Polija sāk nostiprināt Suvalku koridoru, raisot diskusijas, vai kas tāds jādara arī Lietuvai

Pasaulē
Sargs.lv/LRT.lt
Ar tanku ežiem un betona šķēršļiem nostiprinātā Polijas un agresorvalsts Krievijas robeža
Foto: Foto: @mblaszczak/Twitter

Polija sākusi tanku šķēršļu izvietošanu uz savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, rosinot diskusiju,  vai arī Lietuvai būtu jāsper līdzīgi soļi, lai veicinātu papildus drošību Suvalku koridorā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”

Par to, ka Polija sākusi izvietot prettanku barjeras uz robežas netālu ar esošās agresorvalsts Krievijas eksklāvu, sociālās saziņas vietnē “Twitter” paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blašcaks.

 

“Esam uzsākuši preventīvu drošības pasākumu paplašināšanu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā ir daļa no mūsu aizsardzības un atturēšanas stratēģijas. Uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu jau tiek izvietoti pirmie nocietinājumi,” līdz ar “Twitter” publicētajām fotogrāfijām pavēstījis M. Blaščaks.

Kā vēsta LRT.lt, Lietuvā pagaidām šāds solis tiek tikai izsvērts.

"Esam izstrādājuši likumu par Lietuvas robežu nostiprināšanu un pretmobilitātes pasākumiem, kas nosaka, ka valdībai un Aizsardzības ministrijai ir jāizvērtē, kādi pasākumi ir nepieciešami," aizvadītajā nedēļā žurnālistiem sacīja Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčjūns (Laurynas Kasčiūnas).

Saskaņā ar komitejas priekšsēdētāja teikto, Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju kopīgi parakstītajā Valsts aizsardzības līgumā ir paredzēts punkts par pret mobilitātes pasākumu īstenošanu uz Lietuvas robežām ar abām agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.

“Nacionālā drošības un aizsardzības komiteja šomēnes apspriedīs Lietuvas robežas posmu nostiprināšanu,” sacīja L. Kasčjūns. “Tādējādi Lietuvas Seims varētu pieņemt arī īpašu likumu, kas noteiktu pretmobilitātes pasākumu principus, nosakot juridiskos un finansiālos nosacījumus,” viņš piebilda.

Atvaļinātais pulkvedis Vaidots Malinionis intervijā "LRT.lt" sacīja, ka Krievijas un Baltkrievijas draudi nemazinās, tāpēc Lietuvai jāsaskaņo savi aizsardzības pasākumi ar Poliju.

"Mūs savieno Suvalku koridors, un mums ir kopīgas intereses nodrošināt šī apgabala drošību no Kaļiņingradas un Baltkrievijas puses," viņš skaidroja.

Daudzi eksperti ir norādījuši, ka tā sauktais 80 kilometru garais Suvalku koridors, kas pa sauszemi savieno Poliju un Lietuvu, vienlaikus esot ieskauts starp agresorvalstīm Krieviju un ar Baltkrieviju, ilgstoši tiek uzskatīts par NATO Ahileja papēdi. Alianse iepriekš uzsvērusi, ka, gadījumā, ja koridors tiktu sagrābts bruņota konflikta laikā, Baltijas valstis tiktu atdalītas no pārējās NATO.

Pēc pulkveža V. Malinioņa domām, ja Krievija veiktu uzbrukumu, Lietuvas neaizsargātie robežas posmi varētu atvieglot ienaidnieka spēku caurbraukšanu. "Mēs noteikti to nevēlamies. Mēs vēlamies būt daļa no kopīgās aizsardzības koncepcijas. Tālab mums ir konsekventi un cieši par to jārunā ar Poliju,” viņš sacīja.

Pulkvedis V. Malinionis arī uzsvēra, ka pret mobilitātes pasākumi nedarbojas, ja tie netiek papildināti arī ar karaspēka vienībām. Tālab Polija jau gatavo divīzijas lieluma vienību, kas tiks izvietota pie Kaļiņingradas, lai aizstāvētu Suvalku koridoru.

Dalies ar šo ziņu