Eiropa Savienība (ES) pastiprina satelītu drošību, ņemot vērā pieaugošos kiberapdraudējumus kosmosā un hibrīdkara riskus, īpašu uzmanību pievēršot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Arktikā. Šajā kontekstā Lietuvas uzņēmums Astrolight ar Eiropas Kosmosa aģentūras atbalstu Grenlandē būvē jaunu zemes staciju, kas paredzēta drošākai satelītu datu pārraidei, vēsta "Politico".
Kosmosa sistēmas arvien biežāk kļūst par kiberuzbrukumu mērķiem, pieaugot globālajai lielvaru sāncensībai. Attālajā Arktikas apvidū Kangerlusakā Grenlandē Eiropas Savienības valstis būvē aizsardzību pret jaunu un pieaugošu drošības apdraudējumu — uzbrukumiem kosmosā.
Lietuvas uzņēmums “Astrolight” ar Eiropas Kosmosa aģentūras atbalstu būvē satelītu zemes staciju, kas datu lejupielādei no satelītiem izmantos lāzertehnoloģijas. Uzņēmums par šo ieceri paziņoja pagājušajā mēnesī. Risinājums paredzēts ātrai un drošai liela apjoma datu pārraidei.
Tas ir viens no veidiem, kā Eiropa pastiprina savu satelītu drošību, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un paplašināto hibrīdapdraudējumu spektru, kas kosmosa sakarus izvirza ES drošības politikas centrā.
Ilgus gadus satelītu infrastruktūru politikas veidotāji uzskatīja par tehnisku pakalpojumu, nevis stratēģisku aktīvu. Situācija mainījās 2022. gadā, kad kiberuzbrukums “Viasat” satelītu tīklam sakrita ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Kopš tā laika satelīti arvien biežāk kļūst par traucējumu, spiegošanas un sabotāžas mērķiem. Eiropas Komisija jūnijā brīdināja, ka kosmosa vide kļūst “arvien vairāk iekarota”, norādot uz pieaugošiem kiberuzbrukumiem un elektroniskās traucēšanas mēģinājumiem pret satelītiem un zemes stacijām. Vācija un Apvienotā Karaliste šogad brīdināja arī par Krievijas un Ķīnas satelītu radītajiem draudiem, kas regulāri tiek novēroti spiegojam Eiropas kosmosa sistēmas.
Tieši tādēļ ES valstis steidzami palielina noturību un samazina atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, izmantojot gan regulējumu, piemēram, jauno Kosmosa aktu, gan ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā.
Apdraudējums Arktikā ir īpaši redzams, intervijā ar “Politico” norāda “Astrolight” izpilddirektors Laurins Mačulis. “Šobrīd apmēram 80 procenti visu kosmosa datu tiek lejupielādēti vienā vietā — Svalbārā, kas ir sala, ko izmanto vairākas valstis, tostarp Krievija,” viņš norāda.
“Ja šis kabelis tiek bojāts — tīši vai netīši — tiek zaudēta piekļuve lielākajai daļai ģeoizlūkošanas satelītu, kas ir kritiski svarīgi. Tāpēc mūsu mērķis ir izveidot papildu zemes staciju Grenlandē,” atklāj Mačulis.
Eiropas atbilde uz “Starlink” dominanci
Viens no Eiropas galvenajiem projektiem drošas satelītsakaru sistēmas izveidei ir “IRIS²” — vairāku miljardu eiro vērtais sakaru satelītu tīkls, kas tika prezentēts 2022. gadā un paredzēts kā Eiropas alternatīva “Starlink” sistēmai.
“Šodien sakari — piemēram, Ukrainā — ir pārāk atkarīgi no Starlink,” novembrī Briselē sacīja politisko konsultāciju kompānijas “Rasmussen Global” dibinātājs Anderss Fogs Rasmusens. “Šī atkarība balstās uz viena amerikāņu miljardiera mainīgajiem uzskatiem. Tas ir pārāk riskanti. Eiropai ir jāizveido droša sakaru sistēma, kas nav atkarīga no ASV.”
Plānots, ka Eiropas sistēma sastāvēs no 18 satelītiem zemajā un vidējā Zemes orbītā, nodrošinot ātru un šifrētu sakaru iespējas.
“Pat ja kāds pārtvertu “IRIS²” signālu, tas nebūtu atšifrējams,” izdevumam “Politico” sacīja Eiropas Kosmosa aģentūras Drošās savienojamības kosmosa segmenta biroja vadītājs Pjero Andželetti. “Tas ļaus izveidot drošu sistēmu, ko sertificē un akreditē valstu drošības iestādes.”
Vienlaikus jāņem vērā, ka “IRIS²” sistēma darbību sāks ne agrāk kā pēc četriem gadiem.
Koordinācijas problēmas
Kamēr Eiropa stiprina drošus satelītsakarus, valdības joprojām risina jautājumu par efektīvu kiberaizsardzības un kosmosa drošības koordināciju. Daudzviet šī atbildība sadalīta starp kosmosa un kiberaizsardzības pavēlniecībām, kas, salīdzinot ar tradicionālajām militārajām struktūrām, ir salīdzinoši jaunas un vēl attīstības procesā.
“Eiropas valstīm jāturpina šo pavēlniecību attīstīšana,” “Politico” norāda Cīrihes ETH Drošības studiju centra kiberaizsardzības pētniece Klemence Puārijē. “Nepieciešams nodrošināt skaidras pilnvaras un atbildības, gan kiberaizsardzībā, gan uzbrukuma operācijās, gan draudu uzraudzībā.”
Arī industrijai ir grūtības. Lielākā daļa kiberdrošības uzņēmumu kosmosu neuzskata par atsevišķu nozari. Rezultātā satelītu operatori bieži paliek ārpus uzmanības loka — Zemes novērošanas satelīti tiek pieskaitīti vides pakalpojumiem, satelīttelevīzija — medijiem, bet platjoslas konstelācijas — interneta pakalpojumiem.
Šāda sadrumstalotība apgrūtina risku novērtēšanu, draudu modeļu atjaunošanu un reakciju uz incidentiem. Turklāt daudzi kiberaizsardzības risinājumi, kas darbojas uz Zemes, nav tieši pielietojami kosmosā.
“Kiberdrošība kosmosā ir atšķirīga,” uzsvēra Puārijē. “Nevar vienkārši paņemt risinājumu, kas darbojas datoriem uz Zemes, un pārcelt to uz satelītu.”
