Šonedēļ Ādažu poligonā notiek Igaunijā izvietotās Lielbritānijas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sertifikācijas lauka taktiskās mācības. Uz līdzīgām militārām mācībām Lielbritānijas vadītā NATO grupa no Igaunijas brauc divas reizes gadā, jo Ādažu poligons šobrīd ir Baltijā vienīgais, kas īpaši piemērots kaujas šaušanai ar smago bruņutehniku.
Šajā nedēļā vienu no Ādažu poligona sektoriem apdzīvojuši aptuveni 600 karavīru no Igaunijā izvietotās NATO paplašinātās kaujas grupas. Tās vadošā valsts ir Lielbritānija, līdz ar to tie pārsvarā ir britu karavīri ar savu militāro tehniku, ieskaitot kaujas tankus “Challenger 2”.
Lielbritānijas armijas Karalienes huzāru pulka dižkareivis Tomass Džeksons (Thomas Jackson), kurš britu armijā dien sešus gadus, atzīst – ir ļoti vērtīgi trenēties dažādās vietās un apstākļos. Tikai tā var uzkrāt vērtīgu pieredzi, jo nekad iepriekš nevar paredzēt, kur varētu notikt reālā kauja. Viņš stāsta, ka Ādažu poligonā, salīdzinot ar Igaunijas militāro bāzi, ir daudz smilšaināks, ko šonedēļ pastiprina arī laikapstākļi – sausums un karstums.
Atšķirībā no Latvijā izvietotās Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kuras sastāvā ir vēl deviņas NATO dalībvalstis, Igaunijas NATO grupu veido trīs – Igaunija, Dānija un Lielbritānija kā vadošā valsts.
Paralēli tam Lielbritānijas karavīri ir arī ASV vadītās NATO kaujas grupas Polijā sastāvā. Šo abu operāciju “CABRIT” komandieris pulkvedis Pols Kleitons (Paul Clayton) intervijā “Sargs.lv” norāda – šīs ir NATO kaujas grupas kārtējās rotācijas sertifikācijas lauka taktiskās mācības, kurās tiek pārbaudīta grupas kontingenta gatavība veikt pilna spektra operācijas. Turklāt fakts, ka Igaunijā izvietotā NATO kaujas grupa brauc trenēties uz Latviju ir arī stratēģiski ļoti nozīmīgi.
Kā stāsta NBS Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers, uz līdzīgām militārām mācībām Lielbritānijas vadītā NATO grupa no Igaunijas brauc divas reizes gadā.
Šogad gan Covid-19 ieviesis savas izmaiņas, tāpēc Latvijas bruņotajiem spēkiem šajās mācībās galvenokārt ir tikai uzņemošās valsts loma. Mācību laikā britu karavīri neiekļūst arī Ādažu bāzē, bet dzīvo lauka apstākļos turpat poligonā, līdz ar to viņu saskarsme ar citiem karavīriem ir ļoti limitēta. Ja nebūtu Covid-19, tad karavīri varētu dzīvot bāzē un izmantot tur esošos pakalpojumus, piemēram, dušas, ēdināšanu un sporta zāli. Tāpat arī sadarbība mācību laikā citos apstākļos būtu daudz aktīvāka.
“Piemēram, iepriekšējā Lielbritānijas vadītā NATO kaujas grupa pērn šeit bija ar CVR(T) platformām, kādas ir arī NBS rīcībā. Turklāt ar šo grupu bijām sadarbojušies jau iepriekš Lielbritānijā notiekošajās mācībās, tāpēc toreiz ļoti intensīvi trenējāmies kopā, mācoties viens no otra,” stāsta pulkvedis Gaugers.
Viņš arī norāda – lai arī ikdienā Latvijas karavīri ar britiem kopā netrenējas, viņš ir pārliecināts, ka potenciālas krīzes gadījumā sadarbība notiktu visaugstākajā līmenī.
Ādažu poligons ir lielākais šāda veida poligons Baltijas valstīs, un tā izvietojums ļauj šaut gan ar haubicēm, gan citu smago bruņutehniku. Poligona platība ļauj izvērst arī dažāda veida manevrus, izspēlējot uzbrukuma un aizsardzības operāciju scenārijus.
Tajā pašā laikā Ādažu poligons ir ļoti noslogots, un jebkuru starptautisku un arī vietēja mēroga mācību organizēšanai nepieciešama pastiprināta plānošana.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda – tieši tāpēc Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir ļoti būtiski attīstīt arī reģionālos poligonus, lai atslogotu Ādažus. Pretējā gadījumā realitāte ir tāda, ka zemessargi un karavīri, piemēram, no Latgales brauc simtiem kilometru uz šaušanas mācībām Ādažos. Līdz ar to poligona atslogošana ietaupīs gan pašu NBS laika un finanšu resursus, gan arī sniegs vairāk iespēju poligonā trenēties sabiedrotajiem.
Jau ziņots, ka vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja NATO samitā Varšavā 2016. gadā.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.