Lukašenko draud slēgt Baltkrievijas un Baltijas valstu tranzīta ceļus: kurš cietīs visvairāk?

Pasaulē
Sargs.lv/ The Jamestown Foundation
Image
Klaipēda
Foto: Reuters/Scanpix

Starp visvairāk skartajām trešajām valstīm šādu tranzīta koridoru slēgšanā būtu Ukraina – šīs bažas skaidri paudusi arī Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Ukrainas tirdzniecības nodrošināšana ar Eiropas Savienību ir atkarīga no piekļuves Lietuvas ostām. Tas negatīvi ietekmētu arī Lietuvu, kas joprojām ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris starp Baltijas valstīm, Tā domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevumā “Eurasia Daily Monitor” analizē Kijevas Starptautiskā politikas pētījumu centra eksperte Alla Hurska.

Gadījumā, ja Eiropa pret Baltkrieviju plānotu izvērst kādas sankcijas, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau piedraudējis pārorientēt visas savas valsts tirdzniecības plūsmas, kā arī ārvalstu preču tranzītu no Lietuvas ostām uz Ustij Lugu un Primorsku, kas atrodas Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Īpaši ticis uzsvērts, ka Baltkrievija pārtrauks izmantot Klaipēdas ostu Lietuvā, caur kuru tiek pārkrauti lieli tranzītkravu apjomi.

Un patiesi – 7. septembrī Baltkrievijas valsts naftas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmums “Belneftehim” apstiprināja, ka acīmredzot notiek sarunas par Baltkrievijas naftas produktu eksporta plūsmu pārvirzīšanu no Lietuvas uz Krievijas ostām.

Baltkrieviju, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajā centrā, šķērso galvenie starptautiskie tranzīta koridori, kuri savieno Eiropas Savienību, Krieviju, Centrālāziju un Ķīnu, kā arī Baltijas, Melno un Kaspijas jūru. Līdz ar to šo tranzīta ceļu slēgšana vai novirzīšana uz Krievijas ostām ietekmētu daudzus reģionus. Šādas scenārija ģeoekonomiskā un ģeopolitiskā ietekme būtu daudz nopietnāka nekā tikai Baltkrievijas un Lietuvas tirdzniecības attiecību pārtraukšana.

Starp visvairāk skartajām trešajām valstīm šādu tranzīta koridoru slēgšanā būtu Ukraina – šīs bažas skaidri paudusi arī Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Ukraina tirdzniecības ar Eiropas Savienību, kas ir Ukrainas lielākais ekonomiskais partneris, nodrošināšana ir atkarīga no piekļuves Lietuvas ostām.

2019. gadā preču un pakalpojumu tirdzniecības daļa ar ES veidoja 40,1% no kopējā Ukrainas tirdzniecības apjoma. Pērn Ukraina bija arī starp trim lielākajiem lauksaimniecības produktu eksportētājiem uz ES, tādejādi iegūstot 8,6 miljardus ASV dolāru. Savukārt galvenās Ukrainas eksporta preces uz Eiropu – metāls, graudaugi, elektriskās iekārtas, rūdas, tauki un eļļas, koksne un tās izstrādājumi, kā arī enerģijas materiāli. Savukārt starp galvenajām importa precēm ir kodolreaktori, apkures katli, transportlīdzekļi, ķīmiskās vielas, farmācijas izstrādājumi, plastmasa, polimēru materiāli, pārtika, dzērieni un energoresursi. 

Visas iepriekš nosauktās preces vismaz daļēji tika transportētas caur Baltkrieviju, izmantojot Klaipēdas ostu, kas kravu apjoma ziņā kļuvusi par līderi Baltijas valstīs. Uz ostu Klaipēdā Ukraina pārvadā arī dzelzs sakausējumus no rūpnīcas Ņikopolē, Ukrainā, ko kontrolē ukraiņu oligarhs Igors Kolomoiskis; kamēr polimēri, mēslošanas līdzekļi, otrreiz izmantojamie materiāli, zivis, kokss, apģērbs ceļo pretējā virzienā.

Konteineru vilciena maršruts „Vikings” – transporta koridors, kas savieno Baltijas jūru (Klaipēda), Melno jūru (Odesa un Iljičivska), Vidusjūru un Kaspijas jūru – ir šobrīd ātrākais un lētākais maršruts ar piekļuvi Klaipēdai. Ukraina, Baltkrievija un Lietuva šo projektu uzsāka 2003. gadā. 2020. gada pirmajos septiņos mēnešos pa “Vikinga" dzelzceļa maršrutu caur Ukrainas teritoriju tika pārvadāti vairāk nekā 7000 dažādu konteineru.

Turklāt Lietuva joprojām ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris starp pārējām Baltijas valstīm. Divpusējās tirdzniecības apjoms 2019. gadā sasniedza rekordlielu summu – ap 1,6 miljardiem eiro. Ukraina uz Lietuvu eksportēja galvenokārt lauksaimniecības produktus, pārtiku, mašīnbūves produktus, koksnes izstrādājumus un melnos metālus, bet no Lietuvas importēja naftas produktus, sauszemes transportlīdzekļus un minerālmēslus.

Taču 2019. – 2020. gadā Ukrainai izdevās noorganizēt vēl četrus starptautiskus dzelzceļa tranzīta maršrutus, kuri nešķērso Baltkrieviju – Ņižņodņiprovska-Vuzola (Ukraina) –Slavkova-Gdaņska (Polija), Krievija-Ukraina-Polija, Ķīna-Kazahstāna-Krievija-Ukraina-Polija un Baltkrievija-Ukraina-Rumānija. 2020. gada janvārī pieci no šādiem kravas vilcieniem šķērsoja Ukrainu, turklāt šie jaunie kravas vilcieni uz Poliju ir trīs reizes ātrāki un vismaz par 20 procentiem lētāki nekā iepriekšminētie maršruti caur Baltkrieviju.

No Siaņas Ķīnā līdz Slavkovai Polijā vilcienam izdevās nokļūt galamērķī tikai 12 dienu laikā. Izmantojot šos maršrutus, Ukraina varēs labāk nodrošināt tirdzniecību un tranzītu uz un no Eiropas Savienības.

Turklāt, ja Minska nolems atņemt Lietuvai kravas, Ukraina varētu mēģināt gūt labumu no tā, novirzot starptautisko tranzītu uz Klaipēdu pāri savai teritorijai un Polijai. Acīmredzot pastāv risks pārāk paļauties uz Suvalku koridoru – 65 kilometru garo zemes strēli Polijā starp Kaļiņingradu un Baltkrieviju, bet, tā kā Amerikas Savienotās Valstis ir veicinājušas savu ilgtermiņa karaspēka klātbūtni Polijā, Krievija var atturēties no mēģinājumiem graut drošību šajā reģionā.

Līdz ar to, noslēdzot tranzītu uz Klaipēdu, Baltkrievija noteikti kaitēs Lietuvai, taču tā arī riskē nodarīt pāri pati sev. Pirmkārt, attiecības ar Ukrainu – tās stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partneri – varētu tikt pamatīgi sabojātas. 2020. gada pirmajā ceturksnī kopējais Baltkrievijas un Ukrainas tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm sasniedza 1,926 miljardus ASV dolāru.

Otrkārt, Baltkrievija, kuras galvenais eksports, tai skaitā naftas produktu, gāja tranzītā caur Lietuvas ostām, pati ir ieguldījusi milzu līdzekļus šī tranzītmaršruta attīstībā. Kopš 2013. gada AS “Belaruskali” ir samaksājusi 30 miljonus ASV dolāru par 30 procentiem kapitāldaļu Klaipēdas kuģu terminālī “Biriu Kroviniu Terminalas” (BKT). Jau tagad galvenais ostas terminālis, kas pārkrauj “Belaruskali” produktus, plāno palielināt savu jaudu no 10 līdz 16 miljoniem tonnu kravu gadā. Turpretī jaunais pārkraušanas komplekss Krievijas Ustj Lugas ostā var sākt darboties tikai 2024. gadā. Tāpat nopietns faktors ir arī zemā Klaipēdas ostas izmantošanas cena.

Treškārt, Polija ieņem septīto vietu pasaulē un otro vietu Eiropā baltkrievu potaša jeb tehniskā kālija karbonāta minerālmēslu patēriņa ziņā, un tā ir arī  galvenais Baltkrievijas koksnes produktu eksporta tirgus.

Ceturtkārt, Baltkrievija saņem naftu no ASV caur Klaipēdas ostu, tāpēc dabiski, ka ASV diez vai novirzīs šos naftas pārvadājumus uz Krievijas ostām. Visbeidzot, nav īsti skaidrs, kā Ķīna reaģētu uz Baltkrievijas tranzīta aizliegumu visā tās teritorijā. Kopumā pieci no sešiem Minskas galvenajiem tirdzniecības partneriem – Ukraina, Ķīna, Vācija, Polija un Lietuva – nebūtu apmierināti par Lukašenko pārorientēšanos prom no Klaipēdas.

Acīmredzot Lukašenko rēķinās ar kaut kādu kompensāciju no Krievijas puses, taču diez vai Maskava pilnībā kompensēs Baltkrievijas ekonomikas potenciālos zaudējumus. Tomēr, ja Lukašenko un Baltkrievija būs pilnībā norobežota no Rietumiem, viņam, iespējams, nebūs citas iespējas, kā lūgt palīdzību Krievijai.

Dalies ar šo ziņu