Eiropas izlūkdienesti brīdinājuši aizsardzības uzņēmumu vadītājus par pieaugošiem Krievijas organizētu slepkavību draudiem, tādēļ uzņēmumi pastiprina viņu personisko apsardzi. Kā 11. oktobrī vēsta “Financial Times”, atsaucoties uz piecu Eiropas izlūkdienestu pārstāvjiem, Maskava paplašina sabotāžas un hibrīdoperāciju kampaņu, lai vājinātu atbalstu Ukrainai.
Apdraudēti esot arī mazāku uzņēmumu vadītāji, īpaši bezpilota lidaparātu un to sastāvdaļu ražotāji. FT avoti šos plānus saista galvenokārt ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Vairāki vadītāji laikrakstam pastāstījuši, ka pēdējā pusgadā pēc drošības dienestu ieteikuma pastiprinājuši apsardzi.
Draudi aizsardzības nozarei atspoguļoti arī Vācijas valdības publiskajos vērtējumos. Kā 8. septembrī ziņoja Bundestāga informācijas dienests, valdība apdraudējumu drošības un aizsardzības nozares uzņēmumiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu vērtē kā augstu. Īpaša Krievijas dienestu interese ir par uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Ukrainu. Tie var kļūt par spiegošanas un sabotāžas mērķiem, un atkarībā no kara turpmākās gaitas nav izslēdzami arī uzbrukumi atsevišķiem cilvēkiem, īpaši vadošajiem darbiniekiem.
Savukārt 5. oktobrī Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) prezidents Sinans Selens parlamenta uzklausīšanā brīdināja, ka Krievija jau šobrīd samierinās ar iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem un mērķtiecīgi plāno vardarbību pret cilvēkiem, izmantojot valsts pārstāvjus vai valsts kontrolētus izpildītājus. Par viņa teikto vēstīja Vācijas sabiedriskais medijs ZDF. Šis vērtējums norāda uz cilvēku dzīvības apdraudējumu līdztekus spiegošanas un infrastruktūras bojāšanas riskiem.
Viens no publiski zināmajiem gadījumiem saistīts ar Vācijas aizsardzības koncerna “Rheinmetall” vadītāju Armīnu Papergeru. Par Krievijas plānu viņu nogalināt mediji ziņoja 2024. gada jūlijā. Savukārt 2025. gada 28. janvārī NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks Džeimss Apaturajs, uzstājoties Eiropas Parlamentā, apstiprināja draudus Papergeram un norādīja, ka bijuši arī citi līdzīgi plāni. Kā ziņoja “Reuters”, Apaturajs tos saistīja ar plašāku sabotāžas kampaņu pret sabiedrotajiem, kurā ietilpušas arī dedzināšanas un uzbrukumi politiķu īpašumiem. Kremlis apsūdzības par plānu nogalināt Papergeru iepriekš noraidīja.
Par Krievijas darbībām pret aizsardzības uzņēmumiem 7. oktobrī brīdināja arī Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (PET) pārstāvis. Pēc “Reuters” vēstītā, viņš norādīja uz sabotāžas mēģinājumiem pret Dānijas uzņēmumiem, kas apgādā Ukrainu. Amatpersonas vērtējumā Maskava arvien vairāk cenšas skart mērķus ar tiešu ietekmi uz fronti, tostarp ieroču ražošanu, jo plašāki mēģinājumi iebiedēt Rietumus nav apturējuši palīdzību Ukrainai. Sabotāžas mēģinājumu raksturs un iespējamā novēršana netika precizēti. Krievijas vēstniecība Kopenhāgenā apsūdzības noraidīja.
PET jau 5. septembra publiskajā paziņojumā Krievijas sabotāžas draudus Dānijā novērtēja kā augstus un norādīja uz konkrētu šādu darbību plānošanu un gatavošanu. Galvenie mērķi ir aizsardzības rūpniecības uzņēmumi un uzņēmumi, kas saistīti ar militāro atbalstu Ukrainai. Vienlaikus dienests uzsvēra, ka tas nenozīmē informāciju par konkrētu, drīzumā gaidāmu uzbrukumu noteiktā vietā un laikā.
Dānijas dienests skaidro, ka sabotāžas sagatavošanai Krievijas specdienesti vervē cilvēkus sociālajos tīklos, spēļu platformās un saziņas lietotnēs, tostarp “Telegram”. Sākotnējais uzdevums var būt uzņēmuma, noliktavas, transportlīdzekļu vai objektu piekļuves vietu fotografēšana un filmēšana. Atsevišķi šādi uzdevumi var šķist ikdienišķi, taču kopā tie palīdz sagatavot sabotāžu. Izpildītāji dažkārt nezina ne patieso pasūtītāju, ne iegūto ziņu izmantošanas mērķi.
PET vērtējumā Krievijas sabotāžas mērķis ir traucēt konkrētas piegādes Ukrainai, kā arī radīt nedrošību un bailes no turpmākas eskalācijas Rietumu sabiedrībās. Tādējādi Maskava cenšas mazināt gan iedzīvotāju, gan politiķu atbalstu Ukrainai sniegtajai politiskajai, ekonomiskajai un militārajai palīdzībai.
Tādēļ PET aicina ar aizsardzības rūpniecību un piegādēm Ukrainai saistītos uzņēmumus pašiem izvērtēt drošību un reaģēt uz neparastiem notikumiem vai aizdomīgu interesi par uzņēmumu, negaidot individuālu drošības dienesta brīdinājumu. Dienests arī aicina ziņot policijai par aizdomīgiem piedāvājumiem par samaksu fotografēt objektus vai vākt informāciju nezināma pasūtītāja uzdevumā.
Latvijā uz Krievijas kaitniecības kampaņas mērķiem norādījis Valsts drošības dienests (VDD). Savā 2025. gada publiskajā pārskatā, sniedzot prognozes 2026. gadam, dienests paredzēja Krievijas specdienestu kaitniecisko darbību turpināšanos. To mērķi ir mazināt Latvijas atbalstu Ukrainai, vairot sabiedrībā nedrošības sajūtu un neuzticēšanos valsts pārvaldei, kā arī iznīcināt infrastruktūras objektus.
VDD prognozē starp Krievijas specdienestu vervēšanas mērķiem minēti valsts un pašvaldību sektorā un kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātie, īpaši cilvēki, kas saistīti ar militārās vai civilās aizsardzības jomu un iekšlietu sistēmu. Dienests brīdinājis arī par arvien plašāku tiešsaistes rīku izmantošanu vervēšanai. VDD aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par aizdomīgām aktivitātēm pie kritiskās infrastruktūras un militārajiem objektiem, bet aizdomu gadījumā par kontaktu ar ārvalsts specdienesta pārstāvi nekavējoties informēt dienestu.
