Pabriks ar Lielbritānijas Bruņoto spēku ministru pārrunās bruņutehnikas iepirkuma noslēgumu

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šodien aizsardzības ministrs Artis Pabriks tiksies ar Lielbritānijas Bruņoto spēku ministru, Aizsardzības ministrijas parlamentāro valsts sekretāra vietnieku Džeimsu Hīpiju (James Heappey), lai pārrunātu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas iepirkuma noslēgumu.

Ministri arī apspriedīs divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, tostarp  dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos (Joint Expeditionary Forces – JEF), un diskutēs par reģionālo drošības situāciju.

Jau ziņots, ka līdz 2020. gada oktobrim Nacionālie bruņotie spēki no Lielbritānijas saņēma visas 124 no 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētajām kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienībām (Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) - CVR(T)).

Savukārt 2019. gada decembrī ar Lielbritāniju tika parakstīts līgums par  papildu 82 bruņutehnikas vienību iegādi. Sekojot izmaiņām Nacionālo bruņoto spēku  struktūrā, kopējais līgumā iegādājamo bruņutehnikas vienību  skaits tika samazināts no 82  uz 74, no kurām Latvija jau saņēmusi 46 bruņutehnikas vienības.

“Līdz šim abu līgumu ietvaros no Lielbritānijas esam saņēmuši kopumā 170 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības, no kurām 116 ir pilnībā atjaunotas. Saņemtā bruņutehnika ir būtiski stiprinājusi armijas mobilitāti un reaģēšanas spējas. Šis abpusēji izdevīgais darījums ir kārtējais apliecinājums sabiedroto valstu saliedētībai, kas garantē drošību mūsu reģionā,” uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Latvija sadarbojas ar Lielbritāniju NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības stiprināšana.

2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt šī gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

Jau ziņots, ka septembrī Zviedrijā un Lielbritānijā norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku komandvadības mācības “Joint Protector 21” ar mērķi sekmēt starpvalstu sadarbību, reaģējot uz jebkāda veida hibrīdo apdraudējumu, un kurās piedalījās arī vairāki Latvijas aizsardzības nozares pārstāvji. 

Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kurā ietilpst Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vācija, Polija, Nīderlande un Lielbritānija un kura mērķis ir attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.

Tāpat Latvijas un Lielbritānijas karavīri regulāri piedalās kopā NATO militārajās mācībās. Piemēram, šogad maijā Ādažu poligonā norisinājās starptautiskās militārās mācības “Summer Shield XVII”, kuras dalībvalstu vidū bija Lielbritānija un kurās karavīri trenēja gaisa un sauszemes operāciju integrāciju.

Dalies ar šo ziņu