Pabriks piedalās Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas attālinātajā sanāksmē

Nozares politika
Sargs.lv
Artis Pabriks
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Katrs aizsardzības ministrs ienes arī savu individuālo pieeju, taču galvenie Baltijas valstu sadarbības virzieni nav mainījušies; ir izteikta darbu  turpinātība, kā jau tas aizsardzības resorā pieņemts. Tā pēc Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas attālinātās sanāksmes saka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš norāda, ka šī vairāk bijusi iepazīšanās sanāksme, jo gan Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), gan Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets  (Kalle Laanet) aizsardzības ministra pienākumus sākuši pildīt salīdzinoši nesen.

Attālinātās sanāksmes laikā pārrunāti arī galvenie sadarbības virzieni starp Baltijas valstīm – visu spēka veidu, tai skaitā arī Gaisa spēku, sadarbība, piemēram, pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

Tāpat ministri apsprieduši  arī turpmāko sadarbību NATO ietvaros, kā arī attiecībās ar transatlantiskajiem partneriem – ASV un atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Vāciju.

“Protams, katrs aizsardzības ministrs ienes arī savu individuālo pieeju, taču galvenie Baltijas valstu sadarbības virzieni nav mainījušies, ir izteikta darbu turpinātība, kā jau tas aizsardzības resorā pieņemts,” saka A. Pabriks.

Jau ziņots, ka 2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.

Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta ietvaros Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru,  kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.

Sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki visām trim valstīm nozīmīgi projekti – Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība, piemēram, Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON). Tāpat notiek aktīva sadarbība arī Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros – šajā mācību iestādē mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un arī civilais personāls.

Tāpat Latvija, Lietuva un Igaunija pastāvīgi sadarbojas arī personāla apmācību jomā, tostarp piedaloties kopīgās militārās mācībās.

Latvija 2020. gadā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā bija vadošā valsts, šogad tā ir Lietuva.

Dalies ar šo ziņu