Līdzšinējais NATO kaujas grupas Igaunijā komandieris: Mēs visi stāvam plecu pie pleca

Viedoklis
Sargs.lv/ERR.ee
Image
NATO kaujas grupa
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas (enhanced Forward Presence - eFP) Igaunijā komandieris pulkvedis Pols Kleitons (Paul Clayton) stāsta, ka šobrīd kaujas grupas sastāvā esošie Igaunijas, Lielbritānijas un Francijas karavīri ir aizņemti, gatavojoties ikgadējām militārajām mācībām “Spring Storm”. Viņš uzskata, ka mācības ir teju svarīgākais gada notikums, jo tajās tiek atspoguļots viss smagais darbs, kas ieguldīts spēku integrācijas un savietojamības attīstībā, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR.ee".

Pulkvedis P. Kleitons atzīst, ka sabiedroto spēku integrācija un savietojamība ir katras NATO kaujas grupas galvenais uzdevums. “Piemēram, tagad mēs varam veikt kopīgus uzdevumus un sinhronizēt operācijas. Mums ir integrētas apmācību programmas, lai karavīri pastāvīgi mijiedarbotos un kopīgi praktizētu savas prasmes. Mums ir arī izveidojusies dziļāka izpratne un novērtējums vienam par otra procedūrām,” viņš saka, raksturojot sadarbību ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un citu NATO kaujas grupā Igaunijā esošo valstu karavīriem.

Viņš turpina - raugoties nākotnē, mērķis ir ieviest Igaunijā papildu spējas un ļaut karavīriem izjust šeit sasniegto augsta līmeņa integrāciju. Šī gada “Spring Storm” mācībās britu armijas 20. bruņotās kājnieku brigādes štāba virsnieki, ieskaitot brigādes komandieri, vēros mācības un plānos, kā paaugstināt līdzdalības līmeni nākamajā gadā.

Kopš 2017. gada, kad pirmie NATO spēki ieradās Igaunijā, viņi ir stāvējuši plecu pie pleca ar saviem igauņu kolēģiem. “Tā kā es tagad atstāju NATO paplašinātās klātbūtnes Igaunijā kaujas grupas komandiera amatu, ar lepnumu varu teikt - šie karavīri, neatkarīgi no tā, vai tie ir no Lielbritānijas, Dānijas vai Francijas, ir pilnībā integrēti Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādē.

Saliedētas kaujas grupa veidošana no dažādu valstu militārajām vienībām nozīmē procedūru un sakaru integrēšanu, kā arī darbības nodrošināšanu arī saspringtos apstākļos.

Image
NATO kaujas grupa
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Vissvarīgākais elements ir cilvēciskā saikne – tajā slēpjas ilgtermiņa apņemšanās spēks. Tā kā karavīri no Lielbritānijas, Dānijas un Francijas rotē, arvien lielāks karavīru skaits ierodas Igaunijā otro un pat trešo reizi, redzot pazīstamas sejas un atjaunojot profesionālas attiecības ar Igaunijas kolēģiem.

Valsts līmenī Igaunijas Aizsardzības spēku vadība un Aizsardzības ministrija ir iesniegušas labi izstrādātus plānus, kā stiprināt militārās atturēšanas spējas, kuru mērķis ir uzlabot artilērijas sistēmas un piekrastes aizsardzību. Piemēram, “K9 Thunder” haubiču iepirkums no Dienvidkorejas ir ievērojams spēju palielinājums. “Manuprāt, vissvarīgākais šo plānu elements ir pastiprināts uzsvars uz aprīkojuma iegādi un militārā sadarbība ar citām Baltijas valstīm,” sacīja P. Kleitons. Galvenais aizsardzības plānošanas aspekts esot reģionālā koordinācija, jo Baltijas valstis ir salīdzinoši mazas, tāpēc atsevišķi tās nespēšot veikt nozīmīgus uzlabojumus, kas izmaksu dēļ liktu lielākam pretiniekam mainīt stratēģiju. Strādājot kopā, iespējams uzlabot visa reģiona drošību.

Nesenā intervijā Igaunijas medijam “ERR” arī Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzina, ka cieša Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā kalpo par stūrakmeni reģiona stiprināšanai. “Darbojoties kopā, mēs sūtām skaidru vēstījumu saviem sabiedrotajiem un agresoram, ka uz mums jāskatās kā vienu veselumu,” viņš sacīja. Pulkvedis P. Kleitons uzskata, ka šī ir pareizā pieeja un pareizais solis, kas sperams šajā laikā.
Image
NATO kaujas grupa
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tāpat viņš uzskata, ka līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī visiem NATO paplašinātās klātbūtnes spēkiem pārējās Baltijas valstīs un Polijā. Pēdējos gados ir gūti panākumi, tomēr esot jāpieliek pūles, lai apmainītos ar praksi un procedūrām, lai uzlabotu NATO kaujas grupu integrāciju un sadarbību ar katras valsts militārajiem spēkiem.

Kā pozitīvu piemēru viņš min Latvijā rīkotās ikgadējās militārās mācības “Iron Spear”, kuru mērķis ir pilnveidot Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku sadarbību un savietojamību un veikt tanku un bruņutehnikas kaujas šaušanas vingrinājumus.

“Sargs.lv” jau ziņoja, ka no 5. līdz 9. aprīlim Ādažu poligonā norisinājās militārās mācības  “Iron Spear 2021”, kurās piedalījās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un Baltijas valstīs un Polijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu karavīri un militārā tehnika. 

Šī gada beigās Igaunijā plānots rīkot līdzīgas mācības ar nosaukumu “Bold Spear”, kurās uzsvars tiks likts uz prettanku ieročiem. “Bold Spear” pulcēs NATO spēkus Baltijas valstīs, kā arī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karavīrus.

Tāpat kā visu sabiedrību arī NATO kaujas grupas karavīrus Tapas bāzē skāris “Covid-19” uzliesmojums. Neskatoties uz piesardzības pasākumiem, fiksēti vairāki pozitīvi inficēšanās gadījumi. Tomēr P. Kleitons uzsver, ka pandēmija nav ietekmējusi kaujas grupas darbību un spējas. Integrācija ar 1. kājnieku brigādi turpinājusies kā plānots, un bijusi iespējama arī dalība mācībās Latvijā un Lietuvā.

Pārsvarā Igaunijas iedzīvotāji atbalsta Igaunijas Aizsardzības spēkus, dalību NATO un sabiedroto spēku klātbūtni Igaunijā. “To ir parādījušas neskaitāmas aptaujas, kas veiktas pēdējās desmitgadēs, kā arī draudzīgā un pozitīvā attieksme, ko izjutu gan pats personīgi, gan arī karavīri un virsnieki Tapā un Tallinā.”

“21. maijā es atstāšu NATO kaujas grupas Igaunijā komandiera amatu. Mans pēctecis būs Lielbritānijas pulkvedis Dai Bevanu, kurš turpinās komandēt kaujas grupu, kad oficiāli pārņems šos pienākumus. Esmu ļoti lepns, ka man bijusi iespēja strādāt Igaunijā un ka esmu daļa no mūsu kopīgās vēstures,” uzsvēra pulkvedis P. Kleitons.

Dalies ar šo ziņu