Aktuāli

Pabriks: Piekrišana Krievijas izvirzītajām prasībām NATO padarītu Baltijas valstis neaizsargājamas

Viedoklis
LETA
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Piekrišana Krievijas izvirzītajām prasībām NATO un ASV padarītu Baltijas valstis neaizsargājamas, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
 

Taujāts, kāda varētu būt Latvijas attieksme pret Krievijas izvirzītajām prasībām NATO un ASV slēgt juridiski saistošu līgumu ar apņemšanos neuzņemt Ukrainu un Gruziju NATO, kā arī ierobežot alianses mācības un dažādu ieroču sistēmu izvietošanu NATO dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, Pabriks atbildēja, ka situācijā, ja Latvijai tiktu piedāvāts piekrist šādam ultimatīvam priekšlikumam NATO, to varētu salīdzināt ar Latvijas valdības piekāpšanos Padomju savienības ultimātam par PSRS karaspēka bāzu izvietošanu Latvijas teritorijā 1939.gadā.

Pabriks uzsvēra, ka Krievijas pieprasītie ierobežojumi padarīs Baltijas valstis neaizsargājamas. Tāpat tas padarīs Baltijas valstis nevienlīdzīgas iepretim citām NATO dalībvalstīm un reģiona kaimiņvalstīm. Ja šādi nosacījumi īstenotos, tad Latvijas armija būtu spiesta pārtraukt jau tagadējos spēju attīstības projektus, kamēr Krievija netraucēti turpinātu izvērst un attīstīt savus bruņotos spēkus tiešā Latvijas un pārējo Baltijas valstu tuvumā, un Baltijas valstis nespētu nedz reaģēt, nedz atbildēt iespējamā uzbrukuma gadījumā.

Krievijai ir jābeidz apdraudēt kaimiņus un "liet krokodila asaras", pasaulei cenšoties iestāstīt, ka Krieviju it kā apdraud tās vēsturiskie upuri, izteicās politiķis.

"Krievija ir sākusi divus karus pret tās kaimiņvalstīm Gruziju un Ukrainu. Krievija ir melojusi par tās iesaisti Krimas okupācijā, kā arī kara sākšanā Ukrainas austrumos, kas notiek jau septīto gadu. Krievija ir slēpusi patieso militārajās mācībās iesaistīto vienību skaitu, lai tikai izvairītos no novērotāju klātbūtnes tajās. Krievija ir apzināti pārtraukusi visus militārās caurspīdības un uzticības veicināšanas pasākumus, kādus noteica starptautiskie līgumi un vienošanās," norādīja Pabriks.

Gandrīz ultimatīvā formā izvirzītās Krievijas prasības, ņemot vērā to, ka Krievija turpina savilkt savus spēkus ap Ukrainas robežām un draudēt ar iebrukumu, turpina labākās 20.gadsimta PSRS un Nacistiskās Vācijas tradīcijas.

Ja Krievija vēlas patiesi uzlabot attiecības ar demokrātisko pasauli, tai ir jāatgūst uzticība. Uzticību var atgūt beidzot spēlēt bezkompromisu spēli padomju stilā, kura tiek uzvarēta uz citu ciešanu rēķina. Visbeidzot Krievijai ir jābeidz apdraudēt kaimiņus un liet krokodila asaras stāstot, ka Krieviju apdraud tās vēsturiskie upuri, norādīja ministrs.

Krievijas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā ļāva noprast, ka Maskava vēlas, lai NATO atsauktu 2008.gadā Ukrainai un Gruzijai izteikto solījumu, ka tās kādu dienu varēs kļūt par alianses dalībvalstīm, kā arī apņemtos neizvietot ieročus valstīs, kas robežojas ar Krieviju.

Maskava arī pieprasa regulāra drošības dialoga atjaunošanu ar ASV un NATO, kā arī aicina Vašingtonu pievienoties moratorijam, ko tā vienpusēji noteikusi vidējā darbības rādiusa kodolraķešu izvietošanai Eiropā.

Dalies ar šo ziņu