Aktuāli

Vaidere: Drošības situācija mūsu reģionā ir satraucoša

Nozares politika
LETA
Inese Vaidere
Foto: Foto: Zane Bitere/LETA

Drošības situācija mūsu reģionā ir satraucoša, jo Latvijai ir divas agresīvas kaimiņvalstis, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Viņa atzīmēja, ka kopš vasaras Baltkrievijas autoritārais Aleksandra Lukašenko režīms uzbrūk Latvijai, Lietuvai un Polijai, sūtot migrantus pāri Baltkrievijas robežai. Savukārt Krievija draudīgi izvietojusi pie Ukrainas vairāk nekā 100 000 karavīru.

"Skaidrs, ka Latvijas drošības garants ir bijis un arī turpmāk būs NATO un ASV, tāpēc vispirms ir jāstrādā pie ciešākas sadarbības šajā virzienā, tomēr vienlaikus ir jāstiprina arī katras Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu aizsardzības spējas," sacīja politiķe.

Viņa atzina, ka satraukumu rada atsevišķas lietas. Piemēram, Latvija savā aizsardzībā iegulda vairāk par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet savukārt tik ekonomiski spēcīga dalībvalsts kā Vācija joprojām nav nonākusi līdz šiem 2% no IKP.

EP deputātes ieskatā, ir ļoti svarīga aizsardzības spēju turpmāka nostiprināšana, un jāstiprina ir arī ES Aizsardzības savienība. Pēc Vaideres paustā, pirms vairākiem gadiem, runājot par Aizsardzības savienību, bija ļoti laba apņemšanās daudz vairāk strādāt pie kopīgiem iepirkumiem, bet diemžēl tas nav īstenojies. Katra dalībvalsts joprojām turpina aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un ieročus pamatā iepirkt pati.

Tāpat EP norādīja, ka bija runa arī par kopīgu aizsardzības plānošanu, pētniecību un izstrādi, aizsardzības rūpniecības uzturēšanas saskaņošanu. Tas viss ir virzījies uz priekšu salīdzinoši lēni, un, ņemot vērā pašreizējo satraucošo drošības situāciju, skaidrs, ka straujāka progresa trūkums bijusi kļūda, pauda politiķe.

Viņa skaidroja, ka papildu Eiropas Aizsardzības fondam, kura mērķis ir līdz 2027.gadam ar 7,9 miljardiem eiro sekmēt dalībvalstu inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju izstrādi un ražošanu, ir ļoti svarīgi uzturēt arī ES pastāvīgo, strukturēto sadarbības virzienu.

Vaidere norādīja, ka 2017.gada nogalē 25 dalībvalstis, tostarp arī Latvija, vienojās par Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) uzsākšanu. Viņasprāt, tās ir lielākas investīcijas aizsardzībā ekipējuma iegādei un arī gatavība piedalīties dažādos projektos. Politiķes ieskatā, Latvija uz ES fona izskatās labi, bet vairākām dalībvalstīm ir jāpieliek daudz vairāk pūļu.

Tāpat deputāte atzina, ka aiziešana no Afganistānas tika īstenota ne pašā labākajā veidā. Viņas ieskatā, vairāk būtu jādomā, kā šādas operācijas praktiski veikt, kā strādāt ar sabiedrotajiem. NATO ietvarā ASV Latvijas galvenais partneris, un nesenā alianses ārlietu ministru sanāksme Rīgā liecināja par to, ka NATO ir sapratusi jaunos izaicinājumus, iepriekš pieļautās kļūdas.

"Sanāksmē stingri tika noteikts, ka ir vajadzīga jauna stratēģija, jo jāpārskata Krievijas faktors, ņemot vērā tās agresiju gan Gruzijā, gan arī Ukrainā, gan Krimas aneksiju. Šāda valsts nevar būt NATO partnervalsts, un ir vajadzīga jauna stratēģija attiecībā pret Krieviju. Un vajadzīga jauna stratēģija attiecībā arī pret Ķīnu, jo tās militārā nozīme ir krietni pieaugusi," teica Vaidere.

Politiķes ieskatā, ir jāstiprina ES sadarbība ar NATO. Pēc EP deputātes paustā, ir skaidrs arī tas, ka ES un NATO nevajadzētu dublēt funkcijas, bet abām organizācijām vajadzētu labāk sadarboties, lai papildinātu katras spējas. Labāka sadarbība nepieciešama arī dalībvalstu starpā.

Pirms laika Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka par ES naudu netiks finansēta fiziska robežas izbūve, bet pēc tam kļuva zināms, ka Polijai, Latvijai un Lietuvai ir pieejami papildu 200 miljoni eiro robežu pārvaldībai. Runājot par to, kas varētu būt tie iemesli, kas ietekmējis šo nostājas maiņu, Vaidere norādīja, ka fon der Leienas izteikumi par to, ka "mēs necelsim žogus", ir balstīti ļoti kreisās idejās.

"Varbūt šeit neliela loma bijusi arī Vācijas vēsturei. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie žogi ir vajadzīgi, jo mums ir jāattur tie ļaudis, kas grib ielauzties ES īstenotā hibrīduzbrukuma laikā. Vai tie būtu trešo valstu pilsoņi, vai tās būtu militārpersonas, šādi aizsardzības pasākumi ir vajadzīgi. Tas netika prognozēts pirms pieciem sešiem gadiem, bet tagad ir acīm redzams, ka ES ārējās robežas ir jānostiprina," sacīja EP deputāte.

