Pēc ilgas vilcināšanās Amerikas Savienotās Valstis atkal ieņēmušas stingru un redzamu vietu Ukrainas atbalstītāju priekšgalā. Vašingtona ir izlēmusi atjaunot savu līderību Rietumu drošības sistēmā - vadīt un noteikt toni, bet sabiedrotajiem ļaut dalīt izmaksas. Tas nozīmē, ka ASV diktē virzienu un nodrošina tehnoloģijas, kamēr Eiropa finansē daļu piegāžu. Tā ir jauna pieeja, kas ļauj saglabāt ASV ietekmi, bet vienlaikus mazina slogu, kas gulstas uz tās pleciem.
“Ugunsjauda nāk” – skaidrs signāls Maskavai
NATO galvenajā mītnē Briselē, kur 2025. gada 15. oktobrī notika Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets paziņoja, ka ASV gatavojas stiprināt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju. “Ugunsjauda nāk,” norāda Hegsets. Ar šiem vārdiem viņš iezīmēja jauno uzņemto kursu, nodrošinot Ukrainai vēl lielāku bruņojumu, tostarp ar sabiedroto palīdzību. Eiropas valstis tagad iegādāsies amerikāņu ieročus caur īpašu PURL jeb Prioritāro Ukrainas prasību saraksta iniciatīvu.
Plānots, ka iniciatīvas apmērs būs 2 miljardi ASV dolāru, taču Kijiva cer uz vismaz 3,5 miljardiem līdz oktobra beigām. Reflektējot uz šo vajadzību, Hegsets aicināja sabiedrotos “vārdus pārvērst darbos” un neatpalikt no solījumiem. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pavēstīja, ka vairāk nekā puse alianses dalībvalstu jau pievienojušās iniciatīvai, un apņēmība drīz pārtaps reālā palīdzībā Ukrainai.
Vašingtona izskata “Tomahawk” piegādes, Eiropa stiprina Ukrainas aizsardzību ar droniem
Ukraina cer, ka Vašingtona ļaus tai iegūt arī “Tomahawk” spārnotās raķetes - tā tiktu dota iespēja trāpīt pa militāriem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. Prezidents Donalds Tramps ir atzinis, ka Kijiva vēlas “iet uzbrukumā”, un sola šo jautājumu izskatīt šonedēļ, kad prezidents Zelenskis būs vizītē Baltajā namā. Maskava jau brīdinājusi, ka šāds solis būšot nopietna eskalācija, taču Vašingtonā arvien biežāk izskan doma, ka atteikšanās no šīm spējām nozīmētu atteikšanos no uzvaras.
Tikmēr NATO valstis stiprina Ukrainas aizsardzību ar to, kas pieejams jau tagad. Lielbritānija sola nosūtīt 100 tūkstošus dronu, savukārt Nīderlande piešķir 90 miljonus eiro, lai Ukraina tos saražo pati. Pēc Krievijas dronu ielidojumiem Polijas un citu Eiropas valstu gaisa telpā alianse reaģēja nekavējoties, tos notriecot. Lai rūpētos par drošību, britu lidmašīnas turpinās patrulēt virs Polijas līdz gada beigām.
Jaunas vēsmas Vašingtonas un Kijivas attiecībās
Baltā nama un Kijivas attiecības pēdējos mēnešos ir ievērojami atmaigušas, kas redzams arī abu prezidentu attieksmē vienam pret otru. Pēc ilgāka spriedzes perioda, ko izraisīja asa saruna Ovālajā kabinetā šī gada sākumā, kad Tramps pārmeta Zelenskim pārlieku lielu paļaušanos uz ASV palīdzību, un pēc tam sekojošā Aļaskas samita ar Putinu, kurš tika uztverts kā politiska kļūda, Vašingtonas tonis ir būtiski mainījies. Pagājušajā mēnesī Tramps publiski nosauca Krieviju par agresoru un paziņoja, ka viņa mērķis ir pārtraukt karu starp Ukrainu un Krieviju.
Turklāt pēc vairākām tikšanās reizēm, tostarp sarunas ANO asamblejā, Tramps publiski nosauca Zelenski par drosmīgu cilvēku. Viņš arī piebilda, ka Ukrainai varētu būt iespēja atgūt visas okupētās teritorijas. Šie vārdi pārsteidza pat viņa tuvākos padomniekus, jo līdz šim Baltais nams bija runājis par iespējamu teritoriju atdošanu miera vārdā.
ASV nostāja kļuvusi nepārprotama - miers netiks panākts ar piekāpšanos, bet ar spēku, neatlaidību un stratēģisku vadību. Ar jauno PURL iniciatīvu, sabiedroto līdzfinansējumu un prezidenta Trampa politisko apņēmību Vašingtona atkal ieņem centrālo lomu Rietumu drošības sistēmā.
