Krievija izmanto ziņojumapmaiņas lietotnes un kriptovalūtu maksājumus, lai vervētu tā dēvētos “vienreizlietojamos” aģentus lētu diversiju veikšanai visā Eiropā, ar mērķi mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai, raksta “The Times”.
Kā norādīts Londonas analītiskā centra Royal United Services Institute (RUSI) ziņojumā, Krievija īpaši pievēršas Ukrainas bēgļiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās un nereti pat neapzinās, ka tiek izmantoti Kremļa interesēs. Šādu aktivitāšu mērķis ir graut sabiedrības atbalstu Kijivai.
Ziņojumā teikts, ka Kremļa operācijas ietvērušas ļaunprātīgus dedzināšanas gadījumus, uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, vandālismu un citus sabotāžas aktus. To mērķis ir sēt bailes un apjukumu Rietumu sabiedrībās, kā arī pārbaudīt civilās infrastruktūras aizsardzības vājās vietas. RUSI dati liecina, ka šādu incidentu skaits Eiropā laika posmā no 2023. līdz 2024. gadam ir pieaudzis trīs reizes, un sabotāža joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas hibrīdkara instrumentiem.
Zema līmeņa aģenti parasti tiek vervēti, izmantojot šifrētas lietotnes, piemēram, “Telegram”, un par savām darbībām saņem nelielas summas, bieži vien kriptovalūtā. Par grafiti vai līdzīgām darbībām tiek piedāvāti daži dolāri, savukārt par nopietnākiem noziegumiem samaksa var sasniegt līdz pat 10 000 ASV dolāru.
“Atsevišķos gadījumos diversantiem netika samaksāts vispār, kas uzsver viņu “vienreizlietojamo” raksturu,” norāda analītiķi.
Spriedzes kurināšana un atbalsta Ukrainai graušana “ir daļa no zema līmeņa Krievijas sabotāžas loģikas, pat ja fiziskais kaitējums ir ierobežots,” sacīja viena no ziņojuma līdzautorēm Kinga Redlovska.
Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas valstīm būtu jāpastiprina uzraudzība pār ārpusbiržas kriptovalūtu apmaiņu pret skaidru naudu. Redlovska norāda, ka Eiropa salīdzinoši lēni atzīst šos incidentus par daļu no koordinētas sabotāžas kampaņas.
“Nauda pārvietojas ātri, īpaši ar kriptovalūtu un neformālu finanšu pakalpojumu starpniecību, kamēr tiesiskie un pārrobežu sadarbības procesi virzās lēni. Pat neveiksmīgi vai mazefektīvi uzbrukumi sasniedz Krievijas mērķus, radot bailes, noslogojot drošības dienestus un pārbaudot reaģēšanas sliekšņus,” viņa sacīja.
Ziņojumā arī aicināts rīkot informatīvas kampaņas par Kremļa taktiku neseno migrantu, diasporu un pusaudžu vidū – grupās, kuras, pēc analītiķu domām, visbiežāk kļūst par Krievijas vervētāju mērķi. Tāpat ieteikts ieviest atlīdzības informatoriem.
Pēdējā laikā Krievija būtiski pastiprinājusi hibrīduzbrukumus pret ES un NATO valstīm – sākot no gaisa telpas pārkāpumiem ar droniem, GPS signālu traucēšanas un infrastruktūras sabotāžas līdz kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām un iejaukšanās mēģinājumiem vēlēšanās.
Iepriekš mediji ziņoja, ka Krievija Eiropā izveidojusi dezinformācijas tīklu, kura uzdevums bijis diskreditēt Ukrainas bēgļus un Ukrainu kopumā. Īpaši aktīvs šis tīkls bijis Austrijā.
