Aktuāla regulējuma izstrāde par ārvalstu investīciju riskiem mākslīgā intelekta un robotikas jomās

Uzņēmējdarbība un inovācijas
LETA
robotika
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nākamgad aizsardzības jomā starp izaicinājumiem būs detalizētāka regulējuma izstrāde attiecībā uz kārtību, kādā izvērtējami iespējamie riski no ārvalstu tiešo investīciju iesaistīšanas mākslīgā intelekta, robotikas, kiberdrošības un biotehnoloģijas nozarēs, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Starp izaicinājumiem nākamgad būs kvalificētu jaunsargu instruktoru piesaiste un sagatavošana valsts aizsardzības mācības ieviešanai, kā arī detalizētāka regulējuma izstrāde attiecībā uz kārtību, kādā izvērtējami iespējamie riski, kas izriet no ārvalstu tiešo investīciju iesaistīšanas mākslīgā intelekta, robotikas, kiberdrošības, kvantu un kodoltehnoloģijas, nanotehnoloģijas un biotehnoloģijas nozarēs, kas var ietekmēt valsts drošību.

Vērtējot 2021.gadā paveikto visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norāda, ka AM īpaši aktualizēja nepieciešamību nodrošināt valstij un sabiedrībai svarīgu funkciju darbības nepārtrauktību dažādos apstākļos, stiprinot sadarbību ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un komersantiem, sekmējot noturību pret jebkāda veida krīzēm.

Šogad turpinājās AM, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes izstrādātais mācību cikls pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai stiprinātu pašvaldību spēju un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tostarp arī militāro draudu gadījumā.

Tāpat NBS militāro mācību ciklā "Namejs 2021" tika pārbaudīta ne tikai aizsardzības nozares, bet arī valsts pārvaldes institūciju, vairāku pašvaldību un privāto uzņēmumu gatavība militārām un hibrīdkrīzēm, kā arī veicināta izpratne par nepieciešamajām darbībām un sadarbību krīzes laikā.

Tāpat stājās spēkā vairāki AM izstrādātie grozījumi likumos, kuru mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.

Šie likumu grozījumi pilnveido normatīvo regulējumu, kas ļautu veidot noturību pret jebkāda veida krīzēm un, lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības.

Visa gada garumā AM turpināja informēt sabiedrību par sagaidāmo rīcību krīzes situācijās un popularizēt bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā".

Lai radītu iespēju bērniem un jauniešiem iegūt viņu vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē, šogad ir stājies spēkā AM sagatavotais un virzītais "Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums".

Sekmīgi turpinās arī valsts aizsardzības mācības ieviešana vidējā izglītībā, lai jau no 2024./2025. mācību gada tā kļūtu par obligātu mācību priekšmetu.

Veicinot jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, šā gada 1.jūlijā nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kas šobrīd atrodas Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma telpās. 

Veiksmīgai visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai arī 2022.gadā plānots turpināt mācību ciklu pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kā arī stiprināt starpinstitucionālo sadarbību, norāda AM.

Dalies ar šo ziņu