72 stundas. NMPD direktore: Lielākais izaicinājums ir būt gataviem nezināmiem riskiem

SABIEDRĪBA I 25.06.2020
Sargs.lv 72 stundas NMPD sabiedrība sadarbība visaptveroša aizsardzība

Foto: Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Viens no operatīvo dienestu un arī katra indivīda lielākajiem izaicinājumiem ir paaugstināt savu gatavību nezināmiem un līdz galam neprognozējamiem riskiem, tā intervijā “Sargs.lv” norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Daļēji tāda ir arī Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kas vēlreiz apstiprina – bioloģiskais apdraudējums ir viens no reālākajiem, kas mūs var skart arī turpmāk. Tāpēc labi, ja visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā katrs zina savu lomu un uzdevumus, lai kopīgiem spēkiem krīzi varētu pārvarēt pēc iespējas ātrāk.

NMPD gūtās mācības

Pats dienesta nosaukums jau liecina, ka mediķi ikdienā strādā “24/7 režīmā” un palīdzības sniegšana ir neatliekama, tātad – vienmēr prioritāte. Kā vienu no nozīmīgākajām un līdz šim arī traģiskākajām pieredzēm visiem Latvijas operatīvajiem dienestiem L. Cipule min veikala “Maxima” sabrukšanu. Viņa saka – mediķiem tas bija intensīvs un psiholoģiski smags darbs vairāku dienu garumā, jo bija daudz ievainoto un bojāgājušo. Toreiz pats svarīgākais bija – ātri mobilizēt spēkus un ātri rīkoties. Salīdzinājumā – jaunākā pieredze saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir pavisam cits stāsts.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore

Liene Cipule

“Sākotnēji tā līdzi nesa grūti prognozējamu apdraudējumu un iespējamos riskus, līdz ar to mums bija daudz grūtāk noformulēt – kam tieši mums jābūt gataviem, ko mēs sagaidām, kā tas viss attīstīsies. Turklāt šī gatavība un atbilstoša rīcība bija jāsaglabā ilgstoši, arī tagad nevaru teikt, ka viss ir beidzies."

Kā vēstures piemēru tam, ka grūti sagatavoties nezināmiem riskiem, viņa min notikumus Černobiļā, kad daudzi cilvēki neapzinājās situācijas nopietnību un to, cik lielam riskam pakļauti. Tāpat arī Covid-19 krīzē daudzas valstis, kuras piedzīvoja nopietnus satricinājumus saistībā ar lielo saslimušo un mirušo pacientu skaitu, iepriekš nevarēja šo situāciju pilnībā modelēt un pilnībā sagatavoties tai jau iepriekš.

Tāpat, viņasprāt, operatīvajiem dienestiem vērtīga mācībstunda bijusi arī pirms gada, kad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tika izsludināta ārkārtas situācija. Toreiz pēc saņemtajām ziņām par drošības draudiem slimnīcā tika lemts par pacientu evakuēšanu. Lai kontrolētu situāciju, uz vairākām stundām tika izveidota pat īpaša krīzes vadības komanda. Kā norāda L. Cipule – arī NMPD guva jaunu pieredzi un pēc tam varēja izdarīt secinājumus, lai labāk sagatavotos iespējamām līdzīgām situācijām nākotnē.

Tomēr viņa norāda, ka galvenā gatavība ir mūsu pašu prātos, izpratnē par to, ka jāspēj laikus saskatīt riskus, jāpieņem lēmumi un jāprognozē situācijas attīstība. Uzzīmēt gatavu scenāriju katrai konkrētai situācijai nav iespējams, tāpēc arī vajadzīgi krīzes plāni, kuros definēta starpinstitūciju sadarbība.

“Diezgan precīzi varam definēt gatavību konkrētām situācijām, zinām, piemēram, katru darbību soli pa solim negadījumiem ar lielu cietušo skaitu. Tāpat iepriekšējā pieredze pasaulē iemācījusi būt gatavākiem pret terora draudiem pilsētās, kam sekoja papildu drošības pasākumi, piemēram, lidostās. Tāpat visi apzinās, ka var notikt smagi ceļu satiksmes negadījumi ar lielu cietušo skaitu vai ugunsgrēki – šādas situācijas mums ir ierastākas, apzināmies to novēršanai nepieciešamos resursus. Taču apzināmies, ka citi potenciālo apdraudējumu riski tikai pieaug, piemēram, bioloģiskais apdraudējums ir viens no reālākajiem, kas mūs var skart,” stāsta L. Cipule.

Regulāri treniņi dienestu starpā

Viņa stāsta, ka operatīvie dienesti savā starpā trenējas regulāri, tāpat arī kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek izspēlēti dažādi glābšanas scenāriji, trenējot spēju operatīvi reaģēt un sadarboties.

“Taču no visaptverošas valsts aizsardzības viedokļa arvien vairāk skaidrs, ka mums jāspēj krīzēs iesaistīt arī plašāku sabiedrību – gan uzņēmējus, gan infrastruktūru pārvaldītājus, gan dažādas ārstniecības iestādes, kuras miera laikos varbūt tik labi nesaredz potenciālos apdraudējumus. Pats galvenais – sabiedrības prātā jāveicina šī gatavības sajūta. Krīzes situācijā katrs savā vietā ir ļoti svarīgs, tikai jāsaprot, kā viņa funkcijas var tikt realizētas arī ārkārtas stāvokļa laikā,” norāda NMPD vadītāja.

Viņa atzīst, ka Covid-19 izraisītā krīze šo aspektu ļoti labi izgaismoja, jo ar papildus slodzi saskārās ne tikai medicīnas aprūpes sistēma, tā bija valsts pārvalde kopumā, ieskaitot arī finanšu un izglītības sistēmu un pandēmijai pakārtoto izglītības iestāžu darbu attālināti. Tieši tāpēc katram sabiedrības loceklim svarīgi apzināties savu lomu un nozīmi gan mājās, gan darba vietā.

Pie tā mūsu valstī vēl diezgan daudz jāstrādā, jo kopējā domāšanā joprojām dzīvo princips – gan jau valstij ir plāni, un krīzē kāds par mani parūpēsies. Bet patiesībā tā ir visu sabiedrības grupu sadarbošanās un sistēma, kurā katram ir savs uzdevums.

Tāpat arī jāmācās no Covid-19, kaut vai individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamības ziņā, lai nākotnē nerastos līdzīga situācija, ka tos nekur nevar dabūt.

Profesionalitāte – gatavība riskēt

Konkrētu uzņēmumu vai iestādi, tai skaitā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, veido cilvēki, kuri tajā strādā, un L. Cipule uzsver – profesionālās iemaņas nav vienīgās, kuras nepieciešamas veiksmīgai darba pienākumu veikšanai. Ir jāstiprina cilvēkos arī patriotisms, misijas apziņa un spēja uzņemties atbildību.

“Dienestā pēdējos gados esmu pieredzējusi, ka medicīnā strādājošie var nonākt dažādās situācijās, kurās jāspēj saglabāt vēsu prātu un ātri pieņemt lēmumus. Arī Covid-19 krīzes laikā dienesta darbiniekiem bija jābūt gataviem doties saskarsmē ar nezināmu vīrusu. Ja viņiem nebūtu pietiekamas profesionālās sagatavotības un psiholoģiskās noturības, varētu būt vairāk gadījumu, ka cilvēki atsakās veikt savus tiešos pienākumus, jo viņiem vienkārši ir bail,” stāsta L. Cipule.

Pārrunas arī ģimenē

NMPD direktore neslēpj, ka krīzes laikā situāciju vairākkārt pārrunājusi arī ģimenē ar bērniem. Daudz runāts arī par uzticēšanos valsts institūcijās, kuras konkrētās krīzes situācijās dod padomus un ieteikumus, kā rīkoties. Ja saka – 2 metri un mazgā rokas, tad tajā ir jāieklausās. Bērni ļoti centušies to visu ievērot.

“Atzīstu, ka pašā krīzes karstumā nebija daudz laika iet uz veikalu un iepirkt griķus. Bet arī es pati vairāk izvērtēju dažādus iespējamos scenārijus – kā rīkotos, ja nebūtu elektrības, ūdens un pārtikas. Bija pārdomas par gatavību mūsu ģimenē un sarunas ar bērniem, ka bailes nav tas labākais padomdevējs, jāspēj pašiem pieņemt lēmumus,” saka L. Cipule.

Viņasprāt, ir svarīgi, ka sabiedrībā valda paļaušanās uz to, ka valsts darbojas iedzīvotāju labā, bet tajā pašā laikā katram pašam ir jābūt gatavam uzņemties atbildību par sevi un savu ģimeni. Visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā jāspēj būt saliedētiem, kā arī atbildīgiem citam pret citu, vienlaicīgi zinot, kā krīzes gadījumā rīkoties.

NMPD mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomā. Dienests ir salīdzinoši jauns, dibināts 2009. gadā, kad, centralizējot pirmsslimnīcas NMP funkciju un apvienojot pašvaldību pārziņā esošos resursus, tika izveidots visā Eiropā unikāls NMP organizēšanas modelis. Dienests organizē un nodrošina pirmsslimnīcas NMP ikdienā un ārkārtas situācijās visā Latvijā. Tiek nodrošināta arī specializētā medicīniskā palīdzība Latvijas slimnīcām, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz to rīcībā esošos resursus un iespējas.

72 stundas. NMPD direktore: Lielākais izaicinājums ir būt gataviem nezināmiem riskiem

Dalīties ar šīs lapas saturu!