Pēdējo divu gadu laikā būtiski stiprinātas Zemessardzes mobilitātes un kaujas spējas

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
Titulbilde
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja 17. kaujas atbalsta bataljonu, lai iepazītos ar pēdējo divu gadu laikā iegādāto militāro tehniku un ekipējumu Zemessardzes mobilitātes un kaujas spēju stiprināšanai.

Aizsardzības ministrs A. Pabriks norāda, ka pirms septiņiem gadiem Zemessardze un Nacionālie bruņotie spēki budžeta trūkuma dēļ bijuši vāji nodrošināti. Ministrs uzsver, ka Latvijai, esot starp nācijām, kas nodrošina 2% no IKP, aizsardzības nozare var nodrošināt zemessargiem labāku ekipējumu, labāku bruņojumu un nodrošinājumu, kā arī apmācību.

ministrs un bagijs

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Zemessardze ir ļoti būtiska Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, jo tie ir cilvēki, kuri savu brīvo laiku ziedo valsts aizsardzībai. Mēs nevaram iztikt bez viņiem, tāpat kā bez nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupas karavīriem, bez ģeneratoriem, kas nepieciešami neparedzētos apstākļos un bez jaunajiem pārvietošanās līdzekļiem. Tas ir nepieciešams gan ikdienā, gan krīzes, gan arī kara apstākļos, lai Zemessardze spētu veiksmīgi pildīt savus uzdevumus,” saka A. Pabriks.

Ģenerālleitnants L. Kalniņš norāda, ka vienībai ir ļoti svarīgi izpildīt savu uzdevumu, saņemot tādas spējas kā mobilitāti, kas ļauj nodrošināt ātru uzdevumu izpildi un gatavību izpildīt tālākos uzdevumus. Ģenerālleitnants pauž, ka šajā tehnikas prezentācijā redzama tikai maza daļa no iegādātās tehnikas, tai skaitā - vieglās mobilās platformas transportlīdzekļi, kas nepieciešami taktiskajām vienībām. Zemessardzē attīstītas citas nozīmīgas spējas, tai skaitā, iegādāts visa veida bruņojums, arī strēlnieku ieroči, sākot no vismazākā kalibra līdz lielajiem kalibriem, kas nepieciešami, lai iznīcinātu bruņotu tehniku, kā arī bezpilota lidaparāti un spējas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

ZS un komandieris

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Pēc 2014. gada Ministru kabinets apstiprināja Zemessardzes modernizāciju, speciālu plānu ar īpašu vienību izveidi un augstu gatavību. Plānā bija paredzēts ieguldīt 70 miljonus eiro. Šie naudas līdzekļi pilnā apjomā apgūti līdz 2018. gada beigām un maza daļa no ieguldījuma redzama šeit,” stāsta ģenerālleitnants, “Protams, ar to ieguldījumi Zemessardzē nebeidzas – attiecīgi uzdevumu apjomam, Zemessardze katru gadu saņem finansējumu. Tas saistīts ne tikai ar bruņojumu un ekipējumu, bet arī ar infrastruktūras būvniecību, apmācību un zemessargu motivāciju caur finanšu līdzekļu ieguldīšanu viņos.”

sistēma

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības nozares vadībai tika demonstrēts Zemessardzes kolektīvais un individuālais ekipējums, tajā skaitā dažāda tipa taktiskie transportlīdzekļi Polaris”, Bombardier MAX 650 XT”, mobilās degvielas uzpildes stacijas, 50 kW dīzeļģeneratorus, kas spēj nodrošināt bataljona autonomu enerģijas apgādi. Ekipējuma prezentācijā aizsardzības nozares vadībai tika demonstrēts pūļa nemieru kontroles ekipējums, kā arī dažādas ieroču sistēmas.

bagijs

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Zemessardzes 54.inženiertehniskais bataljons prezentēja ekipējumu, ar ko ikdienā tiek sniegts nozīmīgs atbalsts, neitralizējot sprādzienbīstamus priekšmetus visā Latvijas teritorijā. Bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota ik gadu visā Latvijas teritorijā neitralizē vairākus tūkstošus dažāda kalibra strēlnieku munīcijas, artilērijas lādiņus, mīnmetēju mīnas, aviācijas bumbas un citus sprādzienbīstamus priekšmetus.

Aizsardzības ministrs norāda, ka nākamā gada prioritātes ir transportlīdzekļi, kā arī uzsākts iepirkums smago transportlīdzekļu iegādei un jāturpina vieglo strēlnieku ieroču piegādes. A. Pabriks uzsver, ka tas gan nenozīmē, ka līdzekļi bruņotajiem spēkiem ir pietiekami.

“Mēs neesam liela valsts un ar 2% no IKP nav pietiekami. Tāpēc es cenšos diplomātiskā ceļā vest pārrunas ar sabiedrotajiem par lielāku militāro un finansiālo atbalstu Latvijai. Mēs neesam atbildīgi tikai par savu pašu nacionālo teritoriju, mūsu austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO robeža. Līdz ar to, mēs rūpējamies arī par citu valstu drošību. Tas nozīmē, ka mēs ceram uz viņu solidaritāti un atbalstu,” norāda aizsardzības ministrs.

zemessargs

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Prioritātes Zemessardzei nākošajam gadam ir attīstīties, vairot militārās spējas, būt aktīviem, darbojoties sabiedrības labā, gan to atbalstot, gan aicinot pilsoņus pievienoties Zemessardzei. Protams, būt ļoti spēcīgai Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļai,” tā ģenerālleitnants L. Kalniņš. 

Dalies ar šo ziņu