2017. gadā ANO oficiāli iekļāva Latviju, Igauniju un Lietuvu ziemeļvalstu saimē. Līdz ar šo statusu, kā arī Somijas pievienošanos NATO un plānoto Zviedrijas iekļūšanu aliansē, Arktikas reģions kļūst arī par daļu no Baltijas valstu drošības politikas. Lai sīkāk apskatītu Krievijas un Ķīnas pieaugošo interesi reģionā un no tā izrietošās sekas, Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) organizēja ekspertu diskusiju Eiropas Savienības mājā, Rīgā par Arktikas militarizācijas ietekmi uz Baltijas reģionu. Tajā savu ieskatu sniedza Kembridžas universitātes profesors Dr. Tims Reilijs (Tim Reilly) un Norvēģijas Arktikas universitātes profesors politologs Dr. Marks Lanteins (Marc Lanteigne).
Krievijas karš Ukrainā ir mainījis Baltijas valstu ārpolitikas virzību un dinamiku. Krievijas agresija ir likusi Zviedrijai un Somijai pievienoties NATO, savukārt šis solis nozīmē, ka Krievija Baltijas valstis vairs nevar uzskatīt par atsevišķu un reģionāli ierobežotu teritoriju.
Dr. Tims Reilijs savas prezentācijas sākumā atklāj, ka Maskava tagad Baltijas valstis uzskata kā daļu no savas Arktikas teritoriālās atbildības zonas, tāpat kā NATO militārie un politiskie plānotāji. Tas nozīmē, ka jebkurš “Eiropas Arktikas” notikums tagad ietekmēs arī Baltijas valstu reģionālo lēmumu pieņemšanas procesu.
Papildus viņš brīdina Baltijas valstis par Ķīnas pieaugošo interesi šajā reģionā un ienākšanu Eiropas Arktikā caur kosmosu, un zemi, jūru, kā arī Ķīnas pieaugošo ģeoekonomisko ietekmi kaimiņos esošajās Skandināvijas valstīs. Turklāt Ķīnas reģionālo klātbūtni faktiski “sponsorē” Krievija, kas ir nozīmīga Arktikas reģiona daļa.
Tāpat Ķīnas mērķis ir uz kosmosu vērsta pārvaldība pār diviem okeāniem un trīs pasaules daļām, ko nodrošina Arktikas unikālā atrašanās vieta. Gan labā, gan sliktā ziņa ir tā, ka pašlaik nav zināms, vai un cik lielā mērā Krievija piekrīt šim reģionālajam redzējumam ar Ķīnu.
Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc) diskusijas dalībniekiem atzīst, ka pašai Kanādai ir bažas par šo reģionu un tā attīstību.
Pašlaik reģionā sava veida atbildību ir uzņēmusies Arktikas padome (Arctic Council), kuras sastāvā ir astoņas valstis un kuru teritorija atrodas Ziemeļu Ledus okeāna krastā – Kanāda, Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Krievija, Zviedrija un ASV.
Taču aizvien pieaugoša interese par Arktiku ir arī valstīm, kuras nav pat tuvu Arktikai. Šis faktors var radīt izmaiņas esošajā pasaules kārtībā tādām valstīm kā Ķīna, Indija, Singapūra, Apvienotie Arābu Emirāti un citām, palielinot savu ietekmi reģionā un katrai no tām cenšoties iegūt savu labumu no Arktikas resursiem un atrašanās vietas jau tuvākajā nākotnē.
Kā vēsta ASV medijs “CNN”, vēl 2022. gada decembrī Krievijas centieni militarizēt reģionu kara dēļ nebija samazinājušies, bet tikai pieauguši. Savā prezentācijā klātesošajiem T.Reilijs norāda trīs viņa pētījumu secinājumus, kas norāda, ka Arktikas reģions pakāpeniski tiek militarizēts.
Diskusijas eksperti ir vienisprātis, ka Krievijas atļauja Ķīnai strādāt šajā reģionā rada bažas arī Eiropas drošībai. T. Reilijs to skaidro ar Ķīnas pieaugošo aktivitāti Arktikā - kā kosmosā, tā arī uz zemes un jūrā. Ķīna aizvien vairāk Ziemeļos virzās uz mūsu reģiona valstīm, piemēram, Norvēģiju, Zviedriju un Somiju, lai palielinātu savu fizisko klātesamību pie Eiropas un Ziemeļamerikas teritorijas.
Ķīna vēlas arī attālinātu klātesamību Arktikā. Tā jau tagad reģionā būvē militāru un stratēģisku infrastruktūru, piemēram, ar saviem satelītiem kosmosā, droniem un zemūdenēm Arktikā, kas savieno kosmosu ar zemi.
“Ķīna šādā veidā sev nodrošina iespēju pieslēgties mūsu sistēmām gan no kosmosa, gan tepat no Ziemeļu Ledus okeāna,” norāda profesors, piebilstot, ka Ķīna, izmantojot tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, robotiku, lietu internetu (Internet of things), cenšas ietekmēt Rietumvalstu jauniešus un viņu domāšanu.
Nesen tika paziņots, ka Ķīnas krasta apsardze sāka sadarboties ar Krievijas Federālās drošības dienestu (FSB). Pirms pāris gadiem par Arktikas reģionu atbildīga bija Krievijas robežsardze un Ziemeļu flote, kas strādāja Krievijas ziemeļos, bet tagad Krievijas diktators Vladimirs Putins FSB ir padarījis par atbildīgo šajā teritorijā, kas jau bija pirmais signāls par reģiona militarizāciju.
“Mēs pārejam no vērtībām balstītu Arktikas padomi uz interešu zonām. Ne ES, ne NATO, ne ANO nav ideju, kā pārvaldīt Arktikas reģionu un Ķīna uzskata, ka šis reģions pieder visiem, nevis tikai Arktikas reģiona valstīm,” diskusijas dalībniekiem norāda T. Reilijs.
“Rietumiem ir bijusi cita pieeja klimata pārmaiņām. Kamēr mēs domājam par to ietekmi uz apkārtējo vidi, Ķīna un Krievija uz to skatās ģeopolitiski, arī Arktikas reģiona ziņā. Ķīnai tas ir ceļš uz Eiropu, kurā tā netiks uzraudzīta, jo pagaidām ASV flote tur vēl nekuģo,” skaidro eksperts.
Norvēģijas Arktikas universitātes profesors politologs Dr. M. Lanteins, piebilstot T. Reilija teiktajam, uzsver, ka Arktikas reģionā ir divi pretēji spēki – NATO dalībvalstis un Krievija. Atrast vienošanos, kā pārvaldīt šo reģionu, nebūs viegli.
Viņš norāda, ka Arktikā ir ieinteresētas arī Persijas līča valstis, kā arī citas, kuras saredz iespējamu ekonomisku ieguvumu no reģiona. Ķīna cenšas pārdot ideju, ka Arktika ir starptautiskās uzmanības vērta, skaidrojot, ka reģions ir pārāk liels, lai to pārvaldītu tikai astoņas valstis, tādēļ Ķīnai un citām pasaules valstīm ir visas tiesības iesaistīties Arktikas pārvaldībā.
Tāpat M. Lanteins brīdina, ka Krievija un Ķīna var slēpties aiz zinātniskiem pētījumiem Arktikas reģionā, līdzīgi kā Ķīna pamatoja sava gaisa balona pārlidošanu pāri Ziemeļamerikai. Ķīna vēlas zinātniski sadarboties ar Krieviju, lai kartētu reģiona vietas, taču, kur paliks šī informācija un dati, kā arī - kādām vajadzībām Ķīna to izmantos, nav zināms. Par šiem nezināmajiem jau tagad īpaši uztraukta ir Norvēģijas valdība.