Vaidere skaidroja, ka don der Leienas izteikumi sastapa lielu pretestību. EP lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - vadītājs Manfrēds Vēbers, kurš ir vācietis no Bavārijas, ļoti kategoriski izteicās pret šādiem izteikumiem. Viņš arī atzina, ka neviens nav mudinājis fon der Leienu paust tādu nostāju.

Politiķes ieskatā, patlaban patiešām vērojama zināma atkāpšanās. Ir paredzēti dažādi atvieglojoši pasākumi Latvijai, Lietuvai un Polijai, lai šo krīzi risinātu. Vienlaikus Vaidere pauda uzskatu, ka jāturpina gan aizsardzības ministru līmenī, gan valdības līmenī, gan arī citu augstāko amatpersonu līmenī strādāt pie tā, lai šādi žogi taptu, jo tas ir ļoti efektīvs līdzeklis, kā pasargāt mūsu robežas.

EP deputāte uzsvēra, ka drošības jautājumi jāskata arī plašāk. Viņa iezīmēja aktuālos izaicinājumus šajā jomā saistībā ar Krievijas agresīvo ārpolitiku. Vaidere norādīja, ka NATO ārlietu ministru sanāksmē izskanēja ļoti skaidri signāli, ko varētu darīt lietas labā, kā varētu aizstāvēt savas dalībvalstis. Pēc politiķes paustā, bija ļoti svarīgi dzirdēt par vienotu pozīciju, bet vēlāk tapa zināms, ka papildus NATO signāliem, arī ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ir izveidojuši kopīgu stratēģiju. Šī stratēģija ir skaidri definēta, lai nodarītu būtisku un smagu kaitējumu Krievijas ekonomikai, ja Krievija sāktu iebrukumu Ukrainā.

"Lai to panāktu, varētu noteikt ierobežojumus Krievijas bankām konvertēt rubļus ārvalstu valūtās, ir izskanējis arī priekšlikums atslēgt Krieviju no globālā finanšu maksājumu sistēmas SWIFT. Es domāju, ka tas būtu ļoti pareizi. Vienlaikus es vairāk gribētu redzēt arī tieši ES iesaisti šādu augsta līmeņa lēmumu pieņemšanā," sacīja Vaidere.

Pēc politiķes paustā, tāpat ir izskanējis, ka iebrukuma gadījumā tomēr varētu tikt apturēts arī "Nord Stream 2" gāzesvada projekts. Viņas ieskatā, šeit būtu liela nozīme arī Vācijai, tās jaunajai valdībai, jo jaunā ārlietu ministre, kas nāk no "zaļajiem", vienmēr ir bijusi negatīva pret "Nord Stream 2" vides aspektu dēļ.

Neraugoties uz to, ka Kremlis izturas visai bravūrīgi, politiķes ieskatā, Kremļa aizkulisēs šie brīdinājumi tiek uztverti ļoti nopietni, jo parādījies rietumu vienotības signāls. Pēc EP deputātes paustā, mēs varam cerēt, ka šī situācija tiks deeskalēta. Tāpat viņa atzina, ka grūti iedomāties, kas patlaban darās Kremļa pārvaldnieku galvās.

"Savulaik Krievijas prezidents izteicās, ka viņš varētu uzsākt dialogu ar ASV un NATO, ja tiktu panākta stingra vienošanās, kas izslēdz NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā. Jājautā, vai patiešām NATO paplašināšanos Krievija varētu uztvert kā kaut ko apdraudošu. Manuprāt, tas ir blefs. Krievijā nevar uztvert NATO paplašināšanu kā Krievijas apdraudējumu," sacīja politiķe.

Tomēr, pēc Vaideres paustā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma saglabāšanai ir ļoti svarīgi, lai Krievijas iedzīvotājos būtu bailes no "rietumu ienaidniekiem", kuri sazvērējušies pret viņu valsti. Ar to dažkārt ir arī vieglāk izskaidrot dažādas ekonomiskās grūtības. Tādējādi tiek mobilizēti arī nacionālistiski noskaņotie krievi. Krievijā ir stagnējoša ekonomika, kuras atdzīvināšanai ir vajadzīgas daudz lielākas pūles nekā vienkārši "kara bungu rībināšana".

EP deputāte skaidroja, ka šajā ziņā tas ir efektīvs iekšpolitikas rīks, un šī baiļu sajūta ļauj Putinam daudz represīvāk rīkoties Krievijas iekšpolitikā, jo jebkurš var tikt uzskatīts par ārzemju aģentu, apcietināts un vajāts. Tātad šī baiļu atmosfēra Kremlim ir ļoti izdevīga, uzsvēra Vaidere.

"No mūsu viedokļa un no veselā saprāta viedokļa, mēs varam teikt, ka šie propagandas mašīnas centieni ir mazlietiņ smieklīgi - stāstīt, cik agresīvi NATO rīkojās, "ielencot Krieviju", bet fakti liecina par pretējo. Krievijas sauszemes robeža ir vairāk nekā 20 000 kilometru gara, no tiem mazāk nekā 16.daļa jeb apmēram 1200 kilometri ir robeža ar NATO dalībvalstīm. Krievijai ir sauszemes robeža ar 14 valstīm, un tikai piecas no tām ir NATO dalībvalstis. Par kādu ielenkšanu mēs varam runāt?!" sacīja Vaidere.

Viņa uzsvēra, ka lēmums par atsevišķu valstu pievienošanos NATO ir jāpieņem aliansei kopā ar ieinteresētajām valstīm. Šis būs NATO dalībvalstu lēmums, un Krievijai nav nekādu tiesību bloķēt Ukrainas vai Gruzijas vēlmi virzīties rietumu virzienā, uzsvēra politiķe.

Dalies ar šo ziņu