Apdraudējuma līmenis Latvijā un reģionā nav mainījies, taču Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pastāvīgi uzrauga drošības situāciju, cieši sadarbojoties ar sabiedroto izlūkošanas un drošības iestādēm, teikts NBS piektdien sociālajos tīklos izplatītajā paziņojumā Latvijas sabiedrībai.
Paziņojums izplatīts, reaģējot uz pēdējās nedēļas laikā arvien biežāk medijos un sociālajos tīklos izskanējušajiem brīdinājumiem par iespējamu krievijas gatavotu iebrukumu kādas NATO dalībvalsts teritorijā tuvāko mēnešu laikā.
NBS norāda, ka situācijas izvērtējums tiek atjaunināts katru dienu, nevis tikai reaģējot uz atsevišķiem notikumiem.
Tajā arī atgādināts, ka šajā nedēļas nogalē NATO Militārajā komitejā Kopenhāgenā NBS pārstāvji kopā ar sabiedrotajiem apspriedīs kopīgu reaģēšanu uz turpmākiem iespējamiem diversiju un sabotāžas mēģinājumiem.
Šonedēļ - 17.septembrī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, atsaucoties uz Polijas izlūkdienestu sniegto informāciju, brīdināja, ka agresorvalsts krievija plāno veikt raķešu un dronu triecienus pret Ukrainu atbalstošajām Rietumvalstīm, pēc tam aizbildinoties ar "negadījumu".
Kā norādīja Polijas premjerministrs, ar šādu rīcību krievija censtos vājināt NATO vienotību un pārliecināt alianses valstis, ka "5. pants drīzāk ir teorētisks nekā praktisks".
Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā ierakstā sociālo tīklu platformās atzina, ka publiskajā telpā pēdējo nedēļu laikā izskanējuši daudzi savstarpēji pretrunīgi viedokļi par drošības situācijas pasliktināšanos. Tāpat gan Latvijā, gan citviet Rietumeiropā novērojams krievijas inspirētu sabotāžas gadījumu skaita pieaugums.
E. Rinkēvičs uzsvēra, ka pēc krievijas Valsts domes vēlēšanām vienā vai otrā formā valstī notiks mobilizācija un turpināsies militārās operācijas pret Ukrainu. Viņaprāt, krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu Ukrainas atbalstītājus un vājinātu NATO un Eiropas Savienību (ES).
Tomēr, lai sabiedrība neļautos panikai, Valsts prezidents dalās ar savu pieeju informācijas analīzei. Viņaprāt, jāvērtē trīs aspekti: faktu analīze, krievijas retorika un vēsturiskais konteksts.
Prezidents uzsvēra, ka fakti pašlaik neliecina par iespējamu plaša mēroga klasisku krievijas militāru iebrukumu NATO vai ES teritorijā, jo nav novērojama šādam uzbrukumam nepieciešamā spēku koncentrācija. Tomēr citas kaitnieciskas darbības jau ir pieaugušas vai var pieaugt vēl vairāk.
"Krievijas retorika un vēsturiskā pieredze liecina, ka krievija turpinās eskalēt situāciju. Ja sabiedrotie to neapturēs ar skaidru rīcību, tad riski un apdraudējums kļūs vēl bīstamāki," uzsver Valsts prezidents.
Valsts prezidents secina, ka Latvijai tuvākajās nedēļās lielākie riski ir saistīti ar vēlēšanām. Tie var ietvert kiberuzbrukumus, migrācijas spiedienu uz Baltkrievijas robežas, dronu incidentus un informatīvās ietekmes kampaņas. Tāpēc pirms Saeimas vēlēšanām Latvija lūgusi palielināt NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto iznīcinātāju klātbūtni, pagarināta operācija "Vilkatis" un pastiprināta iekšlietu un drošības struktūru darbība.
Tāpat Latvija ir labi sagatavojusies, lai atvairītu iespējamu krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā. Kā norādīja prezidents, šis scenārijs tiek uztverts nopietni, un šādā gadījumā gan NBS, gan Latvijā izvietotās NATO vienības sniegs stingru pretsparu, negaidot politisku diskusiju rezultātus Briselē. Kā uzsvēra E. Rinkēvičs, šādi plāni un nepieciešamās pilnvaras jau ir piešķirtas.
Prezidents gan atzina, ka daudzas lietas strauji mainās un nākamie mēneši Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, nebūs viegli. Tomēr aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās savu atbildību un riskus, darot maksimāli iespējamo, lai tos mazinātu.
