Gaisa spēki, tāpat kā Nacionālie bruņotie spēki kopumā, dienestā aicina dažādu specialitāšu pārstāvjus, jo nepieciešami ir gan tehniķi un inženieri, gan elektronikas un informācijas tehnoloģiju speciālisti. Tomēr ne visi karavīru kandidāti var ieņemt attiecīgo pozīciju, jo, piemēram, par ieroču vadības speciālistu Gaisa spēkos var kļūt tikai tad, ja sekmīgi nokārtots speciālais tests, un arī angļu valodas zināšanu līmenis ir atbilstošs, tā intervijā “Sargs.lv” saka NBS Gaisa spēku Gaisa telpas novērošanas eskadriļas (GTNE) komandiere pulkvežleitnante Kristīne Krasta. Turklāt nav noslēpums, ka šādas jomas speciālisti privātajā sektorā pelna daudz vairāk, tāpēc atalgojums nav noteicošais, kas cilvēkus motivē pievienoties bruņotajiem spēkiem. Tomēr tam ir būtiska nozīme, īpaši situācijās, kad uzdevumu apjoms aug un līdz ar to – arī potenciālā pārslodze un izdegšana.
Pulkvežleitnante stāsta – tiek izmantota katra iespēja uzrunāt topošos karavīrus, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti brauc uz iepazīšanas praksēm, lai tuvāk iepazītos ar Gaisa spēkiem un izprastu katras vienības, piemēram, GTNE specifiku un tās lomu gan nacionālajā, gan NATO komandķēdē.
Taču rekrutēšanas procesam ir arī otra puse – ne vienmēr kandidāti atbilst izvirzītajām prasībām un nepieciešamajām individuālajām prasmēm. “Šādos gadījumos tomēr katram mēģinām piemeklēt iespējami atbilstošāku amatu, ja ne savā, tad citās Gaisa spēku vienībās. Tā kā Gaisa spēki ir skaitliski nelieli, tad ik katrs piesaistītais karavīrs ir ļoti svarīgs,” viņa saka.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Gaisa spēki dienestā īpaši aicina arī tehniķus un inženierus. Arī pēc nesen saņemtā Lielvārdes lidlauka instrumentālā sertifikāta Gaisa spēku karavīru un civilo darbinieku ikdiena kļūs tikai intensīvāka.
Tajā pašā laikā GTNE komandiere atzīst – daudzi dienestu NBS tomēr izvēlas neuzsākt un pieņem piedāvājumu civilās aviācijas sektorā, kur atalgojums tās pašas jomas speciālistiem ir augstāks, tāpēc ar civilo jomu NBS konkurēt ir grūti.
Uz jautājumu, kas tad ir tas, kas cilvēkus Gaisa spēkos notur, pulkvežleitnante K. Krasta atbild: “Varu teikt par sevi, mani šeit notur mana apzināta izvēle un aicinājums, ka, esot armijā, kalpoju savai valstij. Gribētos domāt, ka līdzīga motivācija ir lielākajai daļai no maniem karavīriem. Protams, atalgojums ir viens no lielākajiem motivatoriem mūsdienās, bet ne vienīgais. Svarīgs ir novērtējums par karavīru paveikto, par viņu darbu, un tas kādi darba apstākļi tiek nodrošināti. Turklāt komandieriem jāatrod veidi, kā novērst cilvēku izdegšanu, jo bieži ir situācijas, kad uzdevumu un pienākumu apjoms tiek ievērojami palielināts, kā rezultātā ievērojami pieaug slodze. Galvenais ir neizdegt. Tieši izdegšanas dēļ labi speciālisti nereti izlemj atvaļināties,” viņa saka.
Liela nozīme speciālistu piesaistē esot arī tam, kur atrodas dienesta vieta. Piemēram, reģionos darbam ar sensoriem izdevies piesaistīt jaunos karavīrus, kuri grib dienēt dzīvesvietas tuvumā. Grūtāk nereti esot piesaistīt dienestam Lielvārdē, jo tā tomēr nav Rīga, un attālums bieži vien ir izaicinājums.
Jau ziņots, ka šī gada oktobrī NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē noslēdzās divu nedēļu ilgs GS Gaisa telpas novērošanas eskadriļas karavīru tehniskais ievada apmācības kurss, kurā speciālisti apguva praktiskās iemaņas darbā ar gaisa telpas novērošanas daudzfunkcionālo radaru sistēmu “TPS-77 MRR”. Pašlaik Latvijas bruņoto spēku rīcībā ir vienas no modernākajām Rietumvalstu daudzfunkcionālo sensoru sistēmām – ASV kompānijas “Lockheed Martin” ražotie radari, kas izstrādāti specifiski Latvijas vajadzībām. GS novērošanas sensori ir apvienoti visaptverošā sakaru tīklā un GTNE karavīri nodrošina šīs informācijas pilnīgu apstrādi, izveidojot nacionālajām vajadzībām un NATO standartiem atbilstošu galaproduktu, tādējādi augstāk stāvošiem komandieriem veidojot situācijas izpratni (situational awareness) par Baltijas valstu gaisa telpā notiekošo.