Saskaņā ar analītiķu teikto diskusijā, ko Vašingtonā organizēja “Atlantijas padome”, Krievija Vladimira Putina vadībā piedzīvo būtisku ietekmes samazināšanos pasaulē, jo tās ilggadējie partneri pārskata savas attiecības Maskavas nespējas izpildīt solījumus un ierobežotā atbalsta dēļ. Šo vērtējumu sniedza Vašingtonā strādājoši ārpolitikas eksperti, uzsverot pieaugošo plaisu starp Maskavas globālajām ambīcijām un tās reālo ģeopolitisko sniegumu.
Eksperti norādīja, ka, lai gan Krievija turpina koncentrēt savus resursus karam Ukrainā, tās plašākā diplomātiskā un drošības ietekme pasaulē sarūk. Maskavas uzticamība, ko ilgstoši balstīja stratēģisko partnerību tīkls, tiek iedragāta tā dēvētās kūtrās iejaukšanās un atkārtotās nespējas pildīt solījumus sabiedrotajiem dēļ.
Krievijas vājā reakcija uz svarīgiem notikumiem Tuvo Austrumu reģionā labi parāda šo tendenci. Pieredzējušais Tuvo Austrumu eksperts Marks Kacs uzsvēra, ka Maskavas klusēšana par protestiem Irānā un neskaidrā militāro spēku izmantošana tur liecina par nevēlēšanos pilnībā iesaistīties sabiedroto atbalstā. Pēc viņa teiktā, Krievija ir gatava sadarboties ar jebkuru varu, kas nonāk pie stūres, nevis stingri atbalstīt esošos partnerus, un tas rada šaubas par Maskavas uzticamību.
Savukārt Vašingtonas institūta pārstāve Anna Borščevskaja piedāvāja nedaudz atšķirīgu skatījumu. Viņa sacīja, ka Krievijas piesardzīgā nostāja nenozīmē attiecību saraušanu, bet gan to, ka tās kļūst pragmatiskākas, nevis balstītas ideoloģiskā lojalitātē. Viņa arī norādīja, ka Teherāna turpina sadarboties ar Maskavu pat bez skaidra aizsardzības solījuma, kas liecina, ka daudzas attiecības tagad balstās vairāk nepieciešamībā, nevis uzticībā.
Latīņamerikā atšķirība starp Krievijas vārdiem un darbiem ir īpaši acīmredzama. “Atlantijas padomes” Latīņamerikas centra pārstāvis Džefs Remzijs norādīja, ka Krievijas reakcija uz ASV operācijām pret ar Krieviju saistītiem naftas tankkuģiem pārsvarā bijusi diplomātiska - aicinājumi uz dialogu, bet bez reālas rīcības. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja ietekmē arī sabiedrotās valdības Kubā un Nikaragvā, jo rodas jautājumi, vai Maskava vispār spēj aizstāvēt viņu intereses, kamēr tās galvenā uzmanība ir vērsta uz Ukrainu.
Ekonomikā Krievijai joprojām ir ietekme, pateicoties tās spēcīgajām pozīcijām pasaules mēslojuma tirgū, kas palīdz uzturēt lauksaimniecības ražošanu tādās valstīs kā Brazīlija, Kolumbija, Meksika un Argentīna. Tomēr šī ekonomiskā ietekme, lai arī nozīmīga, nespēj aizvietot nopietnas politiskās vai drošības garantijas.
Vislielākais Krievijas pozīciju pasliktinājums, pēc diskusijas dalībnieku teiktā, ir vērojams Āfrikā. Sāhelas Demokrātijas un pārvaldības institūta izpilddirektors Musa Kondo norādīja uz plašu vilšanos Maskavas solījumos. Viņš minēja ar “Vagner” grupu saistītās operācijas Mali un citās Sāhelas valstīs, kas tika saistītas ar civiliedzīvotāju slaktiņiem un vervēšanas pārkāpumiem, un tas ir nopietni sabojājis Krievijas reputāciju. Kondo arī uzsvēra, ka nav izpildīti solījumi par pārtikas, naftas piegādēm un tirdzniecības sadarbību, un vietējās varas iestādes un pilsoniskā sabiedrība to rūpīgi vēro, pakāpeniski samazinot savas cerības.
Runājot par Krievijas attiecībām ar Ķīnu, Borščevskaja uzsvēra, ka Pekina drīzāk darbojas kā stratēģisks atbalstītājs, nevis īsts sabiedrotais. Šī partnerība, pēc viņas teiktā, balstās pragmatiskās interesēs, kas mazina, bet ne novērš Krievijas diplomātisko izolāciju. Arī citu augošo lielvalstu iesaiste bieži vien atspoguļo nevis īstu piekrišanu Maskavas pasaules redzējumam, bet gan vienkārši ierobežotu alternatīvu izvēli.
Neraugoties uz šīm problēmām, diskusijas dalībnieki atzina, ka Krievija vēl nav pilnībā izstumta no pasaules politikas. Tā joprojām saglabā zināmu ietekmi atsevišķās Latīņamerikas, Āfrikas un Tuvo Austrumu daļās un spēj demonstrēt spēku tur, kur tas tai šķiet izdevīgi izmaksu ziņā. Tomēr ekspertu kopējais secinājums bija nepārprotams: Krievijas uzticamība pasaulē samazinās, un tās partneri arvien biežāk uztver Maskavas atbalstu kā simbolisku un uz izdevīgumu balstītu, nevis kā reālu un drošu.
