Lai arī Polijā, iespējams, otrdien nokrita divas Krievijas raķetes, drošības situācija Latvijā nav mainījusies, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Otrdienas vakarā plaši izskanēja pagaidām oficiāli neapstiprinātas ziņas, ka Polijā, Ukrainas pierobežā, varētu būt nokritušas divas Krievijas izšautas raķetes. Kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona pavēstījusi, ka divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus.
Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers attiecies pagaidām apstiprināt šīs ziņas, taču atzinis, ka augstākās amatpersonas sanākušas uz ārkārtas nacionālās drošības padomes sanāksmi "krīzes situācijas" dēļ. Sasaukta arī ārkārtas valdības sēde.
NATO amatpersona paziņojusi, ka alianse rūpīgi izskata šīs neapstiprinātās ziņas un uztur ciešus kontaktus ar Poliju.
Intervijā raidījumam Pabriks norādīja, ka drošības situācija Latvijā nav mainījusies. "Latvijas iedzīvotāji var justies gana droši arī pēc šī notikuma. Vienīgais, ko Ministru kabineta sēdē šodien var darīt mūsu ministri, ir iepazīties ar situāciju un uzklausīt ziņojumus no ārlietu un aizsardzības nozares," akcentēja ministrs.
Tāpat, lai izdarītu secinājums, jāveic nopietna izpēte. "Ir jāveic uzmanīgs pētniecības darbs, lai patiešām apstiprinātu, kas tās par raķetēm, no kurienes lidojušas. Pirmā reakcija bija, ka tās ir Krievijas raķetes," teika Pabriks.
"Lai būtu pareiza politiska un drošības reakcija uz šo notikumu, mums jāgaida pārapstiprinājums. Izskatās, ka, ja šie apstiprinājumi būs, tad droši vien tiks prasīts arī šis 4.pants, kas nozīmē konsultācijas par drošības situāciju un Polijas aizsardzību reģionā," skaidroja Pabriks.
Viņš skaidroja, ka pašlaik notikušajam ir vairākas versijas. "Tā var būt raķete, kas ir izšauta no Krievijas teritorijas vai Krievijas lidmašīnām. Tā var būt raķete, kas izšauta no Baltkrievijas. Tā var būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas centusies notriekt Krievijas raķeti," teica Pabriks.
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.