Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons uzdevis iekšlietu dienestu vadībai apzināt kopējo situāciju, iespējamos finansiālos, materiālos un cilvēkresursus, lai pielāgotu sistēmu alternatīvā dienesta izveidei. Ministra padomniece Zane Plone norāda, ka visaptverošā valsts aizsardzībā vienlīdz svarīga ir ārējā un iekšējā drošība.
Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas (AM) pasludināto ieceri veidot vispārējo valsts aizsardzības dienestu, Eklons ir uzdevis iekšlietu dienestu vadībai apzināt kopējo situāciju, iespējamos finansiālos, materiālos un cilvēkresursus, lai stiprinātu iekšējo drošību un pielāgotu sistēmu alternatīvā dienesta izveidei.
Sadarbībā ar AM turpmāk plānots intensīvs darbs kopā ar iekšlietu dienestiem, lai ieguvēji no šāda dienesta izveides būtu ne tikai iekšlietu nozare, bet sabiedrība kopumā.
"Jo lielāks būs iedzīvotāju skaits, kuri ir mācīti, sagatavoti, disciplinēti un spējīgi rīkoties civilu un citu krīžu situācijās, jo drošāki kā sabiedrība varēsim justies un arī nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti," norādīja ministrijā.
Jau ziņots, ka AM rosinājusi ieviest valsts aizsardzības dienesta pakāpenisku ieviešanu. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023.gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu - 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.
