kontroli pār daļu Mali teritorijas. Radās reāli terorisma uzbrukumu draudi, kas varētu aptvert Āfriku un Eiropu. Pēc Mali iestāžu lūguma Francija kopā ar Rietumu spēkiem sniedza atbalstu pretterorisma operācijas “Barkhane” un starptautiskās operatīvās grupas “Takuba” ietvaros. Sākumā Francijas intervences rezultātā tika atgūtas lielākās pilsētas, taču džihādisti netika pilnībā sakauti. Sāka veidoties daži jauni radikāli grupējumi, un konflikts paplašinājās.
Lai gan 2021. gada jūlijā prezidents E. Makrons paziņoja par pakāpenisku karavīru izvešanu no Mali, džihādistu kaujinieki joprojām destabilizē reģionu. 2020. gadā Mali skāra valsts apvērsums, un varu pārņēma militārā hunta. Rietumvalstis mudina Mali pēc iespējas ātrāk sarīkot demokrātiskas vēlēšanas, taču hunta, neraugoties uz deklarācijām, nevēlas to darīt, jo vēlas palikt pie varas.
Šajā nestabilās politiskās situācijas, Rietumu neefektīvās rīcības un joprojām aktīvo islāma spēku kontekstā arī Mali ir parādījušies “Vāgnera” algotņi. Par Krievijas klātbūtni Mali tiek runāts jau kopš 2021. gada beigām, un janvārī to apstiprināja dažādi avoti. Sākotnēji komentētāji koncentrējās uz loģistikas sagatavošanas darbiem, bet galu galā avoti no Francijas un ASV armijām, kā arī ANO ģenerālsekretārs apstiprināja, ka Mali ir izvietoti aptuveni 400 algotņu. Vienlaikus ANO un plašsaziņas līdzekļi informēja par “Vāgnera” grupas veikto asiņaino masu slepkavību Centrālāfrikas Republikā. Sākumā Mali varas iestādes klusēja par savu sadarbību ar grupu vai norādīja uz tās apmācības raksturu. Taču algotņu klātbūtni apstiprināja pat Sergejs Lavrovs, kurš, protams, vienlaikus noliedza, ka Krievija būtu kaut kādā veidā iesaistīta.
Jāuzsver, ka Vāgnera grupa tika uzaicināta uz Mali ļoti jūtīgā brīdī, kad Maskava izmanto pret Rietumiem vērstu enerģētisko šantāžu, draud ar militāru intervenci Ukrainā un atklāti tiecas saasināt konfliktu ar Rietumiem, kas saasina NATO un Krievijas spriedzi. Tikmēr attiecības starp Mali iestādēm un to Rietumu partneriem pasliktinās. Algotņu klātbūtne apstiprina, ka hunta meklē jaunas alianses. Papildus cīņai pret džihādistiem algotņi, iespējams, palīdzēs armijai palikt pie varas. Tomēr šādai palīdzībai ir sava cena. Mali ir redzēti daži Krievijas ģeologi, tāpēc, iespējams, arī tur, tāpat kā citās Āfrikas valstīs, viņi izmantos dabas resursus. Turklāt tiek apgalvots, ka algotņi no huntas saņem vairāk nekā 10 miljonus ASV dolāru mēnesī.
Ukraina un citi Āfrikas galamērķi
Attiecību pasliktināšanās starp Mali un Franciju un citiem rietumu partneriem, kā arī perspektīvu trūkums, lai sakautu islāma partizānus, var paātrināt Francijas armijas galīgo izvešanu no Mali. Tādā gadījumā Krievija ar “Vāgnera” grupas starpniecību paplašinātu savu ietekmes sfēru un pastiprinātu savu klātbūtni Āfrikā. Pastāv risks, ka šī klātbūtne tiks paplašināta vēl vairāk. Janvāra beigās Mali kaimiņvalstī Burkinafaso notika valsts apvērsums. Apvērsumu Vagadugu slavēja arī Aleksandrs Ivanovs - viens no Āfrikā klātesošajiem "treneriem". Pēc viņa domām, Francija šajā reģionā nav guvusi panākumus, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret terorismu. Viņš arī izteica priekšlikumu "apmācīt" Burkinābes armiju, kas noteikti nozīmētu “Vāgnera” algotņu parādīšanos citā teritorijā.
Situācijas attīstība ir svarīga arī saistībā ar iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā. Runā, ka Krievija varētu izvest daļu algotņu no Āfrikas un novirzīt tos uz Krievijas-Ukrainas robežu, lai pastiprinātu savu potenciālu ar papildu, līdztekus regulārajiem spēkiem, līdzekļiem. Ņemot vērā iespējamo iebrukumam sagatavoto lielo karaspēku un ekipējumu, vairāku desmitu algotņu klātbūtne neko daudz nemaina, taču tā var atspoguļot Kremļa mērķus un metodes. Krievija var veikt destabilizējošas darbības bez oficiāla iebrukuma, un algotņi būs noderīgs instruments saspīlētās situācijas eskalācijai, lai atbalstītu separātistus Donbasā vai dotu Krievijai ieganstu iebrukumam Ukrainā.
“Vāgnera” grupas dalība hibrīdkarā un informācijas karā
Algotņi ļauj Krievijai īstenot savas stratēģiskās, ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses un paplašināt Krievijas ietekmes sfēru, vienlaikus atbrīvojot Maskavu no oficiālās atbildības un ierobežojot šādas intervences izmaksas. Krievija kļūst par stratēģisku spēlētāju tur, kur tā nevēlas vai nevar oficiāli iesaistīties. Privātas militārās kompānijas ir ērts un efektīvs instruments konfliktos, kuros tiek izmantoti nekonvencionāli līdzekļi, tikai nedaudz zem kara sliekšņa. Starptautiskajā arēnā Maskava var atteikties no jebkādiem sakariem ar šādām darbībām, jo īpaši, ja algotņi izmanto brutālas vai nelikumīgas metodes, piemēram, masu nāvessodus, spīdzināšanu, nolaupīšanu vai laupīšanu.
Lai gan Kremlis noliedz savas saiknes ar “Vāgnera” grupu, tās mērķi un darbības veids atspoguļo ģenerāļa Gerasimova formulēto kara doktrīnu un atbilst tradicionālajam Krievijas modelim izmantot konfliktos starpniekus. “Vāgnera” grupas darbībā ir redzamas arī informācijas un propagandas operācijām raksturīgas metodes. Viņi "dalās" ar savu postpadomju pieredzi un sniedz padomus, kā diskreditēt politiskos oponentus. Grupa arī piedāvā atbalstu vēlēšanu kampaņās. Pateicoties Vāgnera grupai, Krievija kļūst par alternatīvu Rietumvalstu piedāvātajam atbalstam. Šādā veidā Kremlis sasniedz arī savus propagandas mērķus un pierāda, ka Krievijas spēki var gūt panākumus tur, kur Rietumi šķiet neefektīvi.
Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par būtiskiem ekonomiskiem mērķiem - veicot militāras intervences, atbalstot vietējās armijas un apmācības, “Vāgnera” grupa gūst milzīgu peļņu, galvenokārt no dabas resursiem. Šī peļņa, ņemot vērā sakaru tīklu, tiek novirzīta Krievijas oligarhiem un arī Kremlim.
Taču fakts, ka Kremlis tik labprāt izmanto privātos karavīrus neoficiālās jeb "netīrajās" operācijās, pirmām kārtām ir spēcīgs signāls, kas liecina par to, kā Putins šodien vēlas vadīt karu. Vāgnera grupa ir vēl viens pierādījums tam, ka "pelēkajā zonā" slēptās darbības, kas tiek veiktas tur, kur Krievija nav klātesoša, izmantojot nekonvencionālas un hibrīdmetodes, Kremļa militārajā arsenālā ienākušas uz visiem laikiem.
