12 Ziemeļu valstu aizsardzības ministri ciešāk koordinēs nostāju svarīgu lēmumu pieņemšanā

Nozares politika
Sargs.lv
Image
samits
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Eiropas Ziemeļu grupas aizsardzības ministri vienojušies koordinēt pozīcijas aizsardzības jautājumos tālākai darbībai Eiropas Savienības un NATO ietvaros, tā pēc aizvadītās videokonferences ar kopumā 12 valstu aizsardzības ministriem portālam “Sargs.lv” pavēstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Eiropas Ziemeļu valstu aizsardzības ministru grupā, kurā pārstāvētas Skandināvijas, Baltijas valstis, kā arī Lielbritānija, Polija, Vācija un Nīderlande šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts. Tālāko grupas prezidentūru pārņems Dānija.

Kā informēja A. Pabriks, tikšanās laikā pārrunātas tādas tēmas, kā drošības situācija Covid-19 krīzes apstākļos un valstu reģionālās drošības problēmas.

“Sarunu gaitā mēs uzklausījām virkni ekspertu, kuri informēja gan par militārās un politiskās drošības jautājumiem, kā arī par stratēģiskās komunikācijas jautājumiem. Mēs vienojāmies tuvāk koodrinēt Ziemeļu grupas valstu darbību aizsardzības jomā gan Eiropas Savienības, gan NATO ietvaros, īpaši, ņemot vērā, ka drīzumā viena no šīs grupas dalībvalstīm – Vācija būs nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts,” informēja Latvijas aizsardzības ministrs, paskaidrojot, ka šādā formātā valstis daudz efektīvāk var koordinēt pozīcijas, ko pēcāk piedāvāt tālāku lēmumu pieņemšanai starptautiskajās organizācijās.

Ministrs stāstīja, ka tikšanās laikā Latvijas puse pārējo valstu ministrus informējusi par saviem novērojumiem saistībā ar Krievijas un citu valstu centieniem izmantot Covid-19 krīzi savu informācijas un propagandas kampaņu labā.

Tāpat valstu starpā pārrunāti jautājumi, kuri skar Covid-19 krīzes ietekmi uz aizsardzības izdevumu apjomu. Kā norādīja A. Pabriks ikvienai no grupas dalībvalstīm drošības izaicinājumi ir līdzīgi.

Tikšanās laikā Ziemeļu grupas valstu ministri apņēmās uzturēt drošību un stabilitāti Eiropas Ziemeļu reģionā, kā arī veicināt sadarbību ar transatlantiskajiem partneriem.

Sarunu gaitā skarti arī bruņoto spēku spēju un gatavības jautājumi, piemērojoties “jaunajai normālajai” situācijai, ko izraisījusi pandēmija, vienlaikus esot drošiem, ka bruņotie spēki ir saglabājuši savu kaujas gatavību un spēju piemēroties situācijai. Tāpat pārrunāti jautājumi par militāro mācību atsākšanu un aizsardzības tēriņu palielināšanu, lai tādējādi uzlabotu bruņoto spēku spējas.

Tikšanās laikā ministri apsveikuši arī līdzšinējo 12 valstu bruņoto spēku veikumu, atbalstot veselības aprūpes nozari Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Dalies ar šo ziņu