ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien runājis ar NATO austrumu flanga Bukarestes deviņnieka valstīm, un, kā aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ASV un Bukarestes deviņnieka valstīm saskan vērtējums par drošības situāciju.
Tāpat ministrs norādīja, ka ASV un Bukarestes deviņnieka valstis bijušas vienprātīgas, ka ir noteiktas lietas, par kurām nevar būt nekāda veida kompromisi, piemēram, NATO politika savās dalībvalstīs, NATO aizsardzības spēju stiprināšana vai atvērto durvju politika.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka piektdien notiks NATO ārlietu ministru sanāksme videoformātā, lai gatavotos nākamajā nedēļā paredzētajai NATO-Krievijas Padomei, kas notiks vēstnieku līmenī, lai apspriestu kopēju viedokli pirms sarunām, kas notiks starp ASV un Krieviju, NATO un Krieviju un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) formātā.
Rinkēviča ieskatā, šāda veida caurspīdība ir augstu vērtējama un noņem bažas par šo jautājumu, kas skar darījumus saistībā ar NATO.
"Protams, ka mūs satrauc notiekošais ap Ukrainu, Krievijas visnotaļ agresīvā retorika. Arī šis jautājums, par to, kādā veidā rīkoties un koordinēties, tiek apspriests dažādos formātos, arī šajā," uzsvēra ministrs.
Runājot par to, vai Austrumeiropas valstu vidū ir bažas, ka uz Ukrainas krīzes fona lielās Rietumu valstis var vienoties ar Maskavu, nerēķinoties ar to interesēm, Rinkēvičs atzīmēja, ka šī diskusija ir izplatīta dažādos līmeņos un šāda veida scenāriji tiek apspriesti politisko analītiķu, akadēmiskā un žurnālistu, kā arī politiskā vidē - parlamentos.
Ministrs uzsvēra, - visās šajās diskusijās ar sabiedrotajiem, valstis, arī Latvija pasvītro, ka 21.gadsimtā šāda veida Krievijas ultimāti, kādi ir izvirzīti, nav akceptējami. Viņš norādīja, ka sabiedroto vidū ir liela vienprātība, ka šāda veida veto tiesības Krievijai par NATO paplašināšanos nav pieņemamas. Šādu nostāju atbalsta arī valstis, kas nav NATO dalībvalstis, piemēram, Somija.
LETA jau rakstīja, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien runājis ar NATO austrumu flanga Bukarestes deviņnieka valstīm, pavēstīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss, vienlaikus Austrumeiropas valstu vidū saglabājas bažas, ka uz Ukrainas krīzes fona lielās Rietumu valstis var vienoties ar Maskavu, nerēķinoties ar to interesēm.
"Sekretārs un ārlietu ministri diskutēja par destabilizējošo Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas, nepieciešamību pēc vienotas, gatavas un apņēmīgas NATO nostājas attiecībā uz sabiedroto kolektīvo aizsardzību un transatlantisko sadarbību mūsu kopīgo raižu jautājumos," paziņojumā apliecināja Praiss.
Sarunu dalībnieku vidū bija Baltijas valstu, Polijas, Čehijas, Rumānijas, Slovākijas, Bulgārijas un Ungārijas ārlietu ministri. Blinkenam bija arī atsevišķas sarunas ar Turcijas kolēģi.
Tikmēr Vācijas tabloīds "Bild" pirmdien vēstīja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs plāno šomēnes tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Bild" ziņo, ka Šolcs vēlas "jaunu startu" attiecībās ar Maskavu un apspriest Ukrainu un enerģētikas jautājumus.
Pirmdien bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicināja Rietumu valstis noraidīt Krievijas prasības drošības jomā, norādot, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšlikumi nav nopietni.
"Kad es Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu satiku pirmo reizi kā NATO ģenerālsekretārs, viņš mūsu tikšanās sākumā teica man, ka grib izformēt NATO. Ja NATO sabiedrotie atsauksies Krievijas nesenajiem priekšlikumiem, viņi tiešā veidā palīdzēs viņam nonākt soli tuvāk šā mērķa sasniegšanai," publikācijā ziņu vietnē "Politico.eu" norādīja Rasmusens.
ASV un Rietumvalstis uzskata, ka Krievija, iespējams, šobrīd gatavo vēl vienu plašu uzbrukumu Ukrainai.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
