Kamēr aizvadītās nedēļas nogalē vairums Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju gatavojās svinēt Rīgas 825. jubilejas svētkus, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri un NATO sabiedroto valstu karavīri pulcējās Carnikavā, lai noskaidrotu spēcīgākās, prasmīgākās un izturīgākās komandas Zemessardzes izaicinājuma kausā “Zemessardzes patruļa”. Šogad sīvā konkurencē ceļojošo kausu “Pūce” izcīnīja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona komanda. Sacensību norisei trasē līdzi sekoja arī portāls “Sargs.lv”.
Šogad pasākumu organizēja Zemessardzes 1. Rīgas brigāde. Par ceļojošo kausu sacentās dalībnieki no visām Zemessardzes brigādēm, NBS profesionālā dienesta vienībām, kā arī NATO sabiedroto valstu komandām.
Kā stāsta galvenais tiesnesis, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona kaprālis Edgars Slišāns, šā gada “Zemessardzes patruļa” bijusi vērienīgākā pēdējo piecu gadu laikā. Turklāt gan zemessargu, gan karavīru vidū dalība šajā izaicinājumā kļūst arvien populārāka un prestižāka.
Šogad komandām atkarībā no izvēlētā maršruta bija jāveic aptuveni 50 kilometru gara distance, piestājot dažādos kontrolpunktos un pildot daudzveidīgus uzdevumus. Lai pārbaudījums nebūtu vienīgi spēka un izturības tests, komandas trasē “medīja” ne tikai nosacītā pretinieka patruļas, bet arī bezpilota lidaparāti.
Viņš uzsver, ka dalībnieku sagatavotības līmenis ir dažāds. Lai piedalītos patruļā, nepieciešama laba fiziskā sagatavotība, taču augsta rezultāta sasniegšanai vajadzīgs kas vairāk – cīņasspars, noturība un profesionālās zināšanas.
Par to, ka izaicinājums nav no vieglajiem, pārliecinājās arī portāls “Sargs.lv”. Lai gan komandas Carnikavas, Vecmīlgrāvja un Ādažu apkārtnē izveidotajā trasē tika palaistas sestdienas naktī, dažādus uzdevumus dalībnieki pildīja jau iepriekšējās divās dienās, praktiski bez atelpas.
Kā atzina Dānijas komandas pārstāvji, vislielākais spēku izsīkums piedzīvots dienā pirms starta.
Viņiem piekrīt arī leitnants Markuss Otss no Igaunijas Aizsardzības līgas jeb “Kaitseliit”.
Pirmais kontrolpunkts trasē bija ūdens šķēršļa pārvarēšana peldus. Tam sekoja dronu novērošanas zonas šķērsošana. Lai izvairītos no “iznīcināšanas”, dalībniekiem nācās izvēlēties blīvāk aizaugušas teritorijas, kas vienlaikus palielināja noieto kilometru skaitu un sarežģīja pārvietošanos.
Kad līdz ar pirmajiem saules stariem komandas sasniedza trešo lielo kontrolpunktu Ķīšezera krastā, tās jau bija veikušas aptuveni 25 kilometrus un atradās distances viduspunktā.
Lai gan varētu šķist, ka nākamais posms būs vienkāršāks, jo līdz Vecmīlgrāvja stacijām dalībniekus nogādāja Jūras spēku ātrlaivas, bija kāda būtiska nianse – līdz laivām bija jābrien ūdenī pilnā ekipējumā. Daudziem dalībniekiem tas nozīmēja pilnībā samirkušus zābakus un ievērojami sarežģītāku turpmāko maršrutu.
Ūdens šķēršļu pārvarēšana izaicinājumu sagādāja vairākām komandām. Kāds Igaunijas zemessargs stāstīja, ka nebija pienācīgi nostiprinājis mugursomu. Rezultātā tajā iekļuva ūdens, un samirka praktiski viss ekipējuma saturs.
Tikmēr pozitīvu noskaņojumu saglabāja Lietuvas bruņoto spēku komanda.
“Ir patīkami atkal būt pie "braļukām". Šādā sastāvā startējam pirmo reizi. Viens no mūsu komandas dalībniekiem šeit pēdējo reizi piedalījās 2011. gadā,” stāsta Lietuvas bruņoto spēku kaprālis Antans.
Līdzīgi kā daudzas citas komandas, arī lietuviešu galvenais mērķis bija sasniegt finišu un godam pieveikt visu distanci.
Savukārt karavīri no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes uz Vecmīlgrāvi ieradās ar konkrētu mērķi.
Vecmīlgrāvī komandām bija jāveic vairāki uzdevumi: jānodibina sakari ar rācijas palīdzību, jāatpazīst pretinieka militārā tehnika un jāattīra telpas no pretinieka. Visi uzdevumi tika vērtēti gan pēc precizitātes, gan izpildes laika.
Viens no sarežģītākajiem pārbaudījumiem bija pretgaisa aizsardzības uzdevums, ko sagatavoja Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona speciālisti.
Komandām īsā laikā bija jāapgūst RBS 70 pretgaisa aizsardzības sistēmas izmantošanas principi un jāatrod neliels bezpilota lidaparāts, kas atradās virs koku galotnēm. Taču ar mērķa atrašanu vien izaicinājums nebeidzās. Pilnā ekipējumā dalībniekiem bija jānogādā mācību raķetes šaušanas pozīcijā, jāievēro visi drošības nosacījumi un jāiekļaujas noteiktajā kontrollaikā.
Kā novēroja “Sargs.lv”, daudziem dalībniekiem jau bija jūtamas noguruma pazīmes. Vieni smilšainajā kāpā skrēja pēdējiem spēkiem, citi noguruma dēļ vairākkārt lūdza instruktorus atkārtoti izskaidrot uzdevumu.
Tomēr Studentu kājnieku bataljona komandas līderis Rojs atzina, ka šis bijis viens no interesantākajiem uzdevumiem visā sacensībā.
Sacensību noslēgumā absolūtajā komandu vērtējumā uzvaru izcīnīja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona komanda. Otro vietu ieguva Dānijas bruņoto spēku 3. komanda, bet trešo vietu izcīnīja Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona komanda.
Jaukto komandu kategorijā uzvarēja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona komanda. Otrajā vietā ierindojās Zemessardzes 53. kājnieku bataljona komanda, bet trešajā vietā palika Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona komanda.
Ārvalstu komandu ieskaitē uzvaru izcīnīja Dānijas 3. komanda, aiz sevis atstājot Igaunijas “Kaitseliit” pārstāvjus un Lietuvas bruņoto spēku komandu.
“Zemessardzes patruļa” ir viens no senākajiem Zemessardzes pārbaudījumiem. Tā mērķis kopš pirmsākumiem nav mainījies – novērtēt zemessargu un karavīru militāro un fizisko sagatavotību, kā arī noskaidrot labāk sagatavotās vienības. Vienlaikus vingrinājums stiprina sadarbību starp Latvijas un sabiedroto valstu karavīriem.
Pirmā “Zemessardzes patruļa” norisinājās 1993. gadā Skultē ar nosaukumu “Zemessardzes izlūku vadu daudzcīņa”. Savukārt 2002. gadā sacensības tika pārveidotas un ieguva pašreizējo nosaukumu, kļūstot pieejamas ne tikai zemessargiem, bet arī profesionālā dienesta un sabiedroto valstu karavīriem.
