Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, atrodoties oficiālā vizītē Ukrainā, tikusies ar vairāku militāru un nemilitāru organizāciju pārstāvjiem un paudusi atbalstu turpmākajai sadarbībai un palīdzībai. Vizīti un līdzšinējo Latvijas atbalstu atzinīgi vērtējuši Ukrainas pārstāvji, kuri ikdienā joprojām saskaras ar Krievijas realizēto agresiju un iebrukuma draudiem.
Līdz šim Latvija Ukrainai atbalstu sniegusi daudzos veidos, turp sūtot gan humānās palīdzības kravas, gan arī medicīnā un Covid-19 profilaksē noderīgus līdzekļus. Tāpat nesen aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai nogādās arī ieročus – Latvija un Lietuva sūtīs raķešu sistēmas “Stinger”, bet Igaunija – “Javelin”.
Šādu atbalsta sniegšanu ir paredzēts veikt arī turpmāk, tāpēc tiks rīkotas sarunas ar dažādiem uzņēmumiem par iespējamo palīdzību Ukrainai, kura joprojām saskaras ar Krievijas izraisīto agresiju un jauna militāra iebrukuma draudiem.
B. Bļodniece atzina, ka šajā gadā ir plānots būtiski attīstīt divpusējās attiecības ar Ukrainu, daloties ar savstarpējo pieredzi. Piemēram, Ukraina Latvijai var sniegt daudz vērtīgu atziņu un pieredzes ne tikai militāra konflikta jomā, bet arī kara medicīnā, jo Ukrainai ir nozīmīga informāciju saistībā ar reālu rīcību kara lauka apstākļos.
Šogad ir plānots atjaunot palīdzības programmu ukraiņu bērniem, kuri dzīvo valsts Austrumu pierobežā, lai viņi varētu apmeklēt bērnu nometnes Latvijā. Šāda programma ir bijusi arī iepriekš, taču Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ tā uz laiku tika pārtraukta. Papildus arī tiks atjaunota Ukrainas karavīru rehabilitācijas programma, kuras ietvaros iepriekš tika palīdzēts vairākiem kara ievainojumus guvušajiem karavīriem.
Ukrainas iedzīvotāji ir pateicīgi par sniegto atbalstu, kas ir palīdzējis šajā sarežģītajā situācijā.
Daloties ar pārdomām pēc tikšanās ar Ukrainas iedzīvotājiem, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre skaidro, ka Ukrainas tautas acīs nevar novērot bailes. Viņi ir pārliecināti par saviem spēkiem un ir gatavi stāties pretī agresoram, lai aizstāvētu savu valsti un brīvību. Kopš Kremļa atbalstīto kaujinieku daļējas Ukrainas teritorijas okupācijas 2014. gadā, Ukrainas armija ir kļuvusi ievērojami spēcīgāka un labāk sagatavotāka, kas dod papildus pārliecību par saviem spēkiem.
Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrijas pārstāve Hanna Malraja saka, ka simtprocentīgi paredzēt Krievijas potenciālo iebrukumu Ukrainā neviens nevar. Tas lielā mērā ir atkarīgs gan no starpvalstu sarunām, gan no ekonomiskās situācijas - saistībā ar gāzi un naftu, gan citiem kompleksiem lēmumiem.
"Mēs nevaram zināt, kāds rīt varētu būt šodienas sarunu rezultāts. Tāpēc nevaram konkrēti pateikt, kādi būs nākamās dienas notikumi," viņa saka, piebilstot, ka apdraudējums ir pastāvīgs. "Jā, draudi ir katru dienu, bet mēs nevaram būt pārliecināti, ka būs iebrukums Ukrainā. Vai mēs būtu spējīgi atbildēt uzbrukumam? Jā, mēs esam gatavi uz to atbildēt!" viņa pauž.
Turklāt šo gadu laikā stiprināta ne tikai Ukrainas armija, bet arī iedzīvotāji- vairāk nekā 400 000 cilvēku ir ieguvuši militāro pieredzi. Ap 30 procentiem no kopējā iedzīvotāja skaita ik dienu ir kaujas gatavībā, ja tas būtu nepieciešams. Aizvadītajā nedēļā, veicot aptaujas, noskaidrojies, ka 56 procenti ukraiņu ir gatavi aizstāvēt Ukrainas teritoriju, un gatavi iet karot jau šodien, ja tas būtu vajadzīgs.
Nedrīkst aizmirst, ka šī informācija ir arī otrai pusei – Krievijai. Tātad viņi saprot, ka tik vienkārši iebrukt Ukrainā, kā 2014. gadā, vairs nebūtu. Tas Krievijai jau būtu krietni dārgāk, sarežģītāk, un varētu likt tai padomāt divreiz.
