"Ar valsts aizsardzības mācības ieviešanu mēs turpināsim normalizēt sabiedrības uztveri par NBS." Saruna ar Jaunsardzes centra direktoru pulkvedi Aivi Mirbahu

Vispārējās vidējās izglītības iestādēs VAM mācību programmu 10. un 11. klases, kā arī 1. un 2. vai 2. un 3. kursa studenti tehnikumos jaunieši gada laikā apgūs 56 mācību stundu ietvaros. Tie skolēni, kuriem būs padziļināta interese par šo priekšmetu, pēc otrā mācību gada varēs apmeklēt Jaunsardzes centra rīkoto VAM 23 dienu nometni jūlijā un augustā un iegūt militārās pamatapmācības pirmo līmeni, kas līdzvērtīgs profesionālā dienesta, rezerves karavīru un zemessargu militārai pamatapmācībai.

Kā norāda Jaunsardzes centra direktors, līdzšinējās atsauksmes no 182 skolām, kurās tiek īstenota VAM pasniegšana, ir ļoti labas. Tomēr atsauksmes ir jāvērtē piesardzīgi, jo līdz šim Valsts aizsardzības mācības priekšmetu, līdzīgi kā valsts aizsardzības dienestu, jaunieši apguvuši pēc brīvprātības principa.

Sākot ar šī gada septembri izglītības iestāžu vadītāju pārziņā būs divi veidi kā integrēt valsts aizsardzības mācības priekšmetu vidējā izglītības programmā:

• Direktori paši noteiks, cik daudz stundas no katra priekšmeta tiks aizstātas, lai tiktu nodrošinātas 56 VAM mācību stundas gadā, nepārsniedzot 15% no aizstājamā priekšmeta kopējā mācību stundu apjoma.
• VAM tiek realizēts ārpus mācību procesā noteiktajām mācību stundām. Tas nozīmē, ka izglītības iestādes vadītājs var noteikt, ka katru nedēļu būs papildus jāmācās attiecīgs skaits VAM nodarbību.

Izaicinājumi VAM ieviešanā saistīti ar plašākām Latvijas izglītības sistēmas problēmām

Sarunā ar “Sargs.lv” pulkvedis A. Mirbahs norāda uz diviem lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar Latvijas izglītības sistēmu un Jaunsardzes centra centieniem ieviest VAM priekšmetu visās Latvijas skolās.

Savukārt otrā problēma saistīta ar Latvijas reģionu atalgojumu nevienlīdzību. Līdz ar to visvairāk instruktoru personāls nepieciešams tur, kur cilvēki saņem vislielākās algas, proti, Rīgā. Lai risinātu šos izaicinājumus, Jaunsardzes centrs VAM ieviešanas procesā ir teritoriāli pārdalījis Latvijas vēsturisko novadu atbildības teritorijas, kurās instruktoriem būs jāpasniedz valsts aizsardzības mācības priekšmets. Jaunsardzes centra bonusu sistēma paredz, ka piesaistītajiem instruktoriem tiks segti transporta izdevumi.

Image

Pašreizējie instruktoru piesaistes dati liecina, ka Rīgas reģionā ar nepieciešamo instruktoru nokomplektēšanu problēmu, visticamāk, nebūs. “Lai šogad uzsāktu VAM, kā obligātu priekšmetu, šobrīd Rīgā trūkst tikai 20 Jaunsargu instruktoru, un balstoties uz iepriekšējiem statistikas rādītājiem ir pamats domāt, ka līdz augustam viņus izdosies rekrutēt,” atklāj pulkvedis Aivis Mirbahs.

Katram instruktoram, noslēdzot darba attiecības ar Jaunsardzes centru un uzsākot VAM priekšmeta pasniegšanu, divu gadu laikā ir jānokārto 12 kvalifikācijas kursi. Papildus tam instruktoriem ir jābūt arī profesionālā dienesta karavīram, rezerves karavīriem vai zemessargiem.

Vienlaikus VAM ieviešana īstermiņā palīdzēs skolām aizvietot tās mācību stundas, kurās izglītības iestādēm trūkst skolotāju. “Kā jau mēs zinām, Latvijas izglītības sistēmā šobrīd trūkst arī vairāku citu priekšmetu pasniedzēji. Tādēļ direktori jau tagad izsveras par VAM iekļaušanu to nodarbību vietā, kurās pagaidām nav pieejamu skolotāju,” skaidro Jaunsardzes centra direktors.

Atbilstoši VAM un Jaunsardzes likumam, jaunsargu instruktoriem jābūt pedagoģiskajai izglītībai. Šobrīd Jaunsardzes centrs strādā pie likuma grozījumiem, lai nākotnē palielinātu jaunsargu instruktoru kandidātu loku.

Image

Izaugsmes iespējas no Jaunsardzes līdz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

Šobrīd Jaunsardzē jaunieši var iesaistīties no 10 līdz 21 gada vecumam. Tomēr līdz ar valsts aizsardzības mācību ieviešanu skolās arī Jaunsardzes centru sagaida izmaiņas. Turpmāk Jaunsardzes centrs savās rindās uzņems audzēkņus, kuri mācās no piektās līdz devītajai klasei. Pēc Jaunsardzes absolvēšanas jaunieši desmitajā klasē turpinās apgūt valsts aizsardzības mācību. Savukārt tiem, kuriem pēc vidusskolas absolvēšanas būs interese turpināt attīstīt militārās prasmes, būs iespēja brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzības dienestā vai Zemessardzē.

No ASV socioloģiskajām aptaujām izriet, ka mūsdienās jauniešiem ir vāja izpratne par dienestu bruņotajos spēkos. Pulkvedis uzsver, ka tieši neziņa par dienestu vairo sabiedrības bailes iesaistīties valsts aizsardzībā. “Tieši šī iemesla dēļ valsts aizsardzības mācības viens no mērķiem ir dot iespēju jauniešiem redzēt, ka militārpersona formas tērpā, kura pasniedz nodarbības, arī ir cilvēks. Instruktora mērķis ir radīt cilvēcīgu priekšstatu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet vissvarīgākais VAM uzstādījums saglabājas - veidot un vairot patriotismu un sniegt militārās pamatiemaņas visiem Latvijas jauniešiem,” skaidro pulkvedis.

Runājot par nākotnes plāniem, kas vēl ir diskusiju stadijā, Jaunsardzes centra direktors atklāj, ka tiem jauniešiem, kuri pēc VAM noslēguma nometnes būs brīvprātīgi iestājušies valsts aizsardzības dienestā, potenciāli varētu nodrošināt iespēju pamatapmācības laikā kļūt par nodaļas komandiera vietniekiem. Tādējādi Nacionālajos bruņotajos spēkos tiktu nodrošināts jauns rekrutēšanas veids, kura ietvaros katru gadu tiktu sagatavoti jauni nodaļu komandieru vietnieki. Tas arī vairotu iespēju komplektēt papildu instruktoru personālu jauniesauktajiem VAD karavīriem, kuru apjoms ik gadu tiks palielināts.