Pabriks: šogad ceram pārpildīt Zemessardzes rekrutēšanas plānu

Nozares politika
Sargs.lv/LTV.lsm.lv
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes zemessargi mācīgās poligonā "Mežaine"
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrija šogad cer pārpildīt rekrutēšanas plānu Zemessardzē un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadītajai Brīvprātīgo rezervistu apmācības programmai, tomēr vienlaikus jādomā, kā visaptverošas valsts aizsardzībā iesaistīt arī tos cilvēkus, kuri tādu vai citu iemeslu dēļ nav spējīgi pildīt militāro dienestu, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ministrs sacīja, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas sabiedrība aizvien aktīvāk domā ne tikai par savas individuālās, bet arī valsts drošības uzlabošanu.

“Mēs ceram, ka pārpildīsim rekrutēšanas plānu. Pieteikumu tiešām ir daudz,” atzinīgi uzsvēra ministrs.

Vienlaikus, A. Pabriks atzina, ka efektīvas visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveide nesaistās tikai un vienīgi ar lielāku cilvēku skaitu Zemessardzē, jo ir daudz tādu cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar apgūt pilnu Zemessardzes apmācības kursu, taču ir motivēti piedalīties valsts aizsardzībā.

“Es gribu sasaukt visaptverošās valsts aizsardzības sanāksmi, kurā, es ceru, piedalīsies arī virkne citu nozaru ministru. Mums ir gana daudz lietu, kuras mēs gribam atgādināt kolēģiem saistībā ar civilo aizsardzību, ar drošību, kas ir saistīta ar civilo aktivitāti. Ne visi pilsoņi ir gatavi iesaistīties ZS. Mēs gribam atrast veidu, kā pilsoņus iesaistīt citās aktivitātēs,” “Rīta Panorāmai” sacīja aizsardzības ministrs.

Sarunā ar “Sargs.lv” A. Pabriks atzina, ka daudzi civlēki ir vērsušies Aizsardzības ministrijā, norādot, ka laika trūkuma dēļ nevar apmeklēt vismaz 20 dienu nodarbības gadā, kas nepieciešamas zemessargu apmācībai, tomēr vēlas iziet kaut minimālo apmācību, lai krīzes gadījumā būtu lietderīgi.

“Ja skatāmies uz Ukrainas pieredzi, tad tur, piemēram, bija nepieciešami bruņoti apkārtnes uzraugi, lai kara gadījumā neviens nenodarbotos ar marodierismu vai citām pretlikumīgām darbībām. Arī šādi cilvēki būs nepieciešami, jo zemessargi kara laikā pildīs kaujas uzdevumus,” viņš skaidroja.

Aizsardzības ministrs gan uzsvēra – šādu cilvēku sagatavošana primāri gultos uz vietējo pašvaldību un Iekšlietu ministrijas pleciem. Aizsardzības resors šādu iniciatīvu un apmācību varētu atbalstīt.

A.Pabriks norādīja – pagaidām šī iecere vēl ir idejas līmenī, tālab tā jāpārrunā ar pārstāvjiem no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem.

Dalies ar šo ziņu