Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF) pēdējā desmitgadē ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, intervijā “Sargs.lv” norāda organizācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Pirms vairāk kā desmit gadiem aizsardzības nozare Latvijā netika pietiekami atzīta valsts mērogā, kā arī bija nepietiekama sadarbība starp uzņēmumiem. Taču līdz ar Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā (ES), nozarei ir piešķirta īpaša nozīme. Uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un augstskolām ir bijusi unikāla iespēja demonstrēt savas spējas ES un pasaules līmenī. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” DAIF valdes priekšsēdētāja stāsta, kā nozare ir attīstījusies šajos desmit gadus un kas to sagaida nākotnē.
E. Egle akcentē politikas plānošanas izmaiņas aizsardzības nozarē kopš Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā. Pārmaiņu rezultātā ir veiktas ievērojamas izmaiņas politikas plānošanā, izstrādāts normatīvais regulējums, un no 2016. gada, kopš Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par aizsardzības industrijas atbalstu, šī attīstība ir bijusi ļoti nozīmīga DAIF izaugsmē.
Otrs nozīmīgs faktors attīstībai bija Aizsardzības, Iekšlietu un Ārlietu ministriju atbalsts un izpratne par dialoga veidošanas nozīmi ar nozari un zinātni. Viņa norāda, ka galvenais sadarbības fokuss ir ar Aizsardzības ministriju, un organizācijas iesaiste Eiropas Aizsardzības aģentūrā, NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā un sadarbība ar Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu (DEFIS) ir kļuvusi par nozares panākumu atslēgu.
DAIF pārstāve arī min, ka nozares eksporta rādītāji ir auguši, un to iesaiste Latvijas aizsardzības spēju piegādes ķēdēs sadarbībā ar lielajiem ārvalstu ražotājiem ir devušas iespēju iesaistīties piegādes ķēdēs arī ārpus Latvijas. Turklāt publiskais atbalsts no Aizsardzības ministrijas grantu sistēmas un to pasākumiem, piemēram, investīciju dienām un demonstrējumiem Ādažu militārajā bāzē, kā arī iesaiste militārajās mācībās, ir veicinājusi aktīvu jaunuzņēmumu, tehnoloģiju un inovāciju veidošanos.
Lielisks piemērs ir militāro uzņēmumu sadarbība ar “Ziedot.lv”. “Labas ziņas” labdarības kampaņas ietvarā tiek radīta un ziedota dažāda militārā tehnika Ukrainai - kvadracikli, militārie skrejriteņi, droni un citi Latvijas zinātnieku un uzņēmēju radītie produkti.
Latvijas aizsardzības nozare ir guvusi ievērojamus panākumus augstas kvalitātes nišas kaujas tehnikas un risinājumu ražošanā. DAIF valdes priekšsēdētāja E. Egle uzskata, ka valsts ir kļuvusi unikāla daudzās produktu grupās, tostarp dronu un optikas ražošanā. Tāpat E. Egle pauda prieku par Latvijas ražoto mācību lidmašīnu spējām, kā arī citām mobilitātes platformām.
Runājot par munīcijas ražošanu, E. Egle saka, ka šobrīd ir liela ārvalstu investoru interese par šī segmenta attīstību. Latvija aktīvi strādā ar ārvalstu investoriem, kuri ir ieinteresēti liela apjoma munīcijas ražošanā, pēc kuras tirgū ir liels pieprasījums. E. Egle uzskata, ka, ja Aizsardzības ministrija uzskatīs par nepieciešamu, viņi izstrādās arī šāda līmeņa projektus. Svarīgi tagad ir arī lādiņu un citu sauszemes ieročus ražošana, kā prettanku ieroči, mīnas un atmīnēšanas ierīces.
Viena kopīga problēma visiem aizsardzības nozares eksportētājiem ir jauda, kas ir samazinājusies pēc Rietumu atbalsta Ukraina, norāda E. Egle. Kā arī ne vienmēr Latvijas uzņēmumi spēs apkalpot vietējo tirgu, ko savukārt spēj ārzemju uzņēmumi ar lielāku ražošanas apjomu. Viņa norāda, ka tagad nozarei ir jāstrādā “gudrāk un viedāk”, lai spētu attīstīties.
Pēdējo trīs gadu laikā nozarē bija novērojams peļņas pieaugums par aptuveni 16% lielajiem un vidējiem uzņēmumiem un aptuveni 24% mazajiem uzņēmumiem. Šī izaugsme likusi investēt ražotņu un ražošanas jaudu modernizācijā, un E. Egle uzskata, ka tādējādi Latvijas ieguldījums valsts budžetā un ekonomikā būs vēl lielāks.
Elīna Egle sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzteic Latvijas valdību par pievienošanos NATO inovāciju fondam, kura realizācija pašlaik vēl ir procesā. Tā ietvarā drīz tiks uzsākts darbs pie Latvijas Mobila telefona 5G attīstības, kas ir viens no unikālajiem instrumentiem, ko valsts var piedāvāt starptautiskajiem partneriem.
Runājot par ES Aizsardzības fondu, Latvijas ražotāji un augstskolas jau ir iesaistījušās vairākos projektos. E. Egle cer, ka līdz rudenim aktīvi tiks iesniegti projekti. Viņa piebilst, ka Eiropas Aizsardzības fonda prioritātes publiskos aprīlī, un Latvijas uzņēmumiem un augstskolām būs laiks sagatavoties šiem jaunajiem konkursiem līdz rudenim. Līdz šim Latvijas uzņēmumi un zinātnieki, kā norāda DAIF priekšsēdētāja, ir piedalījušies aptuveni 5 līdz 8 konkursos, kuros guvuši ļoti labus panākumus.
Latvijas militārās rūpniecības kopējās spējas ražot Eiropā un pasaulē pašlaik ir ļoti svarīgs diskusiju temats. Lai stātos pretī Krievijai un iespējamiem Ķīnas draudiem, E. Egle norāda, ka Latvijai un NATO kopumā ir jāiegūst tehnoloģisks pārsvars pār nedraudzīgajām valstīm, kas prasa jaunas inovācijas. NATO investīcijas militārajā ražošanā un zinātnē ir bijušas daudz mazākas nekā to valstu investīcijas, kuras nav draudzīgas aliansei. E. Egle rosina, ka Latvijas konkurētspēju var panākt gan apvienojoties, gan veidojot stratēģiskas partnerattiecības ar lielajiem militārajiem ražotājiem, gan iesaistoties Eiropas fondu projektos.
Viņa uzskata, ka aizsardzības nozare saskaras ar diskrimināciju, runājot par tradicionālajiem finanšu instrumentiem, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondiem. Viņa uzsver, ka nozares izaugsme nav jāuzkrauj tikai uz Aizsardzības ministrijas pleciem, kurai jau tā ir jārisina daudzi izaicinājumi. Tā vietā nozarei ir jāpiesaista privātās investīcijas, jo valsts un privātās investīcijas ir būtisks aizsardzības nozares panākumu priekšnosacījums.
