Obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošana nav piemērotākais ceļš Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai, jo šādā veidā nav iespējams sagatavot tādus karavīrus, kuri spētu operēt ar mūsdienu karadarbībai piemērotajām augstajām tehnoloģijām vai sarežģītām ieroču sistēmām. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Viens pret vienu” otrdien pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Lai gan šobrīd sabiedrībā atkal aktualizējušās diskusijas par iespējamu obligātā militārā dienesta atjaunošanu, ģenerālleitnants L. Kalniņš par šādu iespēju pauda negatīvu nostāju.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina – lai arī ik gadu dienestā bruņotajos spēkos tiek pieņemti jauni karavīri un zemessargi, NBS spēju attīstības ambīcijas jau šobrīd prasa daudz lielāku personālu, kas tuvākajā nākotnē spētu operēt ar mūsdienīgām tālās darbības raķešu artilērijas sistēmām HIMARS, bezpilota lidaparātiem, kā arī veikt operācijas kibervidē. Taču šim personālam jābūt augsti motivētam.
Lai arī Baltijas jūras reģiona valstīs obligātais militārais dienests ir izplatīts, NATO aliansē šāda prasība noteikta tikai sešās valstīs.
Viņš arī piebilda – nesen Aizsardzības ministrijas pasūtītā SKDS socioloģiskās aptaujas rezultāti apliecināja ka obligātā militārā dienesta atjaunošanu atbalsta vien 14% sabiedrības. Jauniešu vidū šādai iniciatīvai ir vēl mazāks atbalsts. “Ja reiz mēs brīvprātīgi esam veidojušu un vēlāk arī atjaunojuši savu valsti, tad tā mums būtu jāaizsargā uz brīvprātības principiem. Ja mēs tagad ar varu sāksim spiest pilsoņus iet dienēt, mēs riskējam dabūt vēl negatīvāku reakciju,” brīdināja NBS komandieris.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš gan uzsvēra – ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un agresīvo Krievijas ārpolitiku, Latvijai nepieciešams daudz straujākā tempā palielināt modernu aizsardzības un pretinieka atturēšanas spēju ieviešanu. Dažas no šīm spējām un tehnoloģijām pat ļautu atslogot nepieciešamību pēc personāla. Tomēr, lai to paveiktu, nepieciešams politisks lēmums par aizsardzības nozares ikgadējā finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Kā piemēru ģenerālleitnants L. Kalniņš minēja raķešu artilērijas sistēmu HIMARS plānoto ieviešanu. NBS komandiera ieskatā, operatīvi iegādājoties un ieviešot šo bruņojuma sistēmu valsts aizsardzībā, vienlaikus tiktu sasniegti vairāki mērķi.
“Pirmkārt, mēs sniegtu maksimālu uguns atbalstu sauszemes vienībām, aizsargājot tās no pretinieka ievērojami tālākā distancē, nekā to jau šobrīd var nodrošināt NBS rīcībā esošā pašgājējhaubiču artilērija. Otrkārt, tas ir lielisks pretinieka atturēšanas līdzeklis, jo ar šīm sistēmām var aizsnieg pretinieku daudz tālāk. Treškārt, mēs iegūstam augsti tehnoloģisku ieroču spējas, kas būs savietojamas ar mūsu sabiedrotajiem gan Baltijas valstīs, gan citās NATO dalībvalstīs. Šāda savietojamība ļaus mums daudz efektīvāk izpildīt uzdevumus Latvijas aizsardzībai,” atzina komandieris.
Tāpat, pēc ģenerālleitnanta L. Kalniņa teiktā, būtiska valsts aizsardzības spēju stiprināšanā ir arī vietējās industrijas attīstība. Viņaprāt, šajā ziņā pēdējo gadu veiksmīgākais projekts ir saistīts ar “Patria 6x6” bruņutransportieru platformu iegādi un plānoto ražotnes attīstību Latvijā.
Kā atzina komandieris, parasti šāda līmeņa iepirkumu līgumu slēgšana aizņem līdz pat trim gadiem un ilgāk, taču, pateicoties starpvaldību līgumam, Latvija pie pirmajiem bruņutransportieriem tika jau pēc pusotra gada, vienlaikus iegūstot tiesības ražot bruņumašīnas savā valstī.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš stāstīja – aizsardzības nozares sadarbība ar uzņēmējiem un zinātniekiem bijusi veiksmīga. Jau drīzumā Latvijā tiks masveidā ražota munīcija strēlnieku ieročiem un vēlāk arī lielāka kalibra ieroču sistēmām. Tāpat Latvijas uzņēmēji uz vietas pilnībā ražo dronus un to optiskās sistēmas, kas uzskatāmas par vienām no labākajām pasaulē. NBS komandieris arī piebilda, ka ar cerībām skatās uz dažāda veida jūras platformu ražošanas attīstību. Savukārt zinātnieki ik gadu Aizsardzības ministrijas rīkotajos hakatonos sniedz dažāda veida pienesumu dronu tehnoloģiju inovācijās, kiberjomas tehnoloģijās, kā arī cita veida iekārtu izstrādē, kuras ar laiku plānots ražot pašu mājās, vēlāk ar tām apgādājot NBS karavīrus.
Lai šo attīstību sekmīgi turpinātu, pēc komandiera vārdiem ir nepieciešams politiskais lēmums par finansējuma pieaugumu ne tikai lai šīs sistēmas izstrādātu un iegādātos, bet arī nodrošinātu tās ar apmācītu un motivētu personālu, kas ar tām spējīgas rīkoties.
“Bez apmācītiem karavīriem pat vismodernākais aprīkojums ir tikai parasti dzelži bez pielietojuma. [..] Tas liek mums audzēt rekrutēšanas skaitļus. Lai gan tie kāpj, tie aizvien pilnībā nenodrošina jaunu spēju, piemēram, raķešu artilērijas sistēmu ieviešanu,” atzina NBS komandieris.
Viņš gan piebilda – ar jauno ieroču un aizsardzības tehnoloģiju ieviešanu Zemessardzē, sabiedrībā varētu rasties papildus interesi par brīvprātīgo dienestu Zemessardzes rindās.