Divu NATO dalībvalstu izlūkdienesti pieļauj, ka Krievija izstrādā jauna tipa pretsatelītu ieroci, kura mērķis būtu “Starlink” satelītu sistēma. Kā vēsta “The Associated Press”, šāds ierocis varētu radīt orbītā destruktīvus metāla daļiņu “mākoņus”, apdraudot ne tikai “Starlink”, bet arī plašāku kosmosa infrastruktūru.
Saskaņā ar izlūkošanas informāciju, kas nodota AP rīcībā, tā dēvētais “zonas efekta” ierocis paredz simtiem tūkstošu ļoti mazu, augsta blīvuma granulu izkliedi “Starlink” orbītās. Šāds uzbrukums teorētiski spētu vienlaikus sabojāt vai padarīt nefunkcionālus vairākus satelītus, taču vienlaikus radītu nekontrolējamu kosmisko atlūzu risku arī citu valstu un uzņēmumu sistēmām.
Neatkarīgi analītiķi gan pauž nopietnas šaubas par šāda ieroča praktisko lietderību. Viņuprāt, nekontrolētas atlūzas varētu radīt haosu kosmosā, skarot arī Krievijas un tās sabiedrotās Ķīnas satelītus, no kuriem ir atkarīgi sakari, aizsardzība un civilā infrastruktūra.
“Es tam īsti neticu,” norāda Viktorija Samsona, kosmosa drošības eksperte no “Secure World Foundation”. “Būtu ļoti pārsteidzoši, ja Krievija patiešām ietu šādu ceļu.”
Vienlaikus Kanādas Bruņoto spēku Kosmosa divīzijas komandieris brigādes ģenerālis Kristofers Horners uzsvēra, ka šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, ņemot vērā iepriekšējās ASV liecības par Krievijas interesi arī par kodolieročiem kosmosā. “Ja ziņojumi par kodolieroču izstrādi kosmosam ir patiesi, tad arī līdzīgi, nedaudz mazāk ekstrēmi, bet tikpat postoši risinājumi nav neiedomājami,” viņš sacīja.
Krievijas amatpersonas iepriekš aicinājušas ANO ierobežot ieroču izvietošanu orbītā, un diktators Vladimirs Putins publiski noliedzis nodomus izvietot kodolieročus kosmosā. Tomēr Maskava regulāri uzsver, ka komerciālie satelīti, kas kalpo Ukrainas militārajām vajadzībām, var tikt uzskatīti par leģitīmiem mērķiem.
“Starlink” – stratēģisks mērķis
Izlūkošanas vērtējumā uzsvērts, ka Krievija īpaši uztver “Starlink” kā nopietnu draudu. Tūkstošiem zema orbītā izvietoto satelītu ir bijuši izšķiroši Ukrainas spējai noturēties pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu – gan militārajām sakaru vajadzībām, gan civilajai komunikācijai apgabalos, kur infrastruktūru iznīcinājuši Krievijas triecieni.
Atšķirībā no 2021. gadā testētā raķešu uzbrukuma vecam padomju satelītam, jaunais, izstrādes stadijā esošais ierocis būtu vērsts uz vairāku satelītu vienlaicīgu bojāšanu. Granulas, iespējams, izkliedētu speciāli tam paredzētas mazās platformas orbītā.
Tomēr eksperti brīdina, ka šādas daļiņas nebūtu iespējams “noturēt” tikai “Starlink” orbītās. “Tas apklātu veselu orbitālo zonu un apdraudētu visus satelītus līdzīgā augstumā,” sacīja Horners, uzsverot nekontrolējama domino efekta risku.
Ierocis, kas rada bailes
Izlūkošanas dokumentos nav norādīts, kad Krievija varētu būt spējīga šādu sistēmu izvietot un par tās testēšanu. Iespējams, ka pētījumi ir tikai eksperimentālā stadijā.
Analītiķis Kleitons Svoups no CSIS uzskata, ka pat idejas līmenī šāds ierocis vairāk kalpotu kā atturēšanas instruments. “Tas izskatās pēc baiļu ieroča – drauda, kas rada spiedienu, pat ja netiek izmantots,” viņš sacīja.
Papildu risks ir tas, ka milimetru lielās granulas varētu būt grūti izsekojamas, apgrūtinot uzbrukuma vaininieka identificēšanu. Tomēr, kā norāda eksperti, masveida satelītu bojājumi galu galā ļautu secināt notikušā raksturu.
“Starlink” satelīti riņķo aptuveni 550 kilometru augstumā virs Zemes. Zemākās orbītās atrodas arī Starptautiskā kosmosa stacija ISS un Ķīnas kosmosa stacija, kuras potenciāli varētu tikt apdraudētas ar krītošām atlūzām.
“Krievija ir ieguldījusi milzīgus resursus, lai būtu kosmosa lielvara,” uzsver Viktorja Samsona. “Šāda ieroča izmantošana faktiski slēgtu kosmosa telpu arī pašai Krievijai. Nav skaidrs, vai Maskava būtu gatava maksāt tik augstu cenu.”
