SAB: Krievijas izlūkdienestu aktivitāte pret Latviju 2021. gadā – nemainīgi augsta

Arī Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti 2021. gadā turpināja agresīvu darbu pret rietumvalstīm, tajā skaitā NATO un ES dalībvalstīm, arī Latviju. Galvenais specdienestu uzdevums bijusi izlūkošanas informācijas iegūšana, ietekmes instrumentu veidošana un ietekmes operāciju īstenošana, nodrošinot Kremļa politisko mērķu sasniegšanu.

Šim mērķim Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības arī agresīvu speciālo operāciju – sabotāžu un slepkavību – veikšanai ārvalstīs. 2021. gadā to atkārtoti apliecināja Čehijas un Bulgārijas publiskotie pierādījumi par Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) iesaisti munīcijas noliktavu spridzināšanā un slepkavību mēģinājumos.

SAB norāda – tāpat Krievija cenšas iegūt datus par rietumvalstu tehnoloģijām, zinātnes sasniegumiem un inovācijām, lai iegūtu priekšrocības pašas Krievijas tehnoloģiju attīstībai un kompensēt rietumvalstu sankciju rezultātā radušos piekļuves ierobežojumus šiem sektoriem.

Krievijas specdienesti izlūkošanas informācijas iegūšanai izmanto plašu metožu klāstu, starp kurām pēdējos gados arvien lielāka loma ir tieši dažādām tehnoloģijām. Vienlaikus arī diplomātisko pārstāvniecību aizsegā izvietotās rezidentūras joprojām ir nozīmīga izlūkošanas informācijas iegūšanas platforma, jo darbs mērķa valstī paver iespēju labāk izprast situāciju, nodibināt un padziļināti attīstīt kontaktus ar potenciālajiem informācijas avotiem.

Piemēram, 2021. gada oktobrī NATO paziņoja par astoņu Krievijas izlūku izraidīšanu, kuri, izmantojot diplomātisko piesegu, strādāja Krievijas pārstāvniecībā NATO Briselē.

Vairākas NATO un ES valstis, tajā skaitā Latvija, 2021. gada pavasarī izraidīja Krievijas izlūkdienestu virsniekus, solidarizējoties ar Čehiju, kas bija atklājusi informāciju par GRU īstenotām operācijām valstī 2014. gadā.

No Latvijas ar Ārlietu ministra lēmumu aprīlī tika izraidīts Krievijas Militārais atašejs Ruslans Ušakovs, tomēr izlūku izraidīšanai lielākoties ir tikai īslaicīgs efekts, kas, lai arī demonstrē politisko nostāju un izjauc konkrētas operācijas, nemazina kopējās Krievijas specdienestu aktivitātes pret rietumvalstīm.

Tāpēc būtiski ir turpināt sistemātisku pretizlūkošanas darbu, īstenojot kompleksus kontroles pasākumus un pilnveidojot sabiedrības izpratni par iespējamiem riskiem. Ņemot vērā pandēmijas noteiktos klātienes pasākumu un ceļošanas ierobežojumus, kā arī ārvalstu specdienestiem pilnveidojot darba metodes, turpina pieaugt izlūkdienestu darba intensitāte, sākotnējos kontaktus veidojot virtuālajā vidē.

Šis piemērs pierāda, ka ārvalstu izlūkdienestus interesē ne tikai klasificēta un publiski nepieejama informācija, bet arī ekspertu viedokļi un ziņu analīze. Lai samazinātu risku iesaistīties apšaubāmā sadarbībā, ir būtiski veikt informācijas pārbaudi – sameklēt oficiālo institūcijas mājaslapu vai verificētu sociālo tīklu kontu, sazināties pa oficiāli norādītajiem kontaktiem, pārliecināties, kas zināms par šo organizāciju vai personu līdzšinējām aktivitātēm.