Topošie mediķi NBS vadībā apgūst jaunas iemaņas taktiskajā kaujā cietušo medicīniskās aprūpes kursā

Sabiedrība
Sargs.lv
RSU
Foto: Kursa dalībnieki - topošie mediķi. Foto: RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas pulciņa arhīvs

Ikvienam medicīnas studentam būtu vērtīgi iziet šo kursu, jo tas ne tikai paplašina robežas un zināšanas, bet arī sniedz ieskatu militārajā medicīnā un dienestā, kas rosina lielāku interesi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Tā pēc NBS mediķu īstenotā Taktiskā kaujā cietušo medicīniskās aprūpes kursa (TCCC - Tactical Combat Casualty Care) norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anestezioloģijas un reanimatoloģijas studenti. Šovasar šajā kursā piedalījās 12 Anestezioloģijas un reanimatoloģijas pulciņa dalībnieki, taču pieprasījums apmācību apguvei bijis vairākas reizes lielāks.

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas pulciņa pārstāve Larisa Ramoniene norāda, ka apmācības bija sadalītas strukturēti starp nepieciešamo teorētisko bāzi un praktisko iemaņu atstrādi improvizētā kara laukā.

Kursa nobeigumā studentiem bija iespēja simulēta vidē praktizēt savas iegūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, izspēlējot daudzveidīgus kara lauka scenārijus, nodrošinot pirmo palīdzību cietušajiem gan no temperatūras atkarīgās zonās, piemēram, ekstremāli karstos vai aukstos laika apstākļos, gan dienas gaišajā un tumšajā laikā.

Kursa laikā studenti apguva zināšanas par kara lauka sadalījumu, rīcību, atrodoties uguns zonā, darbībām nosacīti drošajā zonā, kā arī nepieciešamo dokumentāciju pacientu transportēšanai uz drošu vietu, tostarp hospitalizāciju uz tuvākajiem lielajiem medicīnas centriem.
Image
medicīna
Arhīva foto no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas paplašinātās pirmās palīdzības karavīra-glābēja kursa. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt apmācību praktiskajā daļā tika trenēti dažādi iespējamie scenāriji kaujas laukā –  bīstamas asiņošanos apturēšana pie daudzveidīgam kara lauka traumām, piemēram ekstremitāšu traumatiskās amputācijas, šautas brūces, mīnas sprādziena traumatiskie bojājumi un citas.

Studenti arī apguva standarta algoritmus, kurus ikdienā pielieto karavīri, novērtējot cietušo pirmās palīdzības nodrošināšanas laikā.

Tāpat notika apmācība par elpceļu atbrīvošanu, elpošanas uzturēšanu un nepieciešamās specifiskās imobilizācijas un cietušā pārvietošanas paņēmieniem, kā arī citiem bīstamiem stāvokļiem, piemēram, pneimotoraksa neatliekamu ārstēšanu.

Topošie mediķi – anesteziologi  un reanimatologi ir gandarīti, ka kursa laikā apguva kaut nelielu daļu no tām militārās medicīnas iemaņām un iespējamajiem stāvokļiem, ar kuriem potenciāli kara laikā varētu sastapties arī civilie ārsti. Tajā pašā laikā viņi apzinās - lai pilnveidotu pieredzi par militāro medicīnu kopumā, šādus kursus vajadzētu organizēt regulāri.

L. Ramoniene pēc kursa apkopojusi vairāku studentu atsauksmes, kas liecina, ka kurss ir bijis ne tikai profesionāli vērtīgs, bet arī interesants.

Image
medicīna
Arhīva foto no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas paplašinātās pirmās palīdzības karavīra-glābēja kursa. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Lai gan pirms apmācībām nezināju, ko gaidīt un vai man vispār patiks, šīs šaubas tika kliedētas jau pirmajā dienā. Apmācības tika organizētas ļoti augstā līmenī - instruktori ir profesionāli, zinoši un ieinteresēti. Ļoti novērtēju, ka teorija bija tikai tik, cik nepieciešams, un uzsvars tika likts uz praktiskajām iemaņām”.

“Kurss seko loģiskai progresijai - sākumā mazliet teorijas pamatam, tad apgūstam prakses, sekojot algoritmam, izejam atsevišķu iemaņu ieskaites un beigās nobeidzam ar reālajai situācijai pietuvinātu simulāciju, kur jāizmanto viss kursa laikā apgūtais. Noteikti uzskatu – šāds pamata taktiskās pirmās palīdzības kurss būtu nepieciešams pēc iespējas vairāk medicīnas studentiem un profesionāļiem,” raksta kāds ko kursa dalībniekiem.

Savukārt kāds cits topošais mediķis atzīst – pēc šī kursa sapratis, ka ikvienam medicīnas studentam būtu jābūt pieejamai šādai iespējai, jo tas ne tikai paplašina robežas un zināšanas, bet arī sniedz ieskatu militārajā medicīnā un dienestā, kas rosina lielāku interesi par NBS.

Diemžēl pati universitāte nesniedz pietiekami daudz informācijas par NBS un to darbību, tādēļ studentiem un personīgi arī man nav iespējas uzzināt par to un karjeras attīstības iespējām. Arī ikdienā valsts operatīvie dienesti sadarbībā ar NBS veic ārkārtas situācijas apmācības, šo apmācību kvalitāti un produktivitāti būtu iespējams palielināt, ja mediķiem, arī topošajiem, pirms mācībām būtu iespējams nodrošināt šo kursu,” pauž kursants.

Vēl kāds topošais mediķis piekrīt, ka apmācību programma bijusi labi pārdomāta un sniedza atbilstošu pieeju katram studentam.

“Īpaši piesaistīja pakāpeniska iemaņu iegūšana un to pielietošana praksē, kas kursa beigās sniedza teicamus rezultātus. Apmācību laikā bija arī iespēja iejusties militārajā dienestā, uzvelkot formu, aprīkojumu, kā arī izspēlējot cietušo scenārijus, izmantojot dažādas mulāžas, mākslīgas asinis un dažādas apkārtējās vides pārmaiņas”.

Vēl kāds RSU medicīnas students atzīst, ka dalība TCCC kursā sniedza gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas, kuras būs iespējams pielietot dažādās dzīves situācijās. Tāpat arī kurss raisījis pastiprinātu interesi par NBS, tāpēc labprāt līdzīgus kursus kvalifikācijas paaugstināšanai apmeklētu arī nākotnē.

“Šajā jomā ir arī iespējams veikt pētniecību, sadarbojoties ar pasniedzējiem, kuri ir pretimnākoši. Uzskatu, ka būtu ļoti noderīgi arī citiem studentiem piedāvāt šādu iespēju un veicināt interesi par NBS,” uzskata students.

Pēc TCCC kursa apguves un eksāmena sekmīgas nokārtošanas, izspēlējot divus dažādus scenārijus iegūto zināšanu un iemaņu pielietošanai praksē, studenti ieguva arī sertifikātu.

Image
medicīna
Arhīva foto no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas paplašinātās pirmās palīdzības karavīra-glābēja kursa. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kā sarunā ar “Sargs.lv” norāda kursa vadītāja NBS mediķe štāba virsseržante Karlīna Lapiņa, iepriekš līdzīgs kurss organizēts LU Rīgas 1. Medicīnas koledžas studentiem, taču augstākās izglītības līmenī šis bijis pirmais.

"Kā topošie ārsti viņi vēlējās jau nākamā līmeņa apmācību, bet, kad kursā saskārās ar pirmajām grūtībām, saprata, ka īstenībā viņi šo tematu tik daudz nemaz nepārzina. Studenti atzina, ka viņiem kā civilajiem mediķiem priekšstats bijis pavisam cits, un, lai arī grūti, nebija nekas neuzveicams," stāsta NBS mediķe.

Viņa piebilst, ka, atšķirībā no civilās medicīnas, kur viss ir sterils, militārajā vidē reizēm ievainotā karavīra nekavējošās glābšanas pasākumi ir svarīgāki par sterilo vidi, un tas viņiem bijis vislielākais izaicinājums - izprast šīs atšķirības starp dzīvību glābjošo darbību slimnīcā un kaujas laukā.

Št.virsseržante uzskata - ideālā variantā jaunajiem ārstiem šāda veida apmācībai būtu jābūt arī universitatē, lai  zinātu, ko viņi civilajā slimnīcā var sagaidīt, ja tiek ievests pacients no kara lauka, kuram iepriekš sniegta jau pirmā un otrā (Role 1 un Role 2) līmeņa neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Atbildot uz jautājumu, vai līdzīgu kursu studentiem - topošajiem mediķiem NBS varētu organizēt arī nākotnē, K. Lapiņa ir atklāta - tas ir liels izaicinājums, jo primāri NBS mediķi gādā par iekšējo apmācību nodrošināšanu karavīriem un zemessargiem. Lai apmācītu arī civilos mediķus ārpus šī loka, būtu nepieciešama lielāka kapacitāte un papildspēki.

Taču viņa ir optimistiski noskaņota, uzskatot, ka instruktoru resurss bruņotajos spēkos pamazām pieaug, līdz ar to iespēju robežās tiks sniegts atbalsts arī unversitātēm.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes studenti pēc šī kursa izsaka pateicību Aizsardzības ministrijai un NBS par kursa īstenošanu, kā arī izsaka ieinteresētību tālākas sadarbības īstenošanai gan studējošo, gan ārstu līmenī militārās medicīnas integrēšanai studiju procesā.

Dalies ar šo ziņu