Sekmīga sadarbība starp Latvijas militāro industriju un Aizsardzības ministriju kā ražotājiem un pasūtītāju ir ievērojami uzlabojusi virzību uz valsts aizsardzības spēju celšanu, prezentējot jaunās AS “SAF Tehnika” izstrādātās radio signālu slāpēšanas iekārtas prototipu, uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Šo demonstrāciju apmeklēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš ļoti atzinīgi vērtēja uzņēmuma paveikto elektroniskās karadarbības un pretdronu aizsardzības jomā, jo jauno iekārtu jau praksē testē NBS.
“SAF Tehnika” izstrādātā radio signālu traucēšanas iekārta spēj traucēt vai bloķēt dronu izmantotos radiosakarus, izstarojot spēcīgu signālu noteiktās frekvencēs. Tas ir būtiski valsts drošībai Krievijas uzsāktā hibrīdkara apstākļos, jo bezpilota lidaparāti bieži izmanto gan radiosakarus saziņai ar operatoru, gan globālās navigācijas satelītu sistēmas, lai orientētos telpā un precīzi pārvietotos. Traucējot šos signālus, drons zaudē vadību, vairs nespēj noteikt savu atrašanās vietu un paveikt misiju.
Savukārt “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzsvēra uzņēmuma vairākus gadu desmitus ilgo pieredzi radioelektronikas iekārtu ražošanā, tāpēc šāda signālu slāpēšanas sistēma ir likumsakarīgs uzņēmuma darbības turpinājums jaunā virzienā. Viņš pauda, ka šādu sistēmu izmantošana karadarbībā norit jau kopš Otrā pasaules kara, taču tās ir nemitīgi attīstījušās, un būtiski faktori ir lietošanas ērtības un efektivitāte, kā arī, protams, izmaksas. Konkrētā “SAF Tehnika” radītā sistēma ir modulāra, tādējādi to būs iespējams pielāgot un uzlabot arī nākotnē, lai reaģētu uz potenciālajiem pretinieka jaunievedumiem.
Normunds Bergs atzīmēja veiksmīgo sadarbību un komunikāciju ar Aizsardzības ministriju un NBS šīs sistēmas izstrādē, uzņēmuma speciālisti pastāvīgi konsultējas arī ar elektroniskās karadarbības ekspertiem Ukrainā, lai sekotu līdz mainīgajai situācijai kaujas laukā un Krievijas militārās industrijas jaunievedumiem.
Viņa skatījumā karš Ukrainā ir strauji sagrāvis iepriekšējo kārtību, kad militārajā rūpniecībā dominēja atsevišķas globālās korporācijas, kurām jaunu produktu izstrāde un ieviešana varēja prasīt pat desmitiem gadu. Šodien visu izšķir ātrums un izmaksas, un tas ir ļāvis militārās industrijas tirgū ienākt arī daudziem vidēja līmeņa uzņēmumiem, kas var būt elastīgi un ātrāki, jau dažu mēnešu vai pat nedēļu laikā radot prototipus, ko uzreiz iespējams testēt kaujas laukā un, ja nepieciešams, uzsākt to ražošanu.
Sadarbība ar “SAF Tehnika” ir tikai viens no Latvijas augošās militārās industrijas veiksmes stāstiem. Kā norādīja aizsardzības ministrs, tad Aizsardzības ministrijas īstenotā stratēģija paredz, ka maksimāli tiek iegādāta vietējo ražotāju produkcija. Tas ietver gan inovācijas un pētniecību, gan munīcijas ražošanu, gan mašīnbūvi un kiberdrošības sektoru, arī autonomo sistēmu ražošanu.
Izstrādātais radio signālu traucēšanas iekārtas prototips un tā demonstrējums tika organizēts Aizsardzības ministrijas un uzņēmuma “SAF Tehnika” noslēgtā pētniecības un izstrādes līguma “Par bezpilota lidaparātu pretdarbības risinājumu izveidi” ietvaros.
Kā ziņots, Aizsardzības ministrija 2025. gada martā ziņoja par noslēgtiem trīs pētniecības un izstrādes (Research and Development, R&D) līgumiem bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai, turpinot mērķtiecīgu nacionālo kompetenču un Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu šajā jomā. Pētniecības un izstrādes līgumi pretdronu risinājumu attīstībai noslēgti ar uzņēmumiem “Origin Robotics”, “SAF Tehnika” un “Frankenburg Technologies”. Dažus mēnešus vēlāk līdzīgs līgums tika noslēgts arī ar uzņēmumu “WeMPS”.
Šajos pētniecības un izstrādes līgumos automātiski tiek paredzēta iespēja papildu partneru – uzņēmumu, pētniecības iestāžu, NATO vai ES dalībvalstu, atbilstošu starptautisko organizāciju, kā arī tiem pieejamā līdzfinansējuma avotu vai cita veida resursu – operatīvai iesaistei.
Projektu realizācijā ievērots līdzfinansējuma princips – izstrādi apņemas kopīgi finansēt gan Aizsardzības ministrija, gan iesaistītie uzņēmumi. Vidējā investīciju proporcija šādos projektos tiek plānota 65/35 sadalījuma robežās, kur aptuveni 65% iegulda aizsardzības nozare, bet 35% – sākotnējie industrijas partneri.
Paplašinoties projektu izpildē iesaistīto partneru vai projekta uzdevumu klāstam, iepriekšminētā proporcija varētu mainīties, potenciāli samazinot aizsardzības nozares kopējo investīciju īpatsvaru.
Plānots, ka kopējās sagaidāmās investīcijas projektu realizēšanai varētu veidot līdz desmit miljoniem eiro, ko veido gan Aizsardzības ministrijas finansējums, gan komersantu piesaistītie līdzekļi. Kopējais piesaistīto investīciju apjoms projektu realizācijas laikā vēl varētu palielināties, ņemot vērā līgumos iestrādātās iespējas trešo pušu potenciālai integrācijai.
Projektu iespējami ātrākai un drošākai realizācijai tiek piemērots Aizsardzības industrijas likuma regulējums attiecībā uz īpaši militārām vajadzībām izstrādātu produktu vai to prototipu testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru.
Aizsardzības ministrija patur tiesības uz neierobežotu projektā radīto rezultātu izmantošanu savām vajadzībām. Vienlaikus sadarbības partneriem netiek liegta iespēja radītās tehnoloģijas un uz to pamata izgatavoto produkciju piedāvāt citu valstu bruņotajiem spēkiem.
Šāda sadarbības formāta attīstība tiks turpināta arī nākotnē, regulāri izvērtējot jaunus aizsardzības industrijas pētniecības un izstrādes kopprojektu piedāvājumus gan pretdronu, gan citās Nacionālo bruņoto spēju attīstībai vai Ukrainas atbalstam kritiski svarīgās tehnoloģiju jomās.
