Starp visvairāk skartajām trešajām valstīm šādu tranzīta koridoru slēgšanā būtu Ukraina – šīs bažas skaidri paudusi arī Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Ukrainas tirdzniecības nodrošināšana ar Eiropas Savienību ir atkarīga no piekļuves Lietuvas ostām. Tas negatīvi ietekmētu arī Lietuvu, kas joprojām ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris starp Baltijas valstīm, Tā domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevumā “Eurasia Daily Monitor” analizē Kijevas Starptautiskā politikas pētījumu centra eksperte Alla Hurska.
Gadījumā, ja Eiropa pret Baltkrieviju plānotu izvērst kādas sankcijas, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau piedraudējis pārorientēt visas savas valsts tirdzniecības plūsmas, kā arī ārvalstu preču tranzītu no Lietuvas ostām uz Ustij Lugu un Primorsku, kas atrodas Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Īpaši ticis uzsvērts, ka Baltkrievija pārtrauks izmantot Klaipēdas ostu Lietuvā, caur kuru tiek pārkrauti lieli tranzītkravu apjomi.
Baltkrieviju, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajā centrā, šķērso galvenie starptautiskie tranzīta koridori, kuri savieno Eiropas Savienību, Krieviju, Centrālāziju un Ķīnu, kā arī Baltijas, Melno un Kaspijas jūru. Līdz ar to šo tranzīta ceļu slēgšana vai novirzīšana uz Krievijas ostām ietekmētu daudzus reģionus. Šādas scenārija ģeoekonomiskā un ģeopolitiskā ietekme būtu daudz nopietnāka nekā tikai Baltkrievijas un Lietuvas tirdzniecības attiecību pārtraukšana.
2019. gadā preču un pakalpojumu tirdzniecības daļa ar ES veidoja 40,1% no kopējā Ukrainas tirdzniecības apjoma. Pērn Ukraina bija arī starp trim lielākajiem lauksaimniecības produktu eksportētājiem uz ES, tādejādi iegūstot 8,6 miljardus ASV dolāru. Savukārt galvenās Ukrainas eksporta preces uz Eiropu – metāls, graudaugi, elektriskās iekārtas, rūdas, tauki un eļļas, koksne un tās izstrādājumi, kā arī enerģijas materiāli. Savukārt starp galvenajām importa precēm ir kodolreaktori, apkures katli, transportlīdzekļi, ķīmiskās vielas, farmācijas izstrādājumi, plastmasa, polimēru materiāli, pārtika, dzērieni un energoresursi.
Visas iepriekš nosauktās preces vismaz daļēji tika transportētas caur Baltkrieviju, izmantojot Klaipēdas ostu, kas kravu apjoma ziņā kļuvusi par līderi Baltijas valstīs. Uz ostu Klaipēdā Ukraina pārvadā arī dzelzs sakausējumus no rūpnīcas Ņikopolē, Ukrainā, ko kontrolē ukraiņu oligarhs Igors Kolomoiskis; kamēr polimēri, mēslošanas līdzekļi, otrreiz izmantojamie materiāli, zivis, kokss, apģērbs ceļo pretējā virzienā.
Turklāt Lietuva joprojām ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris starp pārējām Baltijas valstīm. Divpusējās tirdzniecības apjoms 2019. gadā sasniedza rekordlielu summu – ap 1,6 miljardiem eiro. Ukraina uz Lietuvu eksportēja galvenokārt lauksaimniecības produktus, pārtiku, mašīnbūves produktus, koksnes izstrādājumus un melnos metālus, bet no Lietuvas importēja naftas produktus, sauszemes transportlīdzekļus un minerālmēslus.
Taču 2019. – 2020. gadā Ukrainai izdevās noorganizēt vēl četrus starptautiskus dzelzceļa tranzīta maršrutus, kuri nešķērso Baltkrieviju – Ņižņodņiprovska-Vuzola (Ukraina) –Slavkova-Gdaņska (Polija), Krievija-Ukraina-Polija, Ķīna-Kazahstāna-Krievija-Ukraina-Polija un Baltkrievija-Ukraina-Rumānija. 2020. gada janvārī pieci no šādiem kravas vilcieniem šķērsoja Ukrainu, turklāt šie jaunie kravas vilcieni uz Poliju ir trīs reizes ātrāki un vismaz par 20 procentiem lētāki nekā iepriekšminētie maršruti caur Baltkrieviju.
No Siaņas Ķīnā līdz Slavkovai Polijā vilcienam izdevās nokļūt galamērķī tikai 12 dienu laikā. Izmantojot šos maršrutus, Ukraina varēs labāk nodrošināt tirdzniecību un tranzītu uz un no Eiropas Savienības.
Līdz ar to, noslēdzot tranzītu uz Klaipēdu, Baltkrievija noteikti kaitēs Lietuvai, taču tā arī riskē nodarīt pāri pati sev. Pirmkārt, attiecības ar Ukrainu – tās stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partneri – varētu tikt pamatīgi sabojātas. 2020. gada pirmajā ceturksnī kopējais Baltkrievijas un Ukrainas tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm sasniedza 1,926 miljardus ASV dolāru.
Otrkārt, Baltkrievija, kuras galvenais eksports, tai skaitā naftas produktu, gāja tranzītā caur Lietuvas ostām, pati ir ieguldījusi milzu līdzekļus šī tranzītmaršruta attīstībā. Kopš 2013. gada AS “Belaruskali” ir samaksājusi 30 miljonus ASV dolāru par 30 procentiem kapitāldaļu Klaipēdas kuģu terminālī “Biriu Kroviniu Terminalas” (BKT). Jau tagad galvenais ostas terminālis, kas pārkrauj “Belaruskali” produktus, plāno palielināt savu jaudu no 10 līdz 16 miljoniem tonnu kravu gadā. Turpretī jaunais pārkraušanas komplekss Krievijas Ustj Lugas ostā var sākt darboties tikai 2024. gadā. Tāpat nopietns faktors ir arī zemā Klaipēdas ostas izmantošanas cena.
Treškārt, Polija ieņem septīto vietu pasaulē un otro vietu Eiropā baltkrievu potaša jeb tehniskā kālija karbonāta minerālmēslu patēriņa ziņā, un tā ir arī galvenais Baltkrievijas koksnes produktu eksporta tirgus.
Acīmredzot Lukašenko rēķinās ar kaut kādu kompensāciju no Krievijas puses, taču diez vai Maskava pilnībā kompensēs Baltkrievijas ekonomikas potenciālos zaudējumus. Tomēr, ja Lukašenko un Baltkrievija būs pilnībā norobežota no Rietumiem, viņam, iespējams, nebūs citas iespējas, kā lūgt palīdzību Krievijai.