Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko un drošības situāciju, Igaunijas Aizsardzības spēku personāls joprojām paliks izvietots Rietumāfrikas valstī Mali, galvenokārt Francijas vadīto pretterorisma pasākumu ietvaros. “Sargs.lv” iepriekš ziņoja, ka Igaunijas karavīri tiks atsaukti pēc tam, kad šajā Sāhelas valstī sāka darboties Krievijas privātā drošības uzņēmuma “Wagner” algotņi, tomēr tagad tiek uzskatīts, ka spēku atsaukšana valsti nodotu Krievijas ietekmes sfērai, kas būtu nepieņemami gan Igaunijai, gan tās sabiedrotajiem reģionā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.lv”
Igaunija jau vairākus gadus rotācijas kārtībā uz Mali ir nosūtījusi kājnieku vienību, kas atrodas Gao pilsētas rietumos un veic patrulēšanu un ar to saistītās darbības. Turklāt tiek ziņots, ka Igaunijas speciālo uzdevumu vienību personāls ir izvietots valsts ziemeļos, piedaloties pretterorisma operācijā “Takuba”.
Kopš septembra K. Lānets vairākkārt ir teicis, ka gadījumā, ja Mali darbosies Vāgnera personāls, Igaunijas bruņotie spēki atsauks savu dalību Francijas vadītajās operācijās šajā valstī. Tas tika darīts, lai izdarītu spiedienu uz Mali vadību, kuru pašlaik veido militāra hunta, ko pēc pagājušā gada apvērsuma vada Assimi Goita, un lai tā neslēgtu līgumu ar Wagner.
Viens no vissvarīgākajiem un nepieņemamākajiem lēmumiem, ko pieņēmusi pašlaik Mali pie varas esošā hunta, ir tas, ka tā uz pieciem gadiem atlika demokrātiskas vēlēšanas, kas, kā teica Lānets, “nekādā ziņā neatbilst panāktajām vienošanām par atbalstu cīņai pret terorismu Mali."
Iestādes turpinās uzraudzīt situāciju Mali, un jauni lēmumi par turpmāko rīcību tiks pieņemti vēlāk. "Tuvākajās nedēļās mums būs vairāk skaidrības. Nākamnedēļ notiks sabiedroto tikšanās Mali, kur apspriedīsim, kādi varētu būt mūsu kopīgie lēmumi un kopīgie soļi," piebilda Lānets, norādot, ka visur, kur notiek krīze, noteikti būs redzami Krievijas “militārie zābaki” vai arī “privāto militāro darbuzņēmēju zābaki” uz zemes, kā tas ir Mali.
Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) ir nolēmusi piemērot Mali ekonomiskās sankcijas sakarā ar demokrātisko vēlēšanu apturēšanu šajā valstī, savukārt ES ir apturējusi subsīdiju izmaksu šai valstij tā paša iemesla dēļ, kā arī sakarā ar militāro sadarbību ar Krievijas valdībai piesaistītiem spēkiem.
Takuba operatīvie spēki konsultē, palīdz un pavada Mali bruņotos spēkus, koordinējot savu darbību ar G5-Sahelas reģiona partneriem un citiem starptautiskajiem dalībniekiem uz vietas, savukārt operācija Barkhane ir Francijas vadīta pretterorisma un cilvēku tirdzniecības apkarošanas darbība, kas aptver plašu teritoriju un vairākas citas Sāhelas reģiona valstis, kuras visas ir bijušās Francijas kolonijas, piemēram, Čadu, Mauritāniju, kā arī Mali.
Mali hunta ir apsūdzējusi Parīzi par valsts pamešanu, tāpēc tā ir izsaukusi Vāgnera karaspēku. 2021. gada apvērsuma rezultātā no Mali prezidenta amata tika gāzts Bans Ndavs, bet pagājušā gada augusta beigās Ndavs tika atbrīvots no mājas aresta.
