FID priekšniece: Finanšu sektora caurspīdība ir nacionālās drošības jautājums

VIEDOKLIS I 13.01.2022
Sargs.lv bankas drošība ekonomika finanses politika valsts drošība

Foto: I.Znotiņa piedalās diskusijā par informācijas apmaiņas partnerību starptautisko praksi cīņā pret finanšu noziegumiem. Foto: Evija Trifanova/LETA

Jau startējot konkursā uz šo amatu pirms teju četriem gadiem, uzsvēru, ka nekontrolētas nelegālās naudas plūsmas Latvijas finanšu sistēmā, pirmkārt, ir nacionālās drošības un tikai pēc tam – ekonomikas jautājums. Tā intervijā “Sargs.lv” saka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa, kura šo amatu ieņem kopš 2018. gada 1. jūnija. Viņas un visas FID komandas lielākais izaicinājums bijis pasargāt Latviju no iekļūšanas pelēkajā un investoriem neuzticamo valstu sarakstā, panākot, ka Latvija kļūst par pirmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas jeb “Moneyval” valsti, kurā ļoti īsā laikā tikušas pilnībā ieviestas visas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Tas nodrošina, ka vairs neesam iekārojams mērķis Krievijas, Baltkrievijas un citu NVS valstu naudas atmazgātajiem, kā tas bijis iepriekš.

Nelegālās naudas plūsmas – drošības jautājums

Kā uzsver Ilze Znotiņa, jau piesakoties konkursam uz vakanto Finanšu izlūkošanas, toreiz vēl Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, dienesta amatu, viņa norādījusi – ir ļoti nepareizi un tuvredzīgi uzskatīt, ka Krievijas, Baltkrievijas un citu valstu nauda, kas tolaik Latvijā ieplūda lielā apjomā un gandrīz vai nekontrolēti, ir tikai ekonomikas jautājums. Pirmkārt, tas saistās ar valsts nacionālo drošību.

Viņasprāt, šādu klientu esamība iepriekš bieži tikusi slavināta kā Latvijas banku sektora veiksmes stāsts, taču, sākot padziļināt analizēt, bijis skaidrs, ka šis “veiksmes stāsts” līdzi nesis milzīgus drošības apdraudējuma riskus.

“Vēl pirms 8-10 gadiem valdības līmenī deklarēja, ka esam tilts starp Rietumiem un Austrumiem, ka mūsu pievienotā vērtība ir tas, ka runājam krieviski, mērķtiecīgi aicinot šos noguldītājus ar saviem naudas līdzekļiem uz Latviju. Tāpat tika piešķirti arī dažādi citi labumi, piemēram, uzturēšanās atļauju veidā, investējot nekustamajos īpašumos. Tolaik Latvijā ienāca milzīgi liels un pilnīgi nekontrolēts naudas apjoms,” iepriekšējo gadu situāciju raksturo I. Znotiņa.

Viņa turpina, ka tolaik Latvija dzīvoja pārliecībā, ka formāla dažādu Eiropas direktīvu un starptautisko standartu ieviešana būs pietiekams drošības garants, taču pēc būtības pār šiem procesiem vairs nebija kontroles. Lai kas tāds notiktu, vajadzīgs arī politisks un tiesībsargājošo iestāžu atbalsts, tāpēc nav izslēgts, ka noteikts daudzums šīs nelegālās naudas tika ieguldīts arī korupcijas attīstībā Latvijā. Tas, savukārt, mazināja uzticamību lēmumu pieņēmējiem, jo vairs nebija pārliecības, ka tie netiek baroti ar šo nelegālo naudu. Līdz ar to par Latviju pasaulē arvien skaidrāk un nepārprotamāk sāka veidoties priekšstats kā par valsti, kur viegli veikt nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.

“Latvija bija kā lieli, plaši atvērti laidara vārti, caur kuriem šī nauda plūda, jo te tā nepalika. Šeit tika izdarīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas process, naudu sajaucot dažādos kontos un uzņēmumos, un tad tā aizplūda tālāk uz Eiropu un citām pasaules valstīm,” saka FID priekšniece, piebilstot – tieši tas bija iemesls, kāpēc 2018. gadā Latvija saņēma bargu kritiku no ārvalstu institūcijām un politiķiem, jo naudas atmazgāšana nemanot bija kļuvusi par sava veida biznesa praksi, un ar Latviju nopietni investori vairs nevēlējās sadarboties.

“Jau tolaik uzsvēru – sabiedrība, politiķi un atbildīgās iestādes neapzinās, cik šie noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas jautājumi ir svarīgi no ekonomiskā, drošības un sabiedrības uzticēšanās valsts varai viedokļa. Tas bija jautājums par Latvijas statusu un reputācijas apdraudējumu. Starptautiskie partneri mums atklāti saka – toreiz Latvijai neviens neuzticējās, tāpēc bija ļoti svarīgi atgūt šo reputāciju un starptautiskās sadarbības iespēju,” viņa saka, piebilstot, ka taisnība teicienam – reputāciju var sagraut vienā dienā, bet tās atgūšanai nepieciešams ilgs laiks.

Ar šo vēsturisko biznesu īpaši cieši saistītas bija nu jau likvidējamās bankas, kurās lielākoties tika noguldīta nauda no NVS valstīm, un šobrīd iesaldētās aizdomīgās naudas izcelsme ir no Krievijas, Ukrainas, Turkmenistānas, Baltkrievijas u.c. valstīm.

“Sargs.lv” jautā, vai Latvijas finanšu sektors ir interesants arī Ķīnai, kas pēdējā laikā definēta ka potenciālā agresorvalsts dažādo hibrīduzbrukumu Eiropai dēļ. I. Znotiņa norāda, ka finanšu plūsma no Ķīnas nav pieaugusi, taču interesanti, ka Ķīna bijusi tā mērķa valsts, uz kuras bankām caur Latviju noziedzīga nauda iepriekš tikusi pārskaitīta. Šo līdzekļu ceļu tālāk vairs nav bijis iespējams izsekot, jo Ķīna, atšķirībā no citām valstīm, ar Latviju nesadarbojas ne finanšu izlūkošanas jomā, ne tiesībsargājošo iestāžu līmenī un starptautisko atbalstu nesniedz.

Lielākais izaicinājums – Latvijas finanšu sektora attīrīšana

“Tagad tā ir pagātne,” komentējot Latvijas kā naudas atmazgātājvalsts lomu, ar gandarījumu norāda I. Znotiņa. Lai gan pilnībā izskaust aizdomīgas naudas plūsmas nav iespējams, šobrīd Latvijas bankās, sevišķi no NVS valstīm, tās ir būtiski samazinājušās. Latvijas finanšu sistēmā ļoti skrupulozi tiek vērotas visas naudas plūsmas, kontrole ir nesalīdzināma augstāka par to, kāda tā bijusi iepriekš.

Taču, lai līdz tam nonāktu, bijis jāiegulda milzīgs darbs un arī politiskā griba. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem Ilze Znotiņa min faktu, ka darbs pie dienesta reformas un attīstības bija jāapvieno ar Latvijas delegācijas un darba grupas vadīšanu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejā (“Moneyval”) un Finanšu darījumu darba grupā (FATF).

“Latvijai īsā laikā bija jāievieš vairāk nekā 60 rekomendācijas, kas bija “Moneyval” 2018. gada ziņojumā, pretējā gadījumā mēs tiktu iekļauti pelēkajā sarakstā, kas automātiski nozīmētu, ka esam valsts ar sistēmiskiem trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā,” viņa saka.

Premjers K. Kariņš un FID priekšniece I. Znotiņa ar saņemto MK Atzinības rakstu par ieguldīto darbu Latvijas interešu aizstāvībā starptautiskajās finanšu uzraudzības institūcijās “Moneyval” un FATF un finanšu sektora uzraudzības reformu īstenošanā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tolaik tika īstenotas daudzas reformas, un Latvija kļuva par pirmo valsti, kurā tika pilnībā ieviesti visi FATF standarti un tehniskās rekomendācijas. FID priekšniece uzsver, ka tas ir milzīgs sasniegums, jo ir daudz lielu valstu, kurās situācija šobrīd neesot ne tuvu tik laba, kā mums.

Jau ziņots, ka pirms nepilniem diviem gadiem savos ziņojumos “Moneyval” un “FATF” eksperti norādīja, ka Latvija ir panākusi ievērojamu progresu normatīvā ietvara pilnveidošanā un stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, novēršot 2018. gada novērtēšanas ziņojumā konstatētās tehniskās neatbilstības un efektivitātes trūkumus.

Tāpat I. Znotiņa uzsver, ka šo gadu laikā ievērojami uzlabota arī dažādu nacionālo iestāžu sadarbības efektivitāte.

“Tik zema nacionāla koordinācija un starptautiskās sadarbības neefektivitāte, kāda bija 2017. – 2018. gadā, cerams, vairs nekad nebūs. Ir daudz paveikts, lai izveidotu sadarbības mehānismus, lai iekšēji atbildīgās amatpersonas, arī privātā sektora pārstāvji beidzot sāktu uzticēties viens otram,” viņa saka.

Tāpat arī sakārtoti daudzi procesi, lai vieglāk varētu identificētu aizdomīgus darījumus un FID saņemtu kvalitatīvus ziņojumus. Šo gadu laikā audzēti arī IT jomas muskuļi, jo iepriekš dienestam nav bijis piemērota tehniskā aprīkojuma. FID joprojām turpina darbu pie likvidējamo banku likvidācijas procesa, kas ir smagnējs, jo runa ir par ļoti turīgu interešu aizskaršanu. Tas nozīmē, ka no viņu puses savulaik daudz ticis ieguldīts arī pretdarbībā.

ES sankciju pārkāpšana draud ar kriminālatbildību

Uz jautājumu, vai šobrīd Latvijas bankās var tikt izvietoti tādu Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumu vai personu finanšu līdzekļi, kuri vēlāk tiek iekļauti ES sankciju sarakstos, I. Znotiņa atbild – tas ir iespējams, un tādā gadījumā bankai ir jāpārtrauc sadarbība ar šādiem klientiem, taču iestāde par pārkāpumu nevar tikt sodīta retrospektīvi, tas ir, ar atpakaļejošu datumu.

Daudzi starptautisko sankciju jomā aktuāli jautājumi tika spriesti arī 2021. gada FID organizētajā starptautiskajā konferencē, kas neplānoti sakrita arī ar apdraudošo situāciju uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas ar Baltkrieviju. Galvenie secinājumi – sankciju piemērošana var izmaksāt dārgi abām pusēm – gan valstij, pret kuru tās piemēro, gan piemērotājvalstij.

“Paredzams, ka sankcijas kā ārpolitikas instruments tiks izmantots aizvien biežāk, paplašināsies arī pielietojuma veids,” norāda I. Znotiņa. Daudz tiek diskutēts arī par t.s. horizontālajām sankcijām, kad tiek sodīta konkrēta valsts biznesa sfēra, nevis notiek vēršanās pret visu valsti kopumā. Baltkrievijas gadījumā ir īpaši sarežģīti noteikt, kur beidzas kontrole un vai tā nenonāk A. Lukašenko rokās.

Pēdējo 20 gadu laikā sankciju ievērošanā pieaugusi tieši finanšu iestāžu, banku loma, un šis “smagums” uz viņu pleciem būs jānes arī turpmāk, protot saprast, vai persona, ar ko sadarbojas, ir vai nav pakļauta starptautiskām sankcijām.

Uz jautājumu, kāda ir tendence citviet Eiropā finanšu darījumu no Krievijas un Baltkrievijas apkalpošanā, FID priekšniece norāda: “Tāpēc, ka mums pašlaik izveidota stingra finanšu sistēma ar labi saprotamiem kontroles mehānismiem, prezumēju, ka Latvija šos sankciju jautājumus varbūt pat ievēro labāk,” viņa pauž, atgādinot – ES sankciju pārkāpšana draud ar kriminālatbildību, tāpēc jebkurai valstij vajadzētu būt ar tādu pašu attieksmi, kāda tā šobrīd ir Latvijā.

Vienlaicīgi I. Znotiņa uzsver, FID pilnvaru apjoms sankciju jomā ir visai ierobežots. FID loma parādās brīdī, ja persona izveido kompāniju, ko paslēpj aiz nomināla īpašnieka, bet patiesībā darbības tiek veiktas kādas sankcionētas personas labā, tad tas jau ir kriminālatbildības jautājums. Savukārt, ja, piemēram, banka konstatē sadarbību ar sankcionētiem klientiem, tad par to primāri jāziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

2022. gadā uzsvars uz ēnu ekonomikas mazināšanu

Ieskicējot citas šī brīža FID aktualitātes, I. Znotiņa atzīst, ka katru gadu cenšas pievērst uzmanību kādai konkrētai problēmai, pat vairākām, paturot prātā FID galveno uzdevumu – pārraudzīt finanšu plūsmas, veicinot godīgu ekonomiku un caurskatāmu valsts pārvaldību, tādējādi stiprinot valsts nacionālo drošību.

“Esam finanšu analītiķi, raugāmies, kādas ir finanšu plūsmas, savukārt godīga ekonomika ietver gan koruptīvu darbību novēršanu, gan skaidru publisko iepirkumu procesu, gan ēnu ekonomikas mazināšanu,” viņa norāda.

Pērn liela uzmanība tika pievērsta korupcijas novēršanas jautājumiem, sniedzot atbalstu gan KNAB, gan specializētajām prokuratūrā, gan privātam sektoram šādu gadījumu identificēšanā un novēršanā. Covid pandēmijas ietekmē strauji pieauga arī dažāda veida krāpniecība, īpaši virtuālajā vidē un telefonkrāpniecība. Arī par to FID cēla trauksmi, aicinot pie viena galda sēsties dažādu iestāžu, tostarp banku un privāto iestāžu, pārstāvjus, lai preventīvi cīnītos pret šādiem noziegumiem. Tika izveidota darba grupa, kas pēc tam nodota Valsts policijas rokās, taču tā joprojām ir aktīva.

“Šogad uzsvars likts uz ēnu ekonomikas mazināšanu, strādāsim pie dažādiem jautājumiem, bet lielais stāsts būs par nodokļu noziegumiem, ar ko arī atklāsim šo tematu, visticamāk, jau janvārī. Februārī plānots nozīmīgs pasākums-konference, kurā tiks runāts par cilvēktirdzniecības, piespiedu darba jautājumiem kā vienu no ēnu ekonomikas sastāvdaļām,” stāsta I. Znotiņa.

Tāpat FID turpinās “audzēt kibermuskuļus”, finanšu noziegumu atklāšanā sākot izmantot arī mākslīgo intelektu. Ar ES Atveseļošanās fonda finansējumu iecerēts izveidot pilnīgi jaunu inovāciju centru, kas būs platforma, kurā sadarbosies Baltijas un Ziemeļvalstu partneri no finanšu izlūkošanas un tiesībsargājošām iestādēm. Centrs atradīsies FID jaunajās telpās, uz kurām iestāde plāno pārvākties jau tuvākajā laikā.

“Mūsu ambiciozā ideja ir izveidot centru, kurā plecu pie pleca strādās tiesībsargājošo, FID, arī drošības iestāžu pārstāvji, tai skaitā arī Valsts drošības dienests. Saņemot aizdomīgu informāciju, varēsim momentā kopīgi ķerties pie tās analīzes no visiem aspektiem,” stāsta I. Znotiņa.

Komentējot, vai šobrīd spēkā esošā likumdošana ir pietiekami stipra, lai nepieļautu nekontrolētas netīrās naudas ieplūšanu Latvijā, I. Znotiņa atbild – pašreizējais tiesiskais ietvars ir ļoti spēcīgs. Taču šis attīstības process ir nepārtraukts, jo gan Eiropas Savienība, gan FATF laika gaitā konstatē arvien jaunus riskus, kas jānovērš ar jaunu normatīvu palīdzību. Taču atsevišķos gadījumos Latvija jau tagad ir kā donors informācijas un intelektuālā ziņā, jo var citas valstis konsultēt šajā jomā.

“Ja agrāk sevi slavējām par banku sektoru, kas, kā izrādījās, bija caurs kā siets, tad šobrīd mums īsā laikā bija jāmaina domāšana, kas bija grūti no psiholoģiskā viedokļa. Iestādes to varēja paveikt, jo juta lielu politisko atbalstu, ne tikai spiedienu no ārpus. To pastiprināja arī FATF pozitīvais novērtējums, ka mūsu reformas var izmantot kā paraugu citām valstīm,” saka I. Znotiņa, piebilstot, ka tikpat svarīgi ir stiprināt kritiskās domāšanas prasmes, lai sabiedrība neuzķertos uz populistiskiem vēstījumiem un viltus ziņām.

Finanšu izlūkošanas dienests ir neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, un tās mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas* finansēšanai.

Lai sasniegtu šo mērķi, FID apkopo un analizē finanšu datus, saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, lai iegūto informāciju nodotu Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas lietu izmeklēšanai. Savukārt par finanšu tirgus stabilitāti, regulējot un pārraugot banku un citu finanšu tirgus dalībnieku darbību Latvijā, atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Ilze Znotiņa pirms pievienošanās Finanšu izlūkošanas dienestam bija partnere starptautiskā advokātu birojā un kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Ilzes Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (tautā sauktas par “naudas atmazgāšanu”) novēršanu, krāpšanu un “balto apkaklīšu” noziegumus.

* Proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports.

FID priekšniece: Finanšu sektora caurspīdība ir nacionālās drošības jautājums

Dalīties ar šīs lapas saturu!