Tas, ka foto izstādes “NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā – 5 gadi” atklāšana notiek tieši pie Brīvības pieminekļa, ir ļoti simbolisks žests. Ja vēl pirms pārdesmit gadiem šeit neviens pat nedrīkstēja brīvi nolikt ziedus, tad šobrīd šeit pulcējas visu desmit NATO kaujas grupā Latvijā esošo dalībvalstu karavīri, un tam ir arī atturēšanas efekts, tā, atklājot izstādi norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Izstāde pie Brīvības pieminekļa apskatāma līdz 7. jūlijam, un tajā iekļauta arī fotogrāfija, kurā redzams Ādažu bāzes runcis Bulta, kurš pasaules mediju uzmanību izpelnījās, lepni izsoļojot priekšā NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam viņa vizītes laikā.
A.Pabriks uzsver, ka pašlaik, kad Krievija jau ceturto mēnesi turpina bezprecedenta karu Ukrainā, NATO atturēšanas politika un militāro spēku klātbūtne alianses Austrumu flangā, tostarp Latvijā, ir īpaši būtiska.
Šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā apvieno aptuveni 1700 karavīrus no 10 valstīm – Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
Pabriks ir pārliecināts – fakts, ka viņi šeit ir, ikvienam potenciālajam iebrucējam signalizē – tālāk par mūsu robežu nemaz neplānojiet nākt! Šis laiks ir īpaši izaicinošs, jo Krievijas imperiālistiskās ambīcijas trīsdesmit gadu laikā nav pazudušas. Eiropas drošību nākotnē lielā mērā izšķirs tas, kā Ukrainas tauta cīnīsies pret krieviem un tas, cik katra no ES un NATO dalībvalstīm sniegs Ukrainai atbalstu.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apstiprina – lai arī kaujas grupas karavīri rotē aptuveni ik pēc sešiem septiņiem mēnešiem, šo gadu laikā izstrādāta efektīva sistēma, kas katrai nākamajai rotācijai ļauj ātri iejusties un turpināt pienākumu izpildi bez jebkādas kavēšanās.
NATO kaujas grupa ir pilnībā integrēta NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā un kopīgi ar Latvijas armijas karavīriem gādā par Latvijas drošību un aizsardzību.
Izstādē “NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā – 5 gadi” ir iekļautas fotogrāfijas, kas ataino NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā darbību un tās ieguldījumu mūsu valsts aizsardzībā un drošības uzturēšanā piecu gadu laikā.
Cita starpā, izstādē apskatāms arī foto ar nu jau pasaulslaveno Ādažu bāzes rudo kaķi Bultu, kurš lepni izsoļoja parādes priekšā brīdī, kad pērnā gada nogalē bāzē viesojās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un citi augsti viesi. Taču tā ir tikai neliela daļiņa no tiem notikumiem, militārajām mācībām un pasākumiem, kuros NATO kaujas grupas karavīri piedalījusies šo piecu gadu laikā.
Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā karavīri, un kaujas grupā esošo valstu vēstnieki un militārie atašeji.
Izstāde pie Brīvības pieminekļa būs skatāma līdz pat 7. jūlijam.
Savukārt 15. jūnijā Ādažu bāzē norisināsies svinīga ceremonija, kas veltīta 5. gadadienai, kopš Latvijā ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros, šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu militārajā bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka līdztekus jau esošajām NATO kaujas grupām Baltijas valstīs un Polijā dalībvalstu līderi NATO ārkārtas samitā šī gada 24. martā vienojās par vēl četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.